Pandēmijas blakne Somijā – ierobežoto pusaudžu vardarbība 0
Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somija atrodas 5. vietā pasaulē spējā cīnīties ar koronavīrusa nodarītajiem postījumiem biznesam un sabiedrībai – tas fiksēts ziņu dienesta “Bloomberg” izveidotajā 53 valstu sarakstā, kuru ekonomika pārsniedz 200 miljardus dolāru.
Bet arī Somija šobrīd ķeras pie arvien stingrākiem koronavīrusa izplatības ierobežojumiem, tostarp vidējās izglītības iestāžu pārejas uz tālmācību, hobiju un pulciņu darbības pārtraukšanas, kā arī bibliotēku, muzeju un baseinu slēgšanas.
Ierobežoto pusaudžu vardarbība
Jau pavasarī tika manītas blaknes, ko raisīja ierobežojumu ietekme uz bērniem, pusaudžiem un jauniešiem.
Pavasarī vairāk domāja par senioru pasargāšanu no infekcijas, bet jau vasarā somu sabiedrības uzmanība arvien vairāk tika pievērsta jauniešiem, kuriem ir nācies atteikties no draugu satikšanas, hobijiem, iespējām mācīties klātienē, treniņiem un daudz kā cita.
Jau vairākus gadus pēc kārtas Somijā pieaug iesniegumu skaits policijai par vardarbību ģimenē, ieskaitot vecāku vardarbību pret bērniem. Šopavasar šādu ziņojumu skaits pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
No otras puses, pārkārtošanās uz tālsakariem ir atvieglojusi sarunas par sarežģītām tēmām: no mājām attālināti ir vieglāk izstāstīt par vardarbību un citām problēmām.
Pavasarī paustās bažas daļēji ir apstiprinājušās, un, skolām atsākot darbību augusta vidū, sabiedrības uzmanības lokā nonākuši ar pusaudžiem saistīti vardarbības gadījumi skolās un publiskajā telpā.
Nupat novembrī sestklasnieks piekāva septiņgadnieku, salaužot upurim stilba kaulu.
Četri sešklasnieki septembrī smagi piekāva skolasbiedru, kāda meitene uzbruka policistiem ar nazi, desmit jaunieši tiek turēti aizdomās par divu vienaudžu aplaupīšanas mēģinājumu un viena saduršanu, trīs pusaudži tiek turēti aizdomās par 2001. gadā dzimuša jaunieša slepkavību.
Īpaši ir pieaudzis to gadījumu skaits, kad vardarbīga rīcība pret skolasbiedriem tiek filmēta un izplatīta ar mērķi pazemot, un tādēļ Valsts policijas pārstāvji šogad īpaši regulāri atgādina, ka apsaukāšanās, baumu izplatīšana, kā arī godu un cieņu aizskaroša materiāla izplatīšana var būt noziegums.
Vienlaikus pieaug arī nopietna apreibinošo vielu lietošana un vardarbīga uzvedība bērnu un jauniešu vidū, kā dēļ palielinās steidzami no ģimenēm izņemto bērnu un jauniešu skaits.
Jauniešu grupas ieņem Helsinku centru
Šoruden sabiedrības uzmanību piesaistījuši 100–150 citus apdraudoši jaunieši, kuri pulcējas Helsinku centrā, īpaši Centrālās dzelzceļa stacijas, jaunās bibliotēkas “Oodi” un iepirkšanās centra “Kamppi” apkaimē.
Helsinku policija, sociālie dienesti un citas amatpersonas viņus labi pazīst. Helsinku policijas jauniešu grupas izmeklēšanas vadītājs inspektors Marko Forss Somijas nacionālajam ziņu dienestam “YLE” stāsta, ka nopietnākus noziegumus ir izdarījuši 10–20 no šiem jauniešiem, un viņu vidū ir gan somu, gan citvalstu izcelsmes personas.
