“Ierēdniecība ir valsts mugurkauls”. Bet vai vesels? Saruna ar Valsts kancelejas direktori Dreimani 26
Ar Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani valdības maiņas dienās sarunājās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ģirts Zvirbulis.
V. Krustiņš: – Ko Valsts kancelejai nozīmē Ministru prezidenta nomaiņa? Tikai jāgatavo jaunas plāksnītes pie durvīm, vai arī pašu kanceleju skars personāla izmaiņas? Varbūt pie reizes nomaina arī kancelejas direktoru?
– Juridiski valsts civildienests ir apolitisks un likumīgai valdībai lojāls. Tādēļ netiek paredzēts, ka valdības maiņas laikā tiktu mainīts Valsts kancelejas direktors vai citi civildienesta ierēdņi. Tas arī ir būtiski, lai Valsts kanceleja varētu nodrošināt visu iesākto darbu un reformu pēctecību. Politiķi mainās, bet te cilvēki, kas viņu pieņemtās reformas praktiski īsteno un piemēro, paliek un turpina strādāt. Viņi zina, kā šis darbs darīts iepriekšējās valdības laikā, un gatavi to turpināt arī pie jaunās valdības.
– Jūs droši vien zināt, ka starpkaru periodā Latvijā Valsts kancelejas direktors bija nostādīts augstā postenī. Viņš arī bija ministrs, valdības loceklis. Kādēļ šī tradīcija nav turpināta?
– Arī mūsdienās pasaules valstīs ir dažāda prakse. Igaunijā tā ir politiska persona, Latvijā tas ir civildienesta ierēdnis – tātad pēc definīcijas apolitisks un nav nevienas partijas biedrs. Taču pēdējā laikā esam sajutuši, ka mums trūkst politiskā atbalsta tām reformām, ko esam iecerējuši valsts pārvaldes jomā īstenot. Arī pati valsts pārvaldes joma ir sadrumstalota. Valsts kanceleja atbild par cilvēkresursiem, savukārt ierēdņu atalgojuma politika ir Finanšu ministrijas kompetencē, par politikas plānošanu atbild Pārresoru koordinācijas centrs. Manuprāt, būtu nepieciešama tāda vienota institūcija, kuras rokās atrastos visas šīs lietas un kurai būtu arī politisks atbalsts. Tas, protams, nenozīmē, ka jāveido jauna iestāde – šīs funkcijas varētu apkopot kādā no esošajām. Tādēļ es pat atbalstītu, ja šo iestādi vadītu kāds politiķis, kurš par visām šīm lietām turētu rūpi un saziņā ar pārējiem ministriem risinātu civildienesta problēmas.
Nesen pārrunājām šīs lietas ar Egilu Levitu, un viņš piekrita, ka nesakārtots civildienests ir lielākā valsts problēma, jo ierēdniecība būtībā ir valsts mugurkauls. Ar nepilnīgu civildienestu mums nebūs jēgpilnas politikas realizācijas, nebūs ekonomikas izrāviena, nebūs kvalitatīvas valsts interešu aizstāvības Briselē.
– Un kā tad piedāvājat uzlabot civildienesta kapacitāti? Jāceļ ierēdņu atalgojums?
– Šeit nepieciešams komplekss risinājums, kurā atalgojums ir tikai viena no sastāvdaļām, kaut arī būtiska. Krīzes laikā ierēdņiem tika noņemtas visas sociālās garantijas, bet atstāti tikai ierobežojumi. Tādējādi jauniem, izglītotiem un daudzsološiem cilvēkiem nav motivācijas nākt strādāt civildienestā. Ļoti daudzi esošie valsts darbinieki ir neapmierināti ar savu atalgojumu, bet tā skala ir tāda, kāda ir. Esam piesaistīti pie Ministru prezidenta algas, un likumā ir noteikts, ka neviens ierēdnis nevar saņemt vairāk kā Ministru prezidents. Atveseļojoties ekonomikai, privātais sektors var piedāvāt labāku atalgojumu. Un privātie ir īpaši ieinteresēti pieredzējušos civildienesta kadros, kuriem ir labi sakari, prasmes un kuru izglītošanā valsts ir ieguldījusi ne mazums līdzekļu.
Par laimi, beidzot virzāmies pareizā virzienā. Man ir prieks, ka beidzot ir atbalstīta Cilvēkresursu koncepcija un ka arī sabiedrība arvien labāk apzinās nepieciešamību pēc kvalitatīva civildienesta. Mums ir padomā jauns Valsts dienesta likums, līdz maijam kopā ar Finanšu ministriju izstrādāsim jauno ierēdņu motivācijas sistēmu. Turpinām arī funkciju izvērtēšanu, lai vairāki cilvēki dažādās ministrijās nedarītu vienu un to pašu darbu vai pavisam nevajadzīgas lietas.
