Ierobežos zemes pircējus 2
Vakar Saeima otrajā lasījumā beidzot pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas satur stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.
Lai varētu nopirkt zemi, viņiem prasīs lauksaimniecības izglītību vai lauksaimniecības darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā.
Jaunie noteikumi neskartu vien tos iedzīvotājus, kuri gribētu iegādāties zemi līdz 10 hektāru platībā. Savukārt uzņēmumi, tāpat biedrības un nodibinājumi, kas darbojušies trīs gadus un kuru darbība saistīta ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, varētu bez ierobežojumiem iegādāties tikai līdz pieciem hektāriem zemes. Viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties zemi līdz 2000 hektāru kopplatībā.
Lielākie strīdi likumprojekta pieņemšanas gaitā izcēlās par zemes darījumu ierobežojumiem ārzemniekiem, tostarp juridiskajām personām. Kā deputātiem izskaidroja likumprojekta galvenais referents Edvards Smiltēns (“Vienotība”), likumprojekts paredz, ka visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem jābūt tikai Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas pilsoņiem vai kapitālsabiedrībām. Tādējādi netiktu pieļauts, ka zemi turpmāk nopērk kādu trešo valstu pilsoņi. Deputāts atzina, ka iespēja juridiskām personām iegādāties Latvijā zemi aizvadītajos 10 gados, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā, bijis lielākais caurums likumā.
Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) pūlējās pārliecināt deputātus, ka tādējādi zemi varēs nopirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiska persona, piemēram, Kiprā reģistrēta firma, kuru īpašnieki un naudas avoti nekad nebūs noskaidrojami. Viņaprāt, būtu jāaizliedz iegādāties zemi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un reģistrētām juridiskām personām, ja šo dalībvalstu tiešo maksājumu apjoms vienam hektāram pārsniedz Latvijai piešķirto tiešo maksājumu apjomu vienam hektāram.
Tomēr ar deputātu balsu vairākumu šie priekšlikumi tika noraidīti. Edvards Smiltēns pārmeta J. Dombravam likumprojekta tīšu vilcināšanu, par ko jau gavilējot spekulanti un tie zemes tirgoņi, kuriem šis likums vispār nav vajadzīgs. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), gan atzīdams netaisnību platību maksājumos, atsaucās uz Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras pārkāpjot sāktos valstij un sabiedrībai nevajadzīgas tiesāšanās Eiropas tiesā un lieki izdevumi.
Tāpat nešķita gana labs ierosinājums personām, kuras iegādājas zemi, pašvaldības komisijā valsts valodā pamatot zemes izmantošanas plānu turpmākajiem trim gadiem. Toties deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz svītrot no likuma izņēmumus, kas ļauj iegādāties zemi publisko ūdeņu piekrastēs, kas, pēc Edvarda Smiltēna domām, jau būtu ierobežojums ārvalstu pilsoņiem. Tāpat deputātiem nebija iebildumu pret likumprojektā paredzēto Latvijas zemes fonda izveidošanu, kuras pārvaldnieks būtu Lauku attīstības fonds. Likumprojekts vēl jāskata trešajā lasījumā.
Priekšlikumi likumprojekta sagatavošanai trešajam lasījumam Tautsaimniecības komisijā jāiesniedz līdz 22. maijam.
