Ierobežos negodīgu tirdzniecību 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu. Paredzēts, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1. maijā un sākt tikt piemērots no nākamā gada 1. novembra.
Likumprojekta mērķis ir pārņemt Latvijas normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kā arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Šie likumi ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot saviem piegādātājiem netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpumu. Tā izpildi kontrolēs Konkurences padome (KP).
Datu par šīs negodīgās tirdzniecības prakses ietekmi uz Latvijas pārtikas ražotājiem nav, taču saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu 2013. gadā visas Eiropas mērogā, šādas tirdzniecības prakses ietekme tiek vērtēta kā 0,5% no visas pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma gadā. Eiropas Savienības mērogā tie ir 4,4 miljardi eiro.
Ja Saeima apstiprinās likumprojekta pašreizējo versiju, tad likums noteiks, ka pircējam ir aizliegts izdarīt preču piegādes līgumā dažādus vienpusējus grozījumus, pieprasīt no piegādātāja maksājumus, kas nav saistīti ar preču piegādātāja preču pārdošanu, pieprasīt piegādātājam maksāt par preču bojājumiem un zudumiem, kas notikuši pircēja telpās vai pēc tam, kad īpašumtiesības nodotas pircējam, ja šādi bojājumi ir piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ. Tāpat pircējam būs aizliegts pieprasīt kompensāciju no piegādātāja par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien šīs sūdzības nav pamatotas.
Tāpat likumā iecerēts noteikt, ka pircējam aizliegts atdot piegādātājam nepārdotās lauksaimniecības un pārtikas preces, nesamaksājot par tām vai par to iznīcināšanu, kad preces ir iznīcināmas, noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu, atteikties rakstveidā apstiprināt starp pircēju–piegādātāju noslēgta piegādes līguma noteikumus. Būs arī liegts nelikumīgi iegūt, izmantot vai izpaust piegādātāja komercnoslēpumus, draudēt piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īstenot tos, ja piegādātājs izmanto savas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Tāpat pircējam tiks aizliegts atcelt preču pasūtījumus ar pārāk īsu termiņu, mainīt preču pasūtījumu divas dienas pirms šo preču piegādes vai vēlāk, nepieņemt no piegādātāja preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz divas trešdaļas no tām noteiktā derīguma termiņa, nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu preču mazumtirgotāju par zemāku cenu.
Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, būs aizliegts piemērot negodīgu tirdzniecības praksi – pieprasīt maksāt par reklāmu vai citādi atlīdzināt visas reklāmas izmaksas, pieprasīt maksāt par pārdoto lauksaimniecības un pārtikas preču tirgvedību, pieprasīt maksāt par loģistikas pakalpojumu, pieprasīt iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēja norādītās trešās personas un piemērot veicināšanas nolūkā pārdodamo lauksaimniecības un pārtikas preču atlaidi preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētām lauksaimniecības un pārtikas precēm.
Pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, tiks aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām ātrbojīgām precēm – ilgāk par 30 dienām pēc to piegādes – un precēm, kas nav ātrbojīgas, – ilgāk par 60 dienām pēc to piegādes. Arī mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību, ir aizliegts arī piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendārā nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, – ilgāk par 20 dienām pēc to piegādes, ja vien mazumtirgotājs ar ražotāju nav rakstveidā vienojušies par citu norēķinu termiņu.
Konkurences padomes vecākā eksperte Svetlana Sitņikova uzskata, ka problemātiskākie jautājumi šajā jomā ir preču atpakaļatdošana, norēķinu termiņu neievērošana par piegādātajām precēm, netaisnīgi vai nepamatoti maksājumi vai atlaides, ko mazumtirgotāji pieprasa no piegādātājiem, kā arī dažādās nepamatotās sankcijas un līgumsodi, ko tirgotājs var uzlikt piegādātājam par līguma noteikumu pārkāpumiem vai piegādes termiņu kavējumiem. Pēdējo piecu gadu laikā esot mainījusies šo problēmu prioritāte, taču visas šīs problēmas joprojām esot aktuālas.
Uzziņa
Aizliegtās tirdzniecības prakses (t. s. melnais saraksts)
aizliegts veikt līguma vienpusējus grozījumus;
pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar piegādāto preču pārdošanu (piem., maksa par līguma slēgšanu, pieprasīšana segt administratīvās izmaksas, negūtās peļņas kompensācijas pieprasīšana, ar jaunu veikalu atvēršanu saistītu izmaksu kompensācijas pieprasījums u. c.);
maksājumu pieprasīšana par preču zudumiem vai bojājumiem, kas radušies pircēja telpās;
prasības kompensēt izmaksas, kas saistītas ar patērētāju sūdzību izskatīšanu;
nepārdoto preču atdošana atpakaļ, izņemot nekvalitatīvas un jaunas, un patērētājiem nezināmas preces;
noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem;
atteikšanās no rakstisku līgumu slēgšanas;
komercnoslēpumu ļaunprātīga izmantošana;
komerciālo pretpasākumu izmantošana;
pasūtījuma atcelšana pēdējā brīdī;
pasūtījuma maiņa pēdējā brīdī;
preču nepieņemšana no piegādātāja, ja šo preču derīguma termiņš vēl ir vismaz divas trešdaļas no noteiktā;
prasība kompensēt izdevumus par personāla nodarbināšanu veikala iekārtošanai;
prasības pēc maksājumiem par preču uzglabāšanu un iekļaušanu sortimentā;
prasība nodrošināt zemākās cenas;
netaisnīgu, nepamatotu vai līgumā neparedzētu atlaižu pieprasīšana.
Atļautās prakses, ja parakstīts rakstisks līgums (skaidras un nepārprotamas vienošanās) starp pircēju un pārdevēju (t. s. pelēkais saraksts):
pieprasīt maksu par reklāmu;
pieprasīt maksu par tirgvedību/mārketingu;
pieprasīt maksu par loģistikas pakalpojumiem;
maksa par preču, pakalpojumu vai īpašumu iegādi no trešajām personām;
cenu atlaižu akciju piemērošana tām precēm, kas nav pārdotas ar tirdzniecības veicināšanas akciju palīdzību.
Dati: Konkurences padome
