Ierīkojam bioloģiskās attīrīšanas iekārtas privātmājai 0
Jau kādu brīdi spēkā ir normatīvo aktu prasības par to, kā jārīkojas ar notekūdeņiem gan lauku apvidū, gan privātmājās ciematos. Arī savā ģimenes mājā nolēmām sekot līdzi laikam un izsmeļamo bedri aizstāt ar modernām bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām.
Risinājumi jāmeklē laikus
Par iespējamo risinājumu variantiem sākām interesēties laikus, apmeklējot celtniecībai veltītās izstādes. Piemērotākās šķita tieši bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kuru darbības galaprodukts ir tehniskais ūdens, kas ir pietiekami tīrs, lai to droši novadītu dabā, tāpat to var izmantot dārza laistīšanai, automašīnas mazgāšanai un citām vajadzībām. Īpaši svarīgi tas ir sausā vasarā, jo no akas izsūknētais ūdens tiek izmantots vairākas reizes, nevis vienu, teiksim, tikai roku vai trauku mazgāšanai. Aizvadītajā vasarā lieliski jutām, cik svarīgs ir katrs litrs ūdens… Ieguvums ir arī dūņu pieaugums, kas rodas iekārtu darbības laikā. Šīs dūņas var izmantot košumaugiem vai likt kompostā, jo tas ir labs un dabisks mēslojums.
Otrs populārākais notekūdeņu savākšanas veids – septiķis, kura uzdevums ir savākt kanalizācijas ūdeņus, ļaut tiem nostāties un uzsākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu – mūsu situācijā nešķita labākais risinājums. Notekūdeņus, kas šādā veidā sagatavoti, vai nu regulāri izved, vai, ja tas ir pieļaujams, novada uz filtrācijas sistēmām.
Izvēloties piemērotāko risinājumu,
• nepieciešams izvērtēt vairākus piedāvājumus, jāuzklausa pieredzējušu un neatkarīgu speciālistu viedoklis;
• jānoskaidro, kādi risinājumi ir atļauti vietējā pašvaldībā un kādi dokumenti jāsagatavo;
• jānovērtē vieta, kur paredzēts ierīkot iekārtas, un iespējas novadīt attīrīto ūdeni. Tā var būt infliltrācijas sistēma, kā mūsu gadījumā, vai tuvējais grāvis. Iespējams, attīrītos ūdeņus līmeņu starpības dēļ var nākties pārsūknēt. (Bija skaidrs, ka ar šo problēmu nāksies saskarties arī mums.)
Atvest var vieglās automašīnas piekabē
Jau agri pavasarī iegādājāmies iekārtas. Izmaksas – nedaudz vairāk par 1000 eiro. Kompakto plastmasas cilindru bez īpašām pūlēm izdevās vienam ievelt vieglās automašīnas piekabē, nostiprināt un atvest mājās.
Atlika gaidīt, kad pēc sniega nokušanas nožūs zeme un varēs ķerties pie ierīkošanas. Iekārtai līdzi tika dota sīka instrukcija. Protams, šo pakalpojumu var arī pasūtīt, un tiem, kuriem nav pietiekamu zināšanu un tehnisko iespēju, tas noteikti jāizmanto. Ierīkojot pašu spēkiem, ietaupījām aptuveni 700 eiro, nerēķinot patērēto laiku (kopumā ierīkošana aizņēma vien divas dienas). Pasūtot šo pakalpojumu, ierīci parasti uzstāda un iedarbina vienas dienas laikā.
Lai ierīces ieraktu, vajadzēja aptuveni 2 m dziļu bedri, turklāt nodrošināt, lai ierīces ievads augstuma ziņā atbilstu agrāk ierīkotās kanalizācijas sistēmas izvadam. Bedres apakšā novietojām dzelzsbetona plāksni (savu laiku nokalpojušo izsmeļamās akas vāku). Tā būs kā enkurs, pie kura ar ķēdēm piestiprina tvertni, lai, mainoties gruntsūdens līmenim, tā neuzpeldētu. Izmantojot nelielu smilšu spilvenu, iekārtu tvertni nolīmeņojām.
Divi darbi vienā
Telpu ap iekārtām un attīrīto ūdeņu uztveršanas tilpnēm aizpildījām ar smiltīm. Izraktajā gruntī ir gana daudz akmeņu, kas ar laiku var plastmasas tvertni sabojāt.
Jāņem vērā, ka vienlaikus jāveic divi darbi – jāaizber tukšā telpa starp bedres sienām un iekārtām un iekārtās jāiepilda ūdens līdz ražotāja noteiktajai atzīmei. Tas nepieciešams, lai iekārtu korpusam nebūtu jāiztur nevajadzīgi liela slodze.
Iekārtām gaisu piegādā ar kompresoru. Arī tam jāparedz elektroenerģijas padeve turpat iekārtu tuvumā.
Kad visi darbi bija paveikti, atlika izsaukt attiecīgās iekārtu tirdzniecības firmas pārstāvi, kurš atveda dūņas, ieprogrammēja kompresora taimeri un iedarbināja iekārtu.
Kopumā iekārtu ierīkošana izmaksāja 1500 eiro.
Pašvaldībā, kuras teritorijā dzīvoju, saistošajos noteikumos paredzēta naudas izteiksmē visai nopietna atbildība par kanalizācijas nesakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Fiziskajām personām tie ir vairāki simti eiro, juridiskajām – līdz 1400 eiro. Tādējādi iekārtu ierīkošana ir visnotaļ izdevīgāks risinājums, tāpat arī apziņa, ka dari pietiekami daudz, lai vismaz šādā veidā nepiesārņotu dabu, – sadzīves ķīmija, ko lietojam ikdienā, nebūt nav videi draudzīga.
