Ierobežos apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārpus valsts 0
Iepriekšēju Nacionālā veselības dienesta (NVD) atļauju vajadzēs, dodoties saņemt valsts apmaksātu lielo locītavu endoprotezēšanu stacionārā, kardioķirurģisko ārstēšanu stacionārā, medicīnisko rehabilitāciju stacionārā, ķirurģiskos pakalpojumus Ierooftalmoloģijā un medicīnisko apaugļošanu.
Atteikt minēto pakalpojumu saņemšanu NVD varēs tad, ja tie Latvijā būs pieejami noteiktos termiņos, izņemot gadījumus, kad gaidīšanu nepieļauj pacienta veselības stāvoklis un paredzamā slimības attīstība.
Tā, piemēram, saņemt valsts apmaksātu lielo locītavu endoprotezēšanu stacionārā ārpus valsts nevarēs, ja valstī to būs iespējams saņemt tuvākajos piecos gados.
Arī apmaksātu medicīnisko apaugļošanu ārpus Latvijas nevarēs saņemt, ja valstī uz to nebūs jāgaida ilgāk par pieciem gadiem.
Savukārt no valsts līdzekļiem finansēta kardioķirurģiskā ārstēšana stacionārā vai medicīniskā rehabilitācija stacionārā ārpus valsts tiks atteikta tad, ja valsts to spēs nodrošināt pacientam tuvākā gada laikā, bet ķirurģiskos pakalpojumus oftalmoloģijā – tuvākajos divos gados.
Tāpat NVD varēs atteikt izsniegt iepriekšēju atļauju, ja minētos pakalpojumus ārstniecības iestāde ārpus valsts sniegs klīnisku pētījumu laikā vai kuriem izmantos eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju, kā arī tad, ja NVD rīcībā būs informācija, ka konkrētā persona vai sabiedrība kopumā varētu tikt pakļauta apdraudējumam, kas rodas no veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas attiecīgajā valstī.
Lai saņemtu iepriekšējo atļauju, personai jāvēršas ar iesniegumu NVD. Atļauja tiks izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
Lai saņemtu ārstniecības izdevumu atmaksu par minēto un arī citu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu citā ES, EZZ dalībvalstī vai Šveicē, pacientam jāvēršas NVD, jāiesniedz iesniegums un vairums dokumentu, tostarp maksājumu apliecinoši dokumenti.
Jau ziņots, ka 25.oktobrī stājas spēkā ES direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas paredz tiesības ES, EEZ un Šveices pacientiem saņemt viņa valstī apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus arī citā ES, EZZ dalībvalstī vai Šveicē.
Arī Latvijas iedzīvotājiem ir dotas šādas tiesības. Valsts pienākums šādos gadījumos ir segt pakalpojuma izmaksas, tomēr tikai tik lielas, cik lielas tās noteiktas pacienta valstī.
Direktīva attiecas arī uz valsts kompensētajiem medikamentiem.
Tāpat tā paredz, ka katrai valstij ir jāizveido vai jānosaka kontaktpunkts jeb iestāde, kurā atrodama visa informācija par valstī iebraukušo pacientu tiesībām, pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sūdzību procedūrām u.c. Latvijas kontaktpunkts būs NVD.