Helsinku policijai katru gadu tiek ziņots par apmēram 900 bērniem un jauniešiem, kuri ir izbēguši no bērnu aizsardzības dienestiem. Vai sistēma darbojas, ja bērni no tās bēg, vaicā inspektors Forss.
Lielākā daļa – imigranti
Lielākā daļa no šiem 100–150 jauniešiem ir imigrantu izcelsmes, un vairākumam saknes ir Tuvajos Austrumos. Ir arī somālieši un somi. Jauniešu darba speciālisti ziņo, ka šajā grupā vairākums ir puiši, lai gan ir arī meitenes.
Pandēmijas laikā sadursmes ielās kļuvušas vardarbīgākas, situāciju apraksta organizācijas “Stacijas bērni” darbiniece Elīsa Ālsteda. Situāciju saasina arī tas, ka pat pieaugušie izvairās staigāt pa ielām.
Policija uzskata, ka tā ir visas sabiedrības, nevis ārzemju izcelsmes jauniešu vai viņu vecāku problēma.
Grūtības ir sastopamas arī somu izcelsmes ģimenēs, bet šobrīd ielās ir redzams, ka pirms 20–30 gadiem Somijā iebraukušie bēgļi un imigranti ne vienmēr ir atraduši sev vietu sabiedrībā, toties bezdarbu, rasismu, marginalizāciju un bezcerību gan.
Kādēļ jaunieši ir gatavi izmantot aukstos ieročus tikai dažu desmitu eiro dēļ? Dažas aplaupīšanas ir notikušas, lai iegūtu īpašumā, piemēram, “Moncler” jaku vai “Louis Vuitton” siksnu. Šāds fenomens Somijā ir jauns.
Žurnālistu aptaujātie profesionāļi uzskata, ka jaunieši sapratuši, ka viņiem nav pieejami legāli, sabiedrības akceptēti veidi, kā tikt pie apģērba, kas maksā tūkstoti eiro.
Noziegumi tiek veikti, lai celtu prestižu līdzbiedru acīs, un jaunieši netic, ka iztiku varētu iegūt ar mācībām un darbu, skaidro pilsoniskās organizācijas “Fenix Helsinki” somāliešu izcelsmes direktore Ujuni Ahmeda, kura ir viena no pazīstamākajām sabiedriskās domas ietekmētājām darbā ar apgraizīšanas aizliegšanu Somijā.
Ahmeda arī uzskata, ka problemātisko jauniešu izcelsmes noklusēšana viņiem nepalīdzēs, bet arī problēmu norakstīšana uz izcelsmes rēķina vien arī ne.
Daļu problēmu rada arī jaunieši, kuri ir atgriezušies Somijā no citām Eiropas valstīm, bēgdami no problēmām vai, piemēram, piespriestajiem sodiem un ir atveduši līdzi gan iemaņas narkotiku tirdzniecībā, gan sakarus ar kriminālo pasauli.
Daļa policistu un labēji populistiskā opozīcijas partija “Īstenie somi” uzskata, ka Somija iet Zviedrijas ceļu, kur zināmi pilsētu rajoni Stokholmā, Gēteborgā un Malmē regulāri ziņās parādās ar degošām automašīnām, vardarbību un imigrantu bandām.
Partija “Īstenie somi” kā risinājumu redz robežu slēgšanu un somisku Somiju, kā arī mentoru piesaistīšanu valstī nesen iebraukušajiem.
Somijā vēl nav jauniešu bandu
Ik gadus Somijā par kriminālnoziegumiem tiek apcietināti apmēram 40 nepilngadīgi jaunieši. Speciālisti, kuri strādā ar jauniešiem, uzskata, ka Somijas gadījumā sabiedrība iejaucas noziedzības novēršanā agrāk nekā Zviedrijā.
Somijā trūkst arī ielas bandu veidošanai piemērotas infrastruktūras, piemēram, spēcīgi getoizējušies dzīvojamie rajoni, uzskata komisārs Taponens.
