Uzņēmēji joprojām vīlušies 1
Kā jaušams no uzņēmēju runām pašlaik, Saeimā pieņemtie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi vilšanos nav mazinājuši.
“Savulaik mikrouzņēmumu nodokli ieviesa, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu – jo īpaši krīzes laikā un pēc tās, kad tas patiešām daudziem palīdzēja atkal nostāties uz kājām,” teic Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. “Apzinoties šī nodokļa režīma nepilnības, piemēram, nepilnīgu sociālo aizsardzību mikrouzņēmumos strādājošajiem, jau pirms diviem gadiem LDDK atbalstīja pakāpenisku likmes paaugstināšanu no 9% uz 11% un uz 13%, lai ieņēmumu pieaugums tiktu novirzīts katra mikrouzņēmumā strādājošā sociālajai apdrošināšanai. Taču pēdējo likuma grozījumu dēļ šis nodokļa maksāšanas režīms vispār zaudējis sākotnējo jēgu.”
Ministrijā saredz risku
Kāpēc izvēlētas un sarakstā iekļautas šīs, nevis citas nozares, Finanšu ministrijā min vairākus iemeslus. Pirmkārt, šajās nozarēs esot liels nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem sociālie pakalpojumi pieejami mazākā apmērā nekā tiem darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā. Otrkārt, esot liels risks, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu šajās nozarēs izmanto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas atbilstoši saimnieciskās darbības ietvaros veikto darījumu ekonomiskajai būtībai. Treškārt, šajās nozarēs strādājošajiem ir labas iespējas gūt lielus ienākumus. Ceturtkārt, nozarēs visbiežāk netiek ievērota godīga konkurence.
Pareģo sliktas sekas
“Ar šiem likuma grozījumiem un nozaru ierobežojumiem būtībā tiek sagrauts tas nodokļa režīms, kuru pirms pieciem gadiem ieviesa uzņēmējdarbības veicināšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai. Sekas šim 37 aizliegto nozaru sarakstam būs ēnu ekonomikas palielināšanās un jaunu uzņēmumu skaita samazināšanās. Sekas būs bezdarbnieku un pabalstu prasītāju skaita palielināšanās, kā arī neapsīks to cilvēku skaits, kuri pametīs valsti,” pareģo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. “Virknes nozaru iekļaušanu sarakstā Finanšu ministrija izskaidro ar negodīgu konkurenci. Bet tikai atsevišķās jomās tā varētu būt problēma. Piemēram, sarakstā minētās tabakas izstrādājumu ražošana un ieguves rūpniecība, kurās ir tikai viens šī nodokļa maksātājs, kas, visticamāk, nekā nespēj izkonkurēt lielos šo nozaru uzņēmumus.”
Viņaprāt, galīgi aplams ir Finanšu ministrijas izskaidrojums iekļaut sarakstā nozares ar augstu ieņēmumu potenciālu. “Piemēram, sarakstā ir informācijas un komunikāciju pakalpojumi. Latvijā ir pārāk maz šādu uzņēmumu ar augstu produktivitāti. Tāpēc šajās nozarēs valstij vajadzētu stimulēt jaunu uzņēmumu veidošanu. Bet Finanšu ministrija ar šo sarakstu to aizliedz,” saka Jānis Endziņš.
Pats jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību Baltijā liecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana lielā mērā veicinājusi ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos. 2010. gadā – 38,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2014. gadā – 23,5% no IKP. Pētījums par mikrouzņēmumu nodokļa ietekmi pierāda, ka ar šo režīmu legalizējusies gandrīz puse no tiem, kuri agrāk nodokļus nemaksāja vai maksāja daļēji.
