Zariņš – pieprasījumu rakstītājs 4
Viens no aktīvākajiem deputātu jautājumu un pieprasījumu gatavotājiem šajā Saeimā ir Ivars Zariņš (“Saskaņa”). Pēdējās nedēļās Saeimas Pieprasījumu komisija nodarbojas faktiski tikai ar viņa pieprasījumiem ekonomikas ministram par Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nelikumībām. Arī Zariņš līdzīgi kā Kūtris uzskata, ka šāda komisija pēc būtības ir bezjēdzīga. “Situācija ir absurda – manu pieprasījumu un Ekonomikas ministrijas skaidrojumus vērtē Pieprasījumu komisija, kuras deputāti nemaz neorientējas specifiskajos enerģētikas un ekonomikas jautājumos. Tādēļ pareizāk būtu, ja šādus pieprasījumus skatītu Tautsaimniecības komisija. Bet ideālākajā gadījumā – deputātu pieprasījumi pa taisno tiek iesniegti ministram, kurš savu skaidrojumu sniedz Saeimas sēdē no tribīnes. Protams, arī tad koalīcijas vairākums balsojumā noraidīs pieprasījumu un piesegs savu ministru, bet visa sabiedrība tiešraidē to redzēs! Vēl viens absurds – ja es kā privātpersona vēršos pie ministra ar jautājumu, tad viņam saskaņā ar likumu jāatbild, bet, ja 10 deputāti pie viņa vēršas ar pieprasījumu, tad komisija vēl vērtē – ministram ir jāatbild šiem deputātiem vai nav,” teica Zariņš.
Apliecinājums spējai pārvaldīt valsti
Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps tomēr nepiekrīt secinājumam, ka pie vainas būtu koalīcijas līgumi. “Nevajadzētu demonizēt koalīcijas līgumus vai koalīcijas padomes. Nebūsim naivi – arī bez šādiem mehānismiem valdošo partiju pārstāvji koordinē savu rīcību un nesteigtos atbalstīt opozīcijas pieprasījumus. Un fakts, ka koalīcija pamatā spēj noraidīt pieprasījumus, tomēr apliecina, ka tā ir spējīga pārvaldīt valsti. Nez vai mēs būtu priecīgi par valdības krīzēm katru ceturtdienu,” teica jurists. Viņš arī uzsvēra, ka pieprasījuma galvenais mērķis nav nogāzt valdību vai kādu ministru, bet gan iegūt informāciju un pievērst izpildvaras uzmanību kādai aktuālai problēmai.
Vismaz šajā ziņā pieprasījumu mehānisms Latvijā funkcionē, to atzīst arī opozicionārs Zariņš: “Ekonomikas ministrijai jau bija plāns, kā noklusināt OIK skandālu un neko nedarīt. Bet katrs mans pieprasījums ir kā pātagas cirtiens, kas liek viņiem nedaudz pakustēties. Ja apstājas, tad pātagoju ar nākamo pieprasījumu.”
Gan juristi, gan politiķi ir vienisprātis, ka nepieciešamība pēc pieprasījumiem būtu daudz mazāka, ja valdības locekļi atbildīgāk sniegtu atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.
12. Saeimas laikā iesniegtie deputātu pieprasījumi
Par portālu “www.skolas.lv”.
Par situāciju Daugavpils pilsētas pašvaldībā.
Par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
Par Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai tieslietu nozares nekustamie īpašumi tiek pārvaldīti likumīgi un efektīvi?” secinājumiem.
Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”.
Par projekta “e-veselība Latvijā” īstenošanu.
Par Ekonomikas ministrijas nespēju risināt enerģētikas nozares izaicinājumus.
Par Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību valsts interesēm saistībā ar iespējamo AS “Latvijas gāze” akciju iegādi.
Par sociālās aprūpes centra “Kalkūni” likvidācijas atcelšanu.
Par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju.
Par mērķdotācijas sadalījumu.
Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta prasību izpildi.
Par kases aparātu reformu.
Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu.
Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu.
Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei.
Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti.
Par minimālās algas celšanu.
Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par savām veiktajām rīcībām attiecībā uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību.
Par LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbības rezultātiem.
Par Ekonomikas ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām un pieņemtajiem lēmumiem.
Par ārlietu ministra izvairīšanos no normatīvajos aktos noteikto pienākumu pildīšanas nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un nepatiesu ziņu sniegšanu Saeimas deputātiem.
Par dienesta lietvedības kārtību valsts pārvaldes iestādē saistībā ar Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes pazudušajiem dokumentiem.
Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu nr. 371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros.
Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu nr. 369/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā kontroli.
Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu nr. 372/J12 un ministrijas Ministru kabineta noteikumu nr. 221 normu interpretāciju atbilstību normatīvā akta jēgai un mērķim.
Par Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas patiesumu saistībā ar veiktajām subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudēm un šīs pārbaudes rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu nr. 370/J12 un ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju par patieso EM izveidotās “kontroles grupas” sastāvu un patiesajiem tās uzdevumiem, lai veiktu pārbaudes atsevišķu komersantu elektrostacijās, kuriem ir izsniegtas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu nr. 373/J12 un Ekonomikas ministrijas nespēju pamatot savas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, vērtējot “OIK atļaujās” noteikto nosacījumu izpildi.
Par sniegtajām atbildēm uz deputātu pieprasījumu par EM atbildēm par jautājumu nr. 371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros.
Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole.
Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm.
Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu.
