Mēģinās ierobežot HIV. Latvija joprojām viena no pirmajām ES – ik gadu vairāk nekā 200 jaunu inficēto 27
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanu, lai pielāgotu šīs infekcijas uzraudzību mūsdienu situācijai. Lai gan HIV izplatība Latvijā mazinās, jaunatklāto gadījumu ziņā Latvija joprojām ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropas Savienībā – ik gadu to atklāj vairāk nekā divsimt cilvēkiem.
Ko paredz noteikumi
Lai stiprinātu epidemioloģisko drošību un efektīvāk mazinātu potenciāli inficēto cilvēku loku, jaunajos noteikumos tika iekļauta sadaļa par kontaktpersonu noteikšanas un medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes kārtību. Tas turpmāk nodrošinās vienotu kārtību kā atklājot jaunus HIV infekcijas gadījumus, tā apzinot inficētā kontaktpersonas, tās mērķtiecīgi pārbaudot un novērojot, lai neļautu vīrusam ceļot no cilvēka uz cilvēku.
HIV un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi paredz skaidru kārtību diagnostikai, lai veicinātu pēc iespējas agrīnu infekcijas atklāšanu, ātrāku nokļūšanu pie speciālista un ārstēšanas uzsākšanu, mūsdienīgu pieeju eksprestestiem un konsultācijām HIV profilakses punktos, nosakot, ka to veikšanā un personu konsultēšanā var iesaistīt arī atbilstoši apmācītus darbiniekus, kuri nav ārstniecības personas, tā paplašinot pakalpojumu plašāku pieejamību reģionos.
Turpmāk ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas nodrošināt laboratorisko testēšanu un profilaktisko ārstēšanu, bet ģimenes ārsti un ieslodzījuma vietu ārsti varēs uzraudzīt HIV inficētu cilvēku ārstēšanu pēc tam, kad infektologs būs noteicis ārstēšanas kursu. HIV inficēto pacientu medicīniskās aprūpes metodisko vadību, konsultējot citus speciālistus, kā arī organizējot konsilijus sarežģītāko gadījumu izskatīšanai, veiks Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, bet laboratorisko diagnozi apstiprinās Nacionālā references laboratorija.
Vēl daudz jaunu gadījumu
Lai gan HIV izplatība Latvijā mazinās, tomēr jauno gadījumu rādītājs Latvijā joprojām ir viens no augstākiem Eiropas Savienībā. Latvijā dzīvo apmēram seši tūkstoši inficēto cilvēku, bet, piemēram, 2021. gadā tika reģistrēti 212 jauni HIV pacienti, no kuriem 38 – jau AIDS stadijā. Jaunatklātu inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotāju 2021. gadā bija 11,2. 2020. gadā – 13,5, bet 2019. gadā – 15,4. Lielākā daļa cilvēku, kuriem 2021. gadā tika atklāta cilvēka imūndeficīta vīrusu infekcija, bija vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 71, un no 40 līdz 49 gadiem – 64 (kopumā 136 vīrieši un 76 sievietes).
Vairumā gadījumu inficēšanās notikusi heteroseksuālas transmisijas ceļā jeb seksuālu attiecību laikā ar pretēja dzimuma partneri. Diemžēl ik gadu tiek atklāti viens vai vairāki gadījumi, kad inficēšanās notikusi grūtniecības vai bērna zīdīšanas laikā un māte šo vīrusu nodevusi savam bērnam. Jaunie noteikumi paredz, ka bērniem, kuri dzimuši sievietēm ar diagnosticētu HIV, tiek nodrošināta medicīniskā novērošana līdz 24 mēnešu vecumam. Tā kā zīdaiņiem ir risks iegūt HIV zīdīšanas laikā, būtiski jau kopš dzimšanas nodrošināt viņu ar mākslīgā piena maisījumu, bet turpmāk – līdz gada vecumam – arī ar mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu.
Vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kas atbild par imunitāti, un pakāpeniski, daudzu gadu garumā grauj imūnsistēmu, līdz attīstās AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms.
Kā noris slimība
Vislielākā iespēja inficēties ir nedrošu dzimumattiecību laikā ar HIV inficētu partneri, lietojot kopīgas šļirces, adatas, veicot skaistumkopšanas procedūras, piemēram, pīrsingu vai tetovējumu, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, un tamlīdzīgu manipulāciju laikā, kurās var nonākt saskarē ar asinīm un citiem inficētiem ķermeņa šķidrumiem.
