Ierīkojam riktīgu pirts krāsni, lai būtu labs gars. Krāšņu meistara padomi 0
Kā pirtī ierīkot pirts krāsni, lai tā būtu droša un nodrošinātu labu garu? VALDIS Daudzesē
Divu veidu krāsnis
“Ir pirts krāsnis, kuras kurina tieši no pērtuves, un ir krāsnis, kuras kurināmas no blakustelpas. Vislabākais variants būtu ierīkot pirts krāsni, kas kurināma no citas telpas. Šādā gadījumā netiek patērēts skābeklis degšanai no telpas, kurā paredzēta pēršanās. Ja šādas iespējas nav, tad, protams, krāsns tiek ierīkota un kurināta pērtuvē,” skaidro kamīnu un krāšņu meistars Guntars no Vidzemes.
Krāsnīm, kuras kurina no blakustelpas, ir daudz priekšrocību:
• tiek apsildīta ne tikai pērtuve, bet arī telpa, no kuras krāsni kurina;
• kurināšana iespējama arī tad, kad pērtuve tiek izmantota;
• no pērtuves nav jāpiekļūst kurtuvei, tāpēc krāsni var norobežot ar drošības barjeru – visbiežāk ķieģeļu mūrīti, kas samazina risku gūt apdegumus pēršanās laikā;
• pērtuvē nekrāsies malkas skaidas un gruži;
• iespējams izvietot nelielu malkas krājumu;
• pērtuvē neieplūst dūmi brīdī, kad tiek atvērtas pirts durvis;
• pērtuvē tiek ietaupīta vieta, kas būtu jāatvēl krāsns durtiņu atvēršanai un malkas ievietošanai.
Protams, modernās pirts krāsnis ierīkotas tā, lai durtiņas uzsilst salīdzinoši nedaudz, un var gadīties, ka jāierīko papildu apkures ierīce priekštelpas apsildīšanai. Īpaši svarīgi tas ir ziemā.
Gan vienas, gan otras pirts krāsnis tiek izgatavotas no tērauda vai čuguna. Tirdzniecības vietās ir ļoti plašs ar malku kurināmu pirts krāšņu piedāvājums, un arī cenu diapazons ir ievērojams. Lētākie modeļi maksā, sākot no 180 eiro, taču to jauda nav liela. Lai iegādātos pirts krāsni, kas derēs 6–12 m3 lielai pērtuvei, jārēķinās ar vismaz 250 eiro lieliem izdevumiem.
Galvenais – drošība
Taču pirts krāsns iegāde ir tikai daļa no uzdevuma. Ļoti svarīgi iebūvēt krāsni tā, lai tās ekspluatācija būtu droša. Prasības, kas jāievēro, ierīkojot apkures ierīces, atrodamas Latvijas būvnormatīvā Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija. Tajā minēts, ka attālums no krāsns vai kamīna, kurus kurina ar cieto kurināmo, ārējās virsmas līdz sienas vai griestu degtspējīgajam materiālam vai konstrukcijai nav mazāks par 500 mm. Grīdas zem krāsnīm un kamīniem ir nedegošas vai pārklātas ar vienlaidu nedegoša materiāla loksni, kas ir par 150 mm lielāka nekā apkures ierīces izmēri plānā. Slēgtā tipa apkures ierīces kurtuves durtiņu priekšā nedegoša materiāla pārklājums ir par 300 mm lielāks nekā apkures ierīces izmēri, bet vaļēja tipa apkures ierīces kurtuves atveres priekšā – par 500 mm lielāks. Ugunsdrošā materiāla loksnes biezums ir vismaz 6 mm.
