“Ieroči ir labākais vidutājs un vienīgais Krievijai saprotamais saziņas arguments,” uzskata Ukrainas amatpersona 44
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs svētdien aicināja Ukrainai nodrošināt vairāk ieroču, nevis mudināt to uz sarunām ar Krieviju.
“Kad Krievijas agresora mērķis paliek nemainīgs – iznīcināt Ukrainu -, pēdējā laikā skanošās mierīgā noregulējuma iniciatīvas nav nekās cits kā prokrieviska miera veidošana. Nevajag mūs pastāvīgi sēdināt pie sarunu galda. Ieroči ir labākais vidutājs un vienīgais Krievijai saprotamais saziņas arguments,” sociālajā tīklā “Facebook” skaidroja amatpersona.
Tikmēr šodien izskanēja, ka Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs intervijā raidsabiedrībai ERR sacīja, ka nopietns šķērslis Ukrainas pretuzbrukuma sākumam ir lietainais laiks, un, ka līdz aktīvu kaujas darbību sākumam var paiet vismaz mēnesis.
Šādus spriedumus ministrs izteica pēc militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, notikušās Ukrainas atbalsta grupas sanāksmes.
“Ja klausās viedokļos Ramšteinā, tad var paiet vēl mēnesītis, pirms mēs varēsim runāt par reālu pretuzbrukumu. Ja laiks mainīsies, tas arī var notikt ātrāk. Ja ne, tad paies mēnesis, varbūt divi,” sacīja ministrs.
Šobrīd šķērslis nav tas, kas trūkst, piemēram, tanku “Abrams”, bet gan laikapstākļi Ukrainā, skaidroja ministrs.
“Tanki “Abrams” pavasara uzbrukumā nav izšķiroši. [Tankus] “Leopard” [piegādājušo valstu] koalīcija bija spēcīga, un diezgan daudz tehnikas ir pārsviests uz Ukrainu, un diezgan daudz ir ceļā uz turieni,” norādīja ministrs.
“Vislielākais šķērslis pretuzbrukumam, kas, droši vien, notiks, ir laikapstākļi. Laiks ir samērā lietains, un tas apgrūtina smagās tehnikas pārvietošanos. Ukraiņi gaida laika uzlabošanos, lai ķertos pie vērienīgākas teritorijas atbrīvošanas,” sacīja Pevkurs.
Tikmēr Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto šonedēļ intervijā laikrakstam “La Stampa” pauda pārliecību, ka Ukraina un Krievija ir jānosēdina pie sarunu galda un ka šajā procesā Ķīna var kļūt par starpnieku.
Aicinājumus uz miera sarunām un Krievijas-Ukrainas kara apturēšanu politiskā ceļā pēdējā laikā aktīvi pauž arī Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva.
Kijiva uzskata, ka sarunas, kas var nodrošināt paliekošu mieru, iespējamas tikai tad, ja Krievija izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
Šādu nostāju atbalstījušas arī ASV un citas Rietumu valstis.
A resident of #Mariupol showed the consequences of the arrival of the "Russian world"
"Houses were demolished, everyone who should and should not have been killed. That's it, Russian world has come," said the author of the video. pic.twitter.com/EkUSRVWhN9
— NEXTA (@nexta_tv) April 23, 2023
Savukārt sestdien, 22.aprīlī, tika ziņots, ka Ukrainas armijas sauszemes spēku operatīvās pavēlniecības “Dienvidi” preses centra vadītāja Nataļija Humeņuka nedz apstiprināja, nedz noliedza ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņas par it kā notikušo Ukrainas bruņoto spēku izsēšanos Hersonas apgabalā Dņepras kreisajā krastā.
Humeņuku lūdza šo informāciju apstiprināt vai noliegt. Viņa to neizdarīja, bet lūdza saņemties pacietību.
“Tiek veikts ļoti sarežģīts darbs, kad ir jāpārvar tāds šķērslis kā Dņepra, kad frontes līnija iet gar platu, spēcīgu upi,” telemaratona ēterā sacīja amatpersona.
“Tāpēc militārās operācijas nosacījumi prasa informācijas klusumu līdz brīdim, kad tas būs pietiekami droši mūsu karavīriem. Tāpēc ir jāsaņemas pacietību, pat labākajiem ISW studentiem,” sacīja Humeņuka.
ISW ziņojumā sestdien teikts, ka Ukrainas Bruņotie spēki it kā esot sākuši pretuzbrukumu un Hersonas apgabalā ieņēmuši pozīcijas Dņepras kreisajā krastā.
Domnīca arī norādīja, ka krievi notur aizsardzību Oleškos un Nova Kahovkā.
Ir pietiekami daudz Krievijas “kara korespondentu” ģeogrāfiski piesaistītu video un ziņojumu, kas to apstiprina, skaidroja ISW.
Šodien, 23.aprīlī, tiek ziņots, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 186 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 690 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3675 tankus, 7131 bruņutransportieri, 2837 lielgabalus, 539 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 289 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2398 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5730 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 339 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