Vīrusa iekļūšanai organismā seko tā saucamais loga periods – laika posms no inficēšanās brīža līdz organisma pirmajai reakcijai uz to, kas var ilgt no pāris mēnešiem līdz pusgadam. Inficētā cilvēka asinīs ir daudz vīrusu, bet antivielas, kas ar to cīnītos, vēl nav izveidojušās. 50–90% inficēto vidēji 2–4 nedēļas pēc inficēšanās attīstās akūts retrovīrusu sindroms (ARS) ar tādiem simptomiem kā drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra (līdz 38 grādiem), kakla sāpes, sauss klepus, galvassāpes, kaulu laušana, nespēks, palielināti limfmezgli, caureja. Diemžēl šādi simptomi mēdz būt arī citām slimībām, piemēram, gripai, tādēļ cilvēki nevēršas pie ārsta – šajā stadijā HIV atklāj tikai 10% gadījumu.
Akūtā retrovīrusu sindroma simptomi ilgst no dažām dienām līdz trim četrām nedēļām. Pēc tam tie izzūd un iestājas latentais jeb slēptais periods. Tas var ilgt vidēji no 5 līdz 10 gadiem,
un šajā laikā cilvēks pārsvarā jūtas vesels, līdz iestājas infekcijas gala stadija – AIDS, kad imunitāte ir tā novājināta, ka organisms vairs nespēj pretoties dažādām baktērijām un vīrusiem. Šajā stadijā attīstās pavadošās slimības, tādas kā tuberkuloze, pneimonija, ļaundabīgie audzēji vai pat vairākas vienlaikus.
Kā atklāt infekciju
Latvijā asinis izmeklēšanai uz šo vīrusu var nodot jebkurā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma. HIV eksprestestu bez maksas un anonīmi iespējams veikt arī kādā no HIV profilakses punktiem, kuros bez maksas var saņemt informāciju un konsultācijas par dažādām infekciju slimībām, piemēram, HIV, C un B hepatītu, seksuāli transmisīvajām slimībām, to profilaksi un ārstēšanu. Jaunie noteikumi paredz eksprestestu veikšanu uzticēt arī apmācītām personām, kurām ir sadarbības līgums ar Slimību profilakses un kontroles centru. Tāpat eksprestestu pēc savas iniciatīvas var veikt, piemēram, ģimenes ārsts, lai apstiprinātu aizdomas un operatīvi nosūtītu pacientu pie infektologa. Savukārt negatīva testa gadījumā ieteicama atkārtota testa veikšana pēc noteikta laika, jo negatīvs rezultāts nebūt negarantē, ka cilvēks nav inficējies.
Kopš pērnā decembra Latvijā pieejams cilvēka imūndeficīta vīrusa pašnoteikšanas tests, kas gan maksā ap 38 eiro, bet ko viegli veikt mājas apstākļos, lai ātri uzzinātu savu HIV statusu un pieņemtu lēmumu doties pie speciālista, lai uzsāktu ārstēšanu un nepakļautu inficēšanās riskam savus partnerus. Jaunajos noteikumos minēta kārtība, kādā HIV pacienta kontaktpersonas vēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista, lai veiktu primāro medicīnisko pārbaudi un nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.
Ja tests uzrādījis pozitīvu rezultātu, jāvēršas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā, kur tiks veikta galīgā diagnozes apstiprināšana.
Speciālisti iesaka HIV testu veikt reizi 1–3 gados ikvienam cilvēkam, kuram ir seksuālas attiecības, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, sociālā stāvokļa un dzīvesveida, jo mūsdienās tā nebūt nav tikai narkotiku lietotāju vai seksuālo pakalpojumu lietotāju problēma. Laikus atklājot HIV infekciju, to var ārstēt ar zālēm, kas nomāc vīrusu vairošanos un stiprina imūno sistēmu, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu un AIDS stadijas iestāšanos. Šo efektīvo terapiju kopš 2016. gada apmaksā valsts, bet nodrošina Latvijas Infektoloģijas centrs. Pateicoties specifiskajai ārstēšanai, vīrusu daudzumu organismā iespējams samazināt līdz tādam līmenim, ka HIV pacienti vairs nevar inficēt apkārtējos un var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ar HIV nevar inficēties:
* sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot,
* lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, uzturu un traukus,
* apmeklējot ārstniecības iestādes,
* apmeklējot sabiedrisko tualeti, dušu, pirti, baseinu,
* braucot sabiedriskajā transportā,
* saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, urīnu, fēcēm, ja vien tās nesatur asinis,
* kukaiņu un dzīvnieku kodumu vai skrāpējumu rezultātā.