Jauniešu darba profesionāļi ir izglītotāki nekā daudzās citās valstīs, un šo amatu ir iespējams apgūt jau vidējās izglītības mācību iestādēs. Turpretim Zviedrijā par apmācību atbild galvenokārt vietējās tautskolas.
Somijā agri sāka būvēt izglītības pamatus darbam ar jauniešiem: 60. un 70. gados Somija strauji urbanizējās, vienlaikus tika izveidotas arī augstākās izglītības programmas darbam ar jauniešiem, stāsta Jauniešu pētniecības biedrības atbildīgais pētnieks Tomi Kīlakoski, kurš somu darbu ar jauniešiem uzskata par Eiropas līmeņa veiksmes stāstu.
Šai sociālā darba nozarei Somijā ir garantēts nepieciešamais finansējums un spēcīga atbalsta struktūra, kurā iesaistās ne tikai pašvaldības, skolas, bibliotēkas, sporta biedrības un organizācijas, bet arī draudzes un policija.
Arī Helsinku universitātes ekonomikas un sociālās vēstures docents un Jauniešu pētniecības biedrības pētnieks Miko Salasuo piekrīt, ka Somijai darbā ar jauniešiem veicas labāk nekā daudzās citās valstīs.
Tas, protams, nenozīmē, ka nebūtu problēmu, bet rezultāti darbā ar jauniešiem ir mērāmi pēc tā, vai šīs parādības izdodas apslāpēt, neļaujot tām izplatīties laikā un telpā. “Ik pa laikam rodas šādi ugunsgrēki, kas uzliesmo.
Simts gadu laikā Somijā ir izdevies veiksmīgi iejaukties tādās pašās parādībās,” Salasuo skaidro ziņu dienestam YLE.
Viņš arī atgādina, ka jauniešu noziedzība nav nekas jauns: pirms simts gadiem varmācīgākās bandas atradās Helsinku Kallio rajonā, 70. un 80. gados runāja par bandu kautiņiem, bet 1990. gada rudens daudziem somiem ir palicis atmiņā kā Oulu kristāla nakts, kad jaunieši sarīkoja grautiņu šajā pilsētā.
Pēdējo desmit gadu laikā noziedzība jauniešu vidū ir jūtami samazinājusies gan kopumā, gan arī ārvalstu izcelsmes jauniešu vidū.
No ģimenēm vardarbība pārceļas uz ielām
Somijas iekšlietu ministre, Zaļo partijas pārstāve Maria Ohisalo ziņo, ka policija par lielāko iemeslu jauniešu noziedzībā uzskata marginalizāciju un līdztiesības trūkumu.
Ministre arī norāda, ka veids, kā pieaugušie runā par jauniešiem gan Somijas parlamenta plenārsēžu zālē, gan “Twitter” tīklā, ir bīstams un jauniešus marginalizējošs.
Pusaudžu un jauniešu rīcība parāda apkārtējās sabiedrības trūkumus, ieskaitot sistēmisku vardarbību, ko provocē arī ikdienas rasisms un atbalsta trūkums no traumatiskiem apstākļiem Somijā iebraukušajiem bēgļiem.
Somijā vardarbība ģimenēs ir salīdzinoši augstā līmenī (sievietēm Somija ir otrā bīstamākā valsts ES), to veicina alkohola un narkotisko vielu lietošanas pieaugums.
Jauniešu vardarbību ietekmē arvien augošais nabadzībā dzīvojošo skaits, kurš pandēmijas gadā atlaisto un bezalgas atvaļinājumos nosūtīto darbinieku skaita dēļ ir tikai palielinājies.
Tomēr pagaidām Somijas labā izglītības sistēma, iedibinātās struktūras darbam ar jauniešiem neļauj atsevišķiem vardarbības uzliesmojumiem pāraugt plašākā neiecietības ugunsgrēkā.