Stabils pamats
Tādējādi jāsāk ar to, ka pirts krāsnij nepieciešams stabils un līdzens pamats, kas pārklāts ar ugunsdrošu materiālu. Ja starpsiena starp pērtuvi un priekštelpu ir no koka, tajā nepieciešama atvere, kurā iemūrēt ķieģeļu sieniņu ap krāsns kurtuvi. Attālumam starp kurtuvi un sienas koka daļām jābūt vismaz 500 mm, savukārt starp kurtuves ārējo sienu un ķieģeļiem – 20–25 mm. Metāls sakarstot izplešas. Šo spraugu aizpilda ar akmensvati, kas ir elastīgs materiāls.
Ja pirts krāsns nav rūpnieciski izgatavota, to vislabāk apmūrēt ar šim mērķim paredzētiem māla ķieģeļiem. Rūpnieciski izgatavotajām krāsnīm ir dubultsienas, kurās ir konvekcijas kanāli vai ieklāts siltumizolācijas materiāls, un apdedzināšanās risks ir samazināts. Tāpat ražotājs dokumentācijā parasti norāda minimālos attālumus, kas jāievēro, novietojot krāsni pērtuvē.
Paredzot pamatu pirts krāsnij, jāņem vērā krāsns svars un arī akmeņu svars, ko izmantosiet, krāsni aprīkojot. Ja krāsns un akmeņu kopējais svars nepārsniedz 400 kg un grīda izgatavota no vismaz 40 mm bieziem dēļiem, pietiks, ja uz grīdas uzklās 6 mm biezu metāla loksni. Izvēloties čuguna krāsni, jārēķinās, ka tās svars būs ievērojami lielāks, un tai būs nepieciešams betonēts pamats, kas nav savienots ar ēkas pamatiem.
Krāsni pērtuves daļā norobežojot ar ķieģeļu mūrīti, to nav nepieciešams mūrēt vienlaidus, bet gan ar nelielām atverēm, lai neierobežotu siltuma daudzumu, kas telpā nokļūst no krāsns, taču tajā pašā laikā samazina risku gūt apdegumus pēršanās laikā. Ķieģeļu sētiņas vietā var likt arī no metāla. Starp metāla sētiņu un metāla pirtskrāsni atstāj 100 mm atstarpi, ko aizpilda ar akmeņiem.
Jauda ar rezervi
Bieži vien neskaidrības rada ne tikai pirts krāsns ierīkošana, bet arī tas, cik lielu krāsni izvēlēties. Ražotāji parasti norāda, cik lielam pērtuves tilpumam krāsns domāta. Tomēr jāņem vērā, ka ražotāju norādītais pērtuves apjoms aprēķināts ideālai situācijai, kad pērtuve ir pietiekami nosiltināta, durvis cieši aizveramas. Realitātē ir visai ievērojami siltuma zudumi caur sienām, griestiem, durvīm. Tāpēc pirts krāsns būtu jāizvēlas ar pietiekamu jaudas rezervi. Piemēram, ja pērtuves tilpums ir 11 m3, derēs krāsns, kas paredzēta līdz 8 m3 lielas pērtuves apsildīšanai.
SVARĪGI
• Latvijas būvnormatīvs nenosaka rīcību apkures ierīces uzstādīšanai gadījumos, ja attālums no tās līdz degtspējīga materiāla sienai ir mazāks par 50 centimetriem. Šādās situācijās iesaka sienu apšūt ar nedegošu siltumizolācijas materiālu, ko papildina, piemēram, ar ugunsdrošā ģipškartona vai metāla apšuvumu. Jebkurā gadījumā pirms šādas ierīces ekspluatācijas jāsaņem sertificēta skursteņslauķa atzinums par to, ka izveidotā konstrukcija ir ugunsdroša.
• Tikpat svarīgi kā ievērot ugunsdrošības prasības, uzstādot pirts katlu, ir ievērot drošu attālumu starp skursteni un pirts koka daļām. Attālumam starp mūra vai metāla dūmeni, kura ārējā virsma nesakarst vairāk par 80 grādiem, un degtspējīgu virsmu jābūt vismaz 100 mm. Kā sedzošo materiālu var izmantot metālu, parasti lieto skārdu.
