“Ieraudzīju mežacūku, bet nošāvu cilvēku.” Cilvēkiem pa laukiem iet kļuvis bīstami? 49
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ieraudzīju mežacūku, bet nošāvu cilvēku,” tā īsā sarunā pēc traģiskā notikuma 26. janvārī Viesītes novada Saukas pagastā esot teicis mednieks sava mednieku kolektīva vadītājam. Pagājušajā nedēļā Latvijas medijus aplidoja ziņa, ka medību laikā nošauts cilvēks.
Šobrīd zināms, ka šāvējs savu vainu atzinis un pret viņu ierosināts kriminālprocess pēc 123. panta par nonāvēšana aiz neuzmanības, par ko draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs.
Kā risinājās tās otrdienas liktenīgie notikumi, kādi bija to apstākļi, un kas bija iesaistītie cilvēki?
Jau sākumā skaidrs: nelikumīgas medības
Tātad bija 26. janvāris nedaudz pēc plkst. 18. Spīdējis mēness, un nedaudz puteņojis. Sešdesmit divus gadus vecais Vladimirs Kiseļevs pāri laukam devies uz savām mājām, kas atrodas ceļa Viesīte–Sauka malā.
Vladimirs tikko bija apraudzījis neapdzīvotas vecas mājas puskilometra attālumā – to viņam bija lūgusi māju īpašniece, kas dzīvo ārzemēs, un pa savām pēdām nācis atpakaļ. Tai dienā ceļš bijis apledojis, sniega bijis maz un tāpēc acīmredzot vieglāk bijis iet pa lauku. Lauku cilvēki tā dara, un, kā man stāstīja kaimiņi, Vladimirs pāri laukiem staigājis bieži.
Tajā pašā laikā notikuma vietai vieglajā automašīnā pa ceļu tuvojušies mednieku kolektīva “Lone” mednieki – 58 gadus vecais Ježijs Matačina un V. (uzvārdu neminam, jo viņam kriminālprocesā ir liecinieka statuss). Abi bija saskaņojuši medības sava mednieku kolektīva platībās. Automašīna apstājusies, un noticis šāviens.
Policija par notikušo veic izmeklēšanu, bet daudzas lietas jau ir skaidras. Ar vītņstobra ieroci uz mērķi aptuveni 50 metru attālumā šāvis J. Matačina.
Jau pēc notikuma viņš īsā sarunā mednieka kolektīva “Lone” vadītājam Andrim Zariņam esot teicis: “Ieraudzīju mežacūku, bet nošāvu cilvēku.”
Šonedēļ sazvanīju J. Matačinu, bet viņš komentāros bija skops, jo policija viņam esot to liegusi: “Situācija ir tāda, kāda tā ir. Nožēloju, ka tā notika.”
Par otru mednieku Valdi zināms, ka viņš pēc notikušā bijis šoka stāvoklī. Viņš strādā par ugunsdzēsēju glābēju Jēkabpils daļā, viņa darbavietas vadība ir informēta par traģēdiju un gaida izmeklēšanas rezultātus. J. Matačins strādā par šoferi privātā uzņēmumā. Abiem ir dažu gadu mednieku pieredze.
Jau pašā sākumā medību inspektoriem un policijai kļuva skaidrs, ka medības šajā vietā bijušas nelikumīgas. Konkrētā zemes gabala īpašnieks nebija devis atļauju tur medīt. Šis īpašnieks (lūdza savu vārdu neminēt) to arī man apstiprināja un arī pārdzīvo par notikušo.
Viņš izrēķinājis, ka braucis garām notikuma vietai nedaudz minūšu pēc šāviena.
“Būtu bijis nedaudz agrāk, nelaime nebūtu notikusi – būtu iztraucējis un patriecis šos medniekus un Vladimirs būtu palicis dzīvs.
Kad braucu garām, redzēju tikai ceļmalā stāvošu automobili. Acīmredzot šāvēji bija konstatējuši cilvēka nāvi, izsaukuši Neatliekamo medicīnisko palīdzību un policiju.”
Zemes īpašnieks, arī mednieks, pazinis J. Matačinu un par viņu nav bijis labās domās: pārāk bravūrīgs. Pazinis arī nošauto Vladimiru, bijušo kolhoza mehanizatoru un metinātāju, vēlāk – dažādu palīgdarbu veicēju pie zemniekiem. Vladimirs bijis vienkāršs lauku cilvēks. Zemes īpašnieks bieži redzējis vīrieti staigājam pāri laukiem.
Konkrētajā vakarā Vladimirs, iespējams, gājis salīcis, varbūt paklupis, bijis četrrāpus un tāpēc varbūt arī noturēts par mežacūku, spriež zemes īpašnieks.
Katastrofāla noteikumu neievērošana
Ja izmeklēšanā pierādīs, ka abi mednieki nevis vienkārši pārvietojušies ar automobili, bet ar to braukuši, meklējot dzīvniekus, tas būs otrs apstāklis, kas norādīs uz malumedībām. “Bet tas vairs nav būtiski: lai medības atzītu par nelikumīgām, pietiek ar vienu apstākli,” man saka Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
“Izskatās gan, ka mednieki izmantojuši automobili, lai meklētu dzīvniekus, brauca, ieraudzīja, apstājās un izšāva. Bet tas ir pierādīšanas un liecību jautājums. Pats galvenais šajā lietā ir katastrofāla Medību noteikumu neievērošana, kas noveda pie cilvēka nāves.”
