Daudz neskaidrību, bažu un neizpratnes: ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās medniekiem ārkārtas situācijā? 18
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudz neskaidrību, bažu un neizpratnes. Tā var raksturot situāciju visās jomās pēc tam, kad 11. oktobrī ar valdības lēmumu valstī uz trim mēnešiem tika izsludināta ārkārtas situācija. Protams, ierobežojumi attiecas arī uz medniekiem, it īpaši tagad, kad ir sākusies dzinējmedību sezona, kas paredz arī situācijas, kad vairāk mednieku satiekas vienuviet, lai gan medības notiek svaigā gaisā un attālināti vienam no otra.
Sākotnēji Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe informēja, ka uz dzinējmedību rīkošanu un medībām kopumā attiecas vispārējie epidemioloģiskie nosacījumi, proti, pulcēšanās privātos pasākumos nepieļauj vairāk par 20 cilvēkiem ārtelpās un 10 cilvēkiem iekštelpās.
Tomēr jau pēc dienas Valsts policija saprata, ka sākotnējā skaidrojumā pieļauta kļūda, jo medības ir saimnieciskais pakalpojums, ko jau regulē citi nosacījumi. Tādēļ, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, tika meklēts skaidrojums, kā tad medniekiem attiecīgajos apstākļos būtu jārīkojas.
Medības – saimnieciskais pakalpojums
Jau pagājušā gada oktobrī Zemkopības ministrija, kas ir par nozari atbildīgā iestāde, norādīja – medības ir vitāli nepieciešams populāciju un platību apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību tiek saglabāta ekoloģiskā stabilitāte, bioloģiskā daudzveidība un iespēja pastāvēt saimnieciskajām nozarēm.
Līdz ar to arī medības ir mežsaimniecības un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras ietvaros puses uz līgumu pamata uzņemas un pilda savstarpējas saistības – veic saimniecisku pakalpojumu zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā. Zemkopības ministrija arī norādīja, ka medību procesa īstenošanai ir būtiska ietekme ne tikai uz personu un sabiedrības drošību, bet arī uz ražojošajām nozarēm un valsts ekonomiku.
Kādi nosacījumi jāievēro?
Ko tas tagad nozīmē medniekam parastajam? Kā un vai var rīkot dzinējmedības? Attiecīgi gan Valsts policija, gan arī Zemkopības ministrija norāda uz to, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam saimnieciskos pakalpojumus var sniegt epidemioloģiski drošā vidē, ja tiek nodrošināta divu metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem, kā arī vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpas platības.
Epidemioloģiski droša vide ir telpa vai teritorija, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vieta, kurā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas. Attiecīgi medību vadītājiem jānodrošina medību dalībnieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija.
Lai pasargātu sevi un citus, Zemkopības ministrija aicina atbildīgi ievērot normatīvajos aktos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus visās dzīves jomās un situācijās, vienlaikus nepārtraucot aktivitāti medību jomā. Medības notiek brīvā dabā medību platībās, kurās ir iespējams ievērot individuālos biodrošības pasākumus – distancēšanos, higiēnas un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu. Zinot medību norises procesu un faktiskos apstākļus, medību vadītāju kompetenci un medību lomu mūsu ekonomikā, nav šaubu, ka infekcijas riski dzinējmedībās ir relatīvi nebūtiski, salīdzinot ar zaudējumiem to ierobežošanas gadījumā.
Tāpat arī medniekus aicina atbildīgi ievērot normatīvos ietvertos individuālās aizsardzības un biodrošības nosacījumus medību laikā, pārtraukumos un medību pirmapstrādes vietās. Svarīgi ir plānot medību procesu, pēc iespējas samazinot kontaktēšanās iespējas medību dalībnieku starpā – primāri īstenojot individuālas medības, stingri ievērojot drošības prasības, kad tiek veikta medījuma pirmapstrāde. Ja pastāv kādi objektīvi apstākļi (mednieku resursi, medību platību īpatnības, infrastruktūras trūkums u. c.), kas nepieļauj Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu izpildi, medījot individuāli, tad jāorganizē medības ar traucēšanu vai dzinējmedības.
Secinājumi
* Vēl pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas, 1. oktobrī sākoties dzinējmedību sezonai, vairāki mednieku klubi noteica iekšējos drošības pasākumus, neļaujot medniekiem bez attiecīga Covid-19 sertifikāta piedalīties dzinējmedībās. Savukārt citi mednieku klubi organizēs medības individuāli, lai maksimāli samazinātu kontaktēšanās iespējas.
* Jebkurā gadījumā arī šie ierobežojumi var ietekmēt Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izpildi, līdz ar to palielinot postījumu riskus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risku. Diemžēl Ministru kabineta rīkojums paredz vispārējas prasības, neņemot vērā konkrētu nozaru īpatnības un iespējamās sekas. Atliek vien cerēt, ka drīzumā situācija uzlabosies un varēsim atgriezties pie normālas dzīves.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
