Ierēdņi pievīluši ministri 13
Ministru kabinets kārtējo reizi pagarinājis termiņu, kura laikā Kultūras ministrijai (KM) jāgatavo priekšlikumi cīņai pret naida runu, aicinājumiem uz vardarbību vai valsts varas gāšanu publiskajā telpā, tostarp interneta sociālajos tīklos.
Par šo problēmu valdība sāka runāt 2014. gadā, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Toreizējās tieslietu ministres Baibas Brokas vadībā tika sagatavots informatīvais ziņojums “Par tiesisko regulējumu attiecībā uz atbildību par nacionālā vai etniskā naida izraisīšanu, aicinājumu likvidēt valstisko neatkarību vai graut teritoriālo vienotību un valsts simbolu zaimošanu”. Izskatot šo dokumentu, Ministru kabinets 2014. gada 17. jūnijā uzdeva KM kopā ar citām ministrijām veikt normatīvo aktu un prakses analīzi, izstrādājot priekšlikumus, lai novērstu naidīgas informācijas izplatīšanu. Analīzes veikšanai un priekšlikumu sagatavošanai tika atvēlēts vesels gads. Nu jau būs pagājuši divi gadi, bet KM joprojām savus priekšlikumus nav sagatavojusi. Vakar valdība šī darba veikšanai atvēlēja laiku vēl līdz septembrim.
“Situācija ar naida runu izrādījās sarežģītāka, nekā sākotnēji šķita. To vēl vairāk saasināja Ukrainas notikumi un “Islāma valsts” aktivizēšanās. Iesākumā domājām, ka pietiks ar dažu normatīvo aktu grozījumiem, bet tagad saprotam, ka šajā jomā nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas,” skaidroja KM valsts sekretāra vietnieks starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Uldis Lielpēters. Viņš arī sūkstījās, ka KM trūkst kapacitātes tik būtisku jautājumu risināšanai.
Ierēdņa skaidrojumi gan neizklausās īpaši pārliecinoši, un noprotams, ka arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA) ar tiem nav īsti mierā. “Es neesmu sajūsmā par to, ka jālūdz termiņa pagarināšana. Tādēļ ministrijā man būs nopietna saruna ar Lielpētera kungu. Vienlaikus gan jāsaka, ka mēs esam īstenojoši ļoti konkrētus pasākumus informatīvās drošības virzienā. Piemēram, ir stiprināta NEPLP monitoringa kapacitāte. Redzam jau arī rezultātus. Taču, kas attiecas uz normatīvās bāzes sakārtošanu, es patiešām vēlētos, lai šis jautājums risinātos ātrāk,” vakar pirms valdības sēdes man teica ministre.
Par mediju politiku parlamentā atbild Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) uzsvēra, ka jau pašreizējais normatīvais regulējums ļauj aizsargāt Latvijas informatīvo telpu no naidīgas informācijas. Kā piemēru deputāte atgādināja neseno “Rossija RTR” izplatīšanas ierobežošanu. Viņa arī solīja, ka komisija rūpīgi sekos līdzi, kontrolēs un palīdzēs, lai līdz septembrim KM pabeigtu doto uzdevumu. “Ilgus gadus vispār nebija nevienas administratīvās jumta iestādes, kas ar šiem jautājumiem strādātu. Tādēļ kultūras ministre, uzņemoties atbildību par mediju jautājumiem bez solītā papildu finansējuma, ir rīkojusies cienījami. Jaunizveidotā Mediju politikas nodaļa pirmā gada laikā ir paveikusi daudz,” atzinīgi vērtēja Laizāne.
Neoficiāli avoti izpildvarā gan zina stāstīt, ka mediju politikas un informatīvās drošības jautājumi Kultūras ministrijai savulaik tika uzspiesti bezmaz vai ar varu. Savukārt pašreizējā ministre Melbārde esot izteikts kultūras cilvēks, kuras galvenās prioritātes un rūpes ministres amatā saistītas ar kultūras attīstību un Latvijas simtgades organizēšanu, bet mediju politiku viņa atstāj ierēdņu ziņā. Šoreiz šī uzticība nav attaisnojusies. Ierēdņu neizdarības dēļ iniciatīvu pārņēma drošības dienesti, sagatavojot priekšlikumus Krimināllikumā, kas izraisīja asas diskusijas. Ja pirms šiem grozījumiem būtu sagatavota analīze un priekšlikumi, tad pretestība sabiedrībā un parlamentā pret likumprojektu, visticamāk, būtu bijusi mazāka.
