Rolands Repša: Kur paliek diskusija par pašu galveno problēmas cēloni – iedzīvotāju skaita pieaugumu? 5
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pamatdokuments, kas jau labu laiku ir izraisījis pasaules mēroga diskusiju un nosaka starptautisko organizāciju un valstu valdību politisko darbakārtību klimata jomā, ir ANO Starptautiskā klimata izmaiņu paneļa 2014. gada 5. ziņojums (6. ziņojums ir gaidāms 2021. gadā).
Tā galvenais secinājums ir, ka kopš industriālās revolūcijas 19. gadsimta vidū ir būtiski pieaudzis antropogēno jeb cilvēka radīto CO2 izmešu līmenis atmosfērā un ar lielu varbūtību tas ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis.
Savukārt antropogēno izmešu pieauguma izraisītāji pamatā ir divi – fosilā kurināmā (naftas un gāzes) izmantošana enerģētikā un transportā, kā arī lauksaimniecības zemju platību palielināšanās un lopkopības pieaugums.
ANO ziņojums apgalvo, ka, cilvēka izraisītajai sasilšanai turpinoties, mēs pieredzēsim arvien draudošākas laika kaprīzes – ilgstošus karstuma un sausuma viļņus, vētras un plūdus, okeāna ūdens līmeņa paaugstināšanos, kas novedīs pie lauksaimniecisko ražu samazināšanās, pārtikas krīzes un miljoniem cilvēku lielām migrācijas plūsmām.
Neapstrīdot acīmredzamo faktu, ka Zeme piedzīvo sasilšanu, pagaidām esmu piesardzīgs apgalvojumos, ka pie tā ir vainīgs galvenokārt cilvēks.
Pēdējā miljarda gadu laikā planētas klimats ir pieredzējis neiedomājami ekstremālas izpausmes. Kriogēnajā periodā Zemi uz 120 miljoniem (!) gadu klāja ledus un sniegs, un, tikai pateicoties kontinentālo plātņu kustībai un ar to saistītajam vulkānismam (un CO2 izmešiem!), tā atkal iesila. Tuvāk mūsdienām, silts bija Romas impērijas periods, savukārt no 16. līdz 19. gadsimtam valdīja mazais ledus laikmets.
Daudzi cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu versijas apšaubītāji tieši tā arī apgalvo, ka šobrīd notiekošais nav nekas cits kā pakāpeniska klimata iziešana no mazā ledus laikmeta beigām 19. gadsimtā uz siltāku periodu mūsdienās.
Bet šā raksta ietvaros pieņemsim, ka daudziem prominentajiem zinātniekiem un politiķiem ir taisnība, ka mēs paši – cilvēki – to visu esam ievārījuši un mēs paši to varam arī izlabot.
Kādus tad lēmumus ANO dokumenta autori piedāvā politiķiem īstenošanai, lai draudošās briesmas novērstu vai mazinātu? Pamatā galvenais ir pāriet uz pilnīgi CO2 neitrāliem enerģijas avotiem (vējš, saule), transporta līdzekļiem (elektroautomobiļi), labākām tehnoloģijām lauksaimniecībā un ēku celtniecībā, kas mazina enerģijas patēriņu. Vācija jau apņēmusies slēgt savas ogļu elektrostacijas un kļūt klimata neitrāla līdz 2050. gadam.
Austrija to grib panākt vēl agrāk – līdz 2040. gadam. Ja visa pasaule rīkotos līdzīgi, tad Zemes sasilšana līdz gadsimta beigām nepārkāptu zinātnieku noteikto kritisko +2 grādu robežu, aiz kuras var sākties neatgriezeniskas klimata izmaiņas.
Un tomēr kaut kas šajā klimata diskusijā, kas šobrīd satrauc prātus visā pasaulē, nav īsti loģiski. Kur paliek diskusija par pašu galveno problēmas cēloni – iedzīvotāju skaita pieaugumu? Par to ANO dokumentā nav ne vārda. Mēs šobrīd esam 7,2 miljardi un būsim 10 miljardi gadsimta beigās, kas ir trīskārtīgs pieaugums kopš industriālās revolūcijas laikiem. Iedzīvotāju skaits tieši ietekmē industriālās ražošanas un līdz ar to arī CO2 izmešu apjomu, kā arī lauksaimniecības zemju platības.
Nesaprast, ka tas ir galvenais klimata izmaiņu cēlonis, ir tas pats, kas brīnīties par sasistajiem traukiem veikalā un neredzēt telpas vidū ziloni, kas to visu ir sastrādājis.
ANO 5. ziņojums ir pilns ar skaistiem krāsainiem grafikiem un tabulām, bet nekur jūs neatradīsiet analīzi, kā klimata problēma izskatītos, ja planētas iedzīvotāju skaits vismaz nepieaugtu tik strauji kā līdz šim vai pat sāktu nedaudz samazināties.
Dokumentā pilnībā valda rožainā ilūzija, ka, samazinot CO2 izmešus, klimata sasilšana nobremzēsies neatkarīgi no iedzīvotāju skaita turpmākā pieauguma. Līdz ar to tas ir nepilnīgs, nezinātnisks un nav izmantojams politisko lēmumu pieņemšanā. Tomēr esmu pārliecināts, ka zinātnieki un politiķi to visu lieliski saprot, tikai baidās skaļi pateikt, lai nezaudētu grantus un neizlidotu no aprites.
Gada sākumā notika Pasaules ekonomiskais forums Davosā. Kā jau varēja sagaidīt, galvenais temats bija klimata pārmaiņas un kā nobremzēt globālo sasilšanu.
Un arī šeit ne ar pušplēstu vārdu netika pieminēta planētas pārapdzīvotība un nepieciešamība visai pasaulei apzināti, labprātīgi un plānveidīgi samazināt dzimstību, it īpaši trešās pasaules valstīs.
Tieši tas arī ir galvenais drauds cilvēces pastāvēšanai – nespēja atklāti nosaukt problēmas cēloņus, bailes diskutēt par tiem, balstoties uz zinātnes faktiem, un pieņemt, iespējams, nepopulārus lēmumus, lai, darbojoties visām valstīm kopīgi, novērstu globālo katastrofu.
