Ierēdņi atbildēs ar savu naudas maku: VK revidenti varēs piedzīt radītos zaudējumus 0
Valsts kontroles (VK) revīzijās, kas tiks uzsāktas pēc šā gada 31. jūlija, revidenti varēs no ierēdņiem piedzīt radītos zaudējumos līdz viena gada mēnešalgas apjomam. To paredz grozījumi Valsts kontroles likumā, kas stāsies spēkā 1. augustā.
Taču Valsts kontrolei neesot ambīciju masveidā strādāt kā zaudējumu piedziņas iestādei, atzina VK padomes loceklis Edgars Korčagins. Normatīvo aktu izmaiņas drīzāk ir preventīvs rīks, lai šādi zaudējumi nerastos.
Lai ierēdņiem ir apziņa, ka atbildība būs personiska un viņi vairs nevarēs rēķināties, ka iestādes vadītājs varēs piesegt.
“Piesegšanas sajūta ir zudusi. Ierēdņi varēs saskarties ar Valsts kontroli personiski. Tas nav sods. Tā ir zaudējumu atlīdzināšana,” uzsvēra VK sabiedriskās padomes loceklis Edgars Pastars, piebilstot, ka zaudējumu piedziņas mehānisms ir lietojams gadījumos, kad pārkāpts likums, nevis kad varēja darīt labāk, bet neizdarīja.
Valsts kontroles juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone atzina, ka vispirms tiks dota iespēja personai pašai atlīdzināt zaudējumus.
Ja nekāda rīcība nesekos, tad iesaistīsies Valsts kontrole. Zaudējumu atlīdzināšanas limits – ne vairāk kā viena gada mēnešalgas apmērā (pēc nodokļu nomaksas). Šī zaudējumu piedziņa attieksies tikai uz tām revīzijām, kas sāktas pēc 1. augusta. Taču zaudējumus varēs piedzīt arī tad, ja tie izdarīti 2018. vai 2017. gadā.
Zaudējumu piedzen, ja no pārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā četri gadi.
“Valsts kontrole nebūs visu soģu soģis,” uzsver E. Pastars. Valsts kontroles padomes lēmumu par zaudējumu piedziņu varēs pārsūdzēt tiesā. Valsts kontrole plāno sešas, astoņas zaudējumu piedziņas gadā. “Ierēdņi nav miljonāri. Visus zaudējumus tāpat neatgūs. Svarīgākā nav summa, bet gan fakts, ka atbildi par nodarīto,” uzsver E. Pastars. Darba attiecību izbeigšana nepalīdzēs. Zaudējumi vainīgajai amatpersonai būs jāatlīdzina tik un tā.
Kāda līdz šim bijusi ministriju prakse zaudējumu atlīdzināšanā?
Tā Tieslietu ministrijā līdz šim noslēgtas vienošanās par labprātīgu zaudējumu atlīdzināšanu, piemēram, kļūdaini aprēķinātas atlīdzības, neattaisnoti izdevumi par degvielu, neprecīzas tāmes sagatavošana, automašīnas izmantošana personīgajām vajadzībām.
Finanšu ministrijas ierēdņi sešos gadījumos labprātīgi atlīdzinājuši nepamatoti pieprasīto komandējuma naudu.
Ārlietu ministrijā bijuši pieci gadījumi, kad darbinieks labprātīgi atlīdzinājis zaudējumus, piemēram, saistībā ar dienesta transporta izmantošanu vai attaisnojuma dokumenta neesamību veiktam maksājumam.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasības pieteikumi – avansā saņemtās atvaļinājuma naudas neatmaksāšana, nav atmaksāta formas tērpa atlikusī vērtība – neesot pārsūdzēti, arī Valsts policija sešos gadījumos pieprasījusi zaudējumu piedziņu par finanšu līdzekļu neracionālu izmantošanu.
Aizsardzības ministrijā vairumā gadījumu personas atlīdzina zaudējumus labprātīgi vai tiek pieteikta prasība kriminālprocesa ietvaros, piemēram, saistībā ar viltotiem norēķinu dokumentiem komandējumu izdevumu atmaksai, nepamatoti pieprasītiem pabalstiem, degvielas vai formas tērpu iztrūkumiem.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības iestādēs vairākas personas atlīdzinājušas nodarītos zaudējumus, piemēram, par nepamatoti izmaksātu atlaišanas pabalstu vai pārsniedzot telefonsarunu izmaksu limitus.
Ekonomikas ministrijā labprātīgi zaudējumi atlīdzināti par ēdināšanas izmaksām vadības sanāksmē organizēšanai.
Zemkopības ministrijā vienīgie zaudējumu atlīdzināšanas gadījumi bijuši Lauku atbalsta dienestā un saistīti ar automašīnu izmantošanu. Veselības ministrijā zaudējumi brīvprātīgi atlīdzināti divas reizes – izmantojot dienesta transportu personiskajām vajadzībām, kā arī par zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma nepildīšanu.
