Ierindas deputāti pašvaldībās tikai piepelnās: cik lielas algas saņemtas? 3
Pašvaldību deputātu skaita samazināšanās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielu finansiālo ieguvumu nedos, jo vietējie domnieki pamatdarbā strādā citur. Taču zināms līdzekļu ietaupījums, apvienojot novadus, varētu rasties tāpēc, ka būs samazinājies algoto pašvaldību vadītāju, izpilddirektoru un citu domē strādājošo skaits.
Nedēļas sākumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” paziņoja, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā puse deputātu zaudēšot darbu, kas varētu radīt pretestību reformām. Nebija ilgi jāgaida uz reakciju sociālajos tīklos. “Nevis “darbu” [zaudēs], bet iespēju pilsoniskai sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Vai ministrs ir parēķinājis, cik “lielu” algu saņem tā “puse vietvaru deputātu” un cik “milzīgs” būs ietaupījums no tā?” – tā sociālajā vietnē “Twitter” ierakstīja bijušais Saeimas deputāts Juris Viļums (LRA).
Pašvaldību deputātu pamatdarba vieta nav domē, kurā viņi saņem atlīdzību tikai par piedalīšanos domes un tās institūciju sēdēs vai vēl kādu citu deputātu pienākumu veikšanu. Šo atlīdzības apmēru nosaka dome, ņemot vērā ne tikai apmeklēto sēžu un papildus nostrādāto stundu skaitu, bet arī, piemēram, iedzīvotāju skaitu novadā vai pilsētā, teritorijas lielumu un arī budžeta iespējas. Latvijā 119 pašvaldībās ir ievēlēti 1614 deputāti.
Aptaujājot daļu vietējo līderu, varēja secināt, ka deputāti papildus savai algai pamatdarbā domē saņem atšķirīgas summas.
Vicemēri saņem nedaudz vairāk
Lielajās pilsētās atlīdzības apmērs ir lielāks. Piemēram, Jelgavas pilsētā tie ir aptuveni 600 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, pastāstīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Agrāk šī summa bijusi vēl pieklājīgāka, bet, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus pēc veiktās revīzijas, pilsētas deputāti tagad saņemot mazāk. Tiesa, lielās pilsētas nav starp pašvaldībām, kuru deputātus varētu skart domnieku skaita samazināšanās pēc reformas. Taču no tās var neizdoties izvairīties, piemēram, līdzās esošajam Ozolnieku novadam, kurā ierindas deputāti pelna ap 250 eiro “uz papīra”, informēja novada priekšsēdis Dainis Liepiņš (LRA), piebilstot, ka komiteju vadītājiem ir lielāka summa – ap 350 eiro mēnesī.
Šī aina ir ļoti līdzīga lielākajā daļā novadu – komiteju vadītājiem ir lielāka atlīdzība, tāpat kā priekšsēdētāju vietniekiem, ja dome viņiem nav pamatdarba vieta.
Vicemēriem maksā vairāk, ņemot vērā papildu pienākumus, kas saistās, piemēram, ar priekšsēdētāja aizvietošanu. Cēsu novadā nevienam deputātam, izņemot mēru, dome nav pamatdarba vieta. Atkarībā no apmeklēto sēžu skaita atlīdzība ir robežās no 250 līdz 300 eiro, bet vietniekam – ap 500 eiro “uz papīra”, paskaidroja domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“Vienotība”). Cēsu novads ir viens no reģionālās attīstības centriem tāpat kā Līvānu novads – tajā deputāti pašvaldībā nopelna ap 200 eiro, ko nosaka sēžu apmeklējums un citu pienākumu veikšanai veltīto stundu skaits, paskaidroja priekšsēdis Andris Vaivods (ZZS). Savukārt netālu esošajā Riebiņu novadā šī summa ir nedaudz mazāka – ap 180 eiro mēnesī, apstiprināja priekšsēdis Pēteris Rožinskis (LZP).
Mazajos novados mazāk maksā
Pašvaldībās, kurām ir jārēķinās ar to iekļaušanu lielākā teritorijā, deputāti saņem mazākas summas, liecina to vadītāju sacītais. Piemēram, Cesvaines novadā ierindas deputāts domē nopelna tikai 40 eiro mēnesī, Rundāles novadā – no 80 līdz 90 eiro mēnesī. Amatas novadā tie ir aptuveni 130 eiro mēnesī, bet esot jāņem vērā, ka uz sēdēm deputāti brauc ar savām privātajām automašīnām. No domes līdz attālākajai novada vietai – Zaubei – esot 55 kilometri, pastāstīja novada vadītāja Elita Eglīte (ZZS). Par ministra teikto, ka pašvaldību deputāti ir nemierā ar to, ka puse zaudēšot darbu, E. Eglīte noteica: “Tas tomēr bija pārāk skarbi.”
Ja pieņem, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā par vienu trešdaļu samazināsies novadu skaits, tad uz administratīvo izdevumu rēķina pašvaldības tomēr varētu ietaupīt finansējumu.
Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē aplūkojot pašvaldību vadītāju valsts amatpersonas deklarācijas, redzams, ka novadu vadītāji 2018. gadā par darbu pašvaldībā ir nopelnījuši vidēji no 20 000 eiro līdz 30 000 eiro gadā. Piemēram, Viļānu novada priekšsēdes Jekaterinas Ivanovas (“Saskaņa”) atalgojums ir bijis 20 124 eiro gadā, Rojas novada priekšsēdes Evas Kārkliņas (LZP) – 22 233 eiro, Naukšēnu novada vadītāja Jāņa Zumenta – 24 640 eiro, Engures novada mēra Gundara Važas (NA) – 24 151 eiro, bet Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins (“Vienotība”) ir nopelnījis 27 181 eiro, Kandavas novada priekšsēde Inga Priede (LZP) – 28 865 eiro.
Lielo novadu vadītājiem alga pārsniedz arī 30 000 eiro gadā. Piemēram, Jelgavas novada mērs Ziedonis Caune (ZZS) pašvaldībā pērn ir saņēmis 31 775 eiro, Cēsu domes priekšsēdis J. Rozenbergs – 35 138 eiro. Pašlaik VID datubāzē ir pieejama tikai daļa no amatpersonu iesniegtajām deklarācijām.