Būtiskākais pārkāpums bija šaušana uz neskaidri redzamu mērķi, kas ir aizliegts jebkuros apstākļos. Tāpat pārkāpums ir tas, ka šauts māju virzienā. Izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai šauts, izmantojot automobiļa starmešus un automašīnā vests neiesaiņots vai pielādēts ierocis, kas arī aizliegts.
Tāpat Medību noteikumos paredzēts, ka divas stundas pēc saules rieta drīkst šaut tikai no 2,5 metru paaugstinājuma – konkrētajā gadījumā būs strīds par minūtēm, jo saule tai dienā bija norietējusi aptuveni divas stundas pirms liktenīgās lodes lidojuma.
Lai kā arī tas būtu bijis, VMD Medību daļa tagad gaida, lai Valsts policija pabeidz kriminālizmeklēšanu un nodod lietas materiālus tai, lai varētu vērtēt abu mednieku Medību noteikumu pārkāpumus un lemt par administratīviem sodiem: naudas sodiem un medību tiesību atņemšanu.
Mednieku kolektīva “Lone” vadītājs A. Zariņš domā, ka mednieki ļāvušies spontānai reakcijai: braukuši uz atļautām medībām un pa ceļam ieraudzījuši it kā mežacūku. Bet atļautā medību vieta bijusi tikai 400 metru attālumā. A. Zariņš apgalvo, ka ar disciplīnu kolektīvās medībās esot stingri, bet individuālās medībās jau katram nevarot izstāvēt klāt.
“Protams, mēs sanāksim kopā un nopietni izrunāsimies, izvērtēsim notikušo, lai tādas nelaimes neatkārtotos. Par malumedībām šajā pusē ir dzirdēts, bet noķert malumedniekus jau ir grūti.”
Bīstami pa laukiem iet?
Viesītes novada pašvaldības vadītājs Alfons Žuks Vladimiru nav pazinis, taču labi zina J. Matačinu, kurš ilgus gadus bijis pašvaldības šoferis. “Kā par cilvēku un šoferi varu teikt tikai to labāko: draudzīgs, izpalīdzīgs, bija ļoti labas atsauksmes no cilvēkiem, kad viņš vadīja autobusu. Notikušais ir liela nelaime. Ja cilvēks ir vainīgs, viņam jāsaņem sods.
Mēs te savā starpā runājam: nu jau kļuvis bīstami pa laukiem iet, slēpot, sēņot, ogot. Pielieksies sašņorēt kurpi, un tevi kāds noturēs par mežacūku…
Medniekiem jākļūst disciplinētākiem un jāpatīra savas rindas. Divpadsmit gadus esmu pašvaldības vadībā, bet neesmu dzirdējis, ka sūdzētos par malumedniekiem.”
Vairāki simti malumedību gadā
VMD Medību daļas vadītājs V. Lūsis teic, ka gadā viņa iestāde un policija Latvijā piefiksē 50–70 malumedības, bet kopumā to skaits, vērtējot ievainotos dzīvniekus, to populācijas un citas pazīmes, varēt būt 5–10 reižu lielāks.
Malumedības jau reiz ir tā lieta, ar ko publiski nelielās. Noteikti ir arī ievainojumi. Viesojoties Viesītē, dzirdēju stāstu, ka pirms dažiem gadiem viens malumednieks otru malumednieku auzās noturējis par cūku un iebliezis vēderā – ievainojums nav bijis dzīvībai bīstams un esot tikuši cauri bez ziņošanas policijai.
Vietējie mednieki nenoliedz, ka Sēlija nav cilvēku blīvi apdzīvota, daudz mežu un tāpēc malumedības neesot retums.
2016. gadā Rojas novadā malumedībās, sekojot ievainotai mežacūkai, brālis nošāva brāli. Pirms padsmit gadiem Cēsu pusē četri mednieki bija nolēmuši iet nelikumīgās dzinējmedībās un viens palika gulēt uz mūžiem.
Divi gadījumi, arī pirms padsmit gadiem, zināmi Kurzemē. Kāds mednieks guva ievainojumu, kad likumīgās medībās mednieku kolektīvs sastapies ar malumednieku, kurš sācis atšaudīties. Kādā citā gadījumā viens malumednieks nošāvis otru, kad, lienot cauri krūmiem, gājis vaļā šāviens…
Tādas ir atsevišķās ziņas par traģiskiem gadījumiem, kad iesaistīti malumednieki, bet regulāri notiek nelaimes arī likumīgās medībās.
Piemēram, nesenais gadījums pagājušā gada decembra sākumā Viļakas novada Žīguru pagastā, kad dēls (1991. g. dz.) nošāva tēvu (1963. g. dz.).
Tika ziņots, ka rupji pārkāpti Medību noteikumi, vīrietis pirms tam patvaļīgi pametis mednieka stāvvietu un pārvietojies pa mednieku līniju. Mednieks, kurš raidīja šāvienu, šāvis pa mednieku līniju uz neskaidri redzamu mērķi. Bojāgājušais bijis atbildīgs par medību rīkošanu un drošības instruktāžu.
