Ierasties un aizbraukt – vienā nometnē 1
Ja piepildīsies Vācijas iekšlietu ministra, par bēgļu politiku atbildīgā Horsta Zēhofera iecere, turpmāk Vācijā iebraukušie patvēruma meklētāji varētu tikt koncentrēti lielos centros, kur būs spiesti dzīvot “no sākuma līdz beigām” jeb no reģistrācijas līdz pat bēgļu statusa saņemšanai vai deportācijai. Plāna pretinieki gan iebilst: izolācija padarīs neiespējamu bēgļu integrāciju.
Bavārijas modeli – visai Vācijai
“Ankerzentren” – tā skan Horsta Zēhofera iecerēto jaunā tipa patvēruma meklētāju izmitināšanas centru nosaukums vācu valodā, veidots kā saīsinājums no trim vārdiem: “ierašanās”, “lēmums” un “atpakaļatgriešana”. Vienīgā Vācijas pavalsts, kur pēc līdzīga principa patvēruma meklētāji jau dažviet tiek izmitināti, ir paša Zēhofera agrāk vadītā Bavārija. Ministraprāt, šī mehānisma pārnešana visas Vācijas mērogā palīdzēšot izraidīšanas veikt ne vien efektīvāk, bet arī “humānāk”. Jau rudenī ministrs vēlas sākt pilotprojektu, bet joprojām atturas atklāt plāna detaļas. Teju vienīgais, kas droši zināms: vienā nometnē varētu izmitināt līdz pat 1500 cilvēku.
Kā bēgļu izmitināšana Vācijā notiek šobrīd?
Pirmais pieturpunkts, kur nonāk valstī iebraukušie patvēruma meklētāji, ir tā dēvētie sākotnējās uzņemšanas centri. Tur notiek reģistrācija un var iesniegt patvēruma pieteikumu.
Šā tipa centri ierīkoti ļoti dažādās telpās, iekārtotās atkarībā no pašvaldību politikas un rocības: no īpaši bēgļu izmitināšanai celtām ēkām līdz bijušajām viesnīcām, poliklīnikām, kazarmām, angāriem. Teritoriju parasti iejož žogs, uz vietas ir apsardze, medpunkts, ēdnīca. Doties uz pirmreizējās uzņemšanas centru cilvēks var vai nu pats uz savu roku, vai arī tiek nosūtīts, ja vērsies policijā vai Ārzemnieku pārvaldē.
Pirmreizējās uzņemšanas mītnēs dzīvošana mēdz būt lielās guļamzālēs kopā ar daudziem citiem iemītniekiem, privātās telpas tikpat kā nav. Toties bez maksas tiek nodrošināta ēdināšana, higiēnas preces, arī apģērbs no ziedojumiem. Iemītnieki saņem kabatas naudu 135 eiro mēnesī.
Jau šajā stadijā notiek pirmā sijāšana. Konstatējot, ka persona pirmoreiz pirkstu nospiedumus jau nodevusi kādā citā ES valstī, patvēruma pieteikuma lūguma skatīšanu aptur. Saskaņā ar Dublinas regulu, iebraucēju cenšas nosūtīt atpakaļ uz ES valsti, kurā ieradies pirmajā. Tiesa gan, šī vairāk ir teorija, nevis prakse. Atpakaļsūtīšana uz ES valstīm mēdz būt mazāk sarežģīts process kā izraidīšana uz tālām zemēm.
Sadale pa valsti pēc kvotu principa
Tikai pērn Vācija pēc vairāku gadu pārtraukuma atsāka deportēt patvēruma meklētājus uz bēgļu pārslogoto Grieķiju. Vien nelielos apmēros notiek arī sūtīšana uz Itāliju. Gadījumos, kad lēmumu par izraidīšanu uz ES valsti patvēruma meklētāji pārsūdz, tiesas mēdz nostāties sūdzētāju pusē, argumentējot, ka tādas valstis kā Itālija vai Bulgārija nespēj nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus patvēruma meklētājiem. Tur viņiem būtu jādzīvo uz ielas bez jelkāda atbalsta galējā nabadzībā.
Šī gada sākumā Lejassaksijas Administratīvā tiesa lēma, ka uz Bulgāriju drīkst atteikt izraidīšanu pat tādiem patvēruma meklētājiem, kuri pirms ierašanās Vācijā ieguvuši bēgļa statusu Bulgārijā, jo šī valsts nesniedz tikpat kā nekādu atbalstu patvēruma meklētājiem.
Ja patvēruma pieteikums tomēr pieņemts izskatīšanai vai arī deportēšana citu iemeslu dēļ nav iespējama, tad pēc 3 mītnē nodzīvotiem mēnešiem seko nākamais posms: pārvietošana Vācijas iekšienē uz kādu no ilglaicīgās dzīvošanas mītnēm.
Sadale norisinās saskaņā ar Vācijas iekšējo bēgļu kvotu mehānismu, kas var nozīmēt arī nosūtīšanu simtiem kilometru tālu uz gluži citu federālo zemi. Patvēruma meklētāji bieži lūdz viņus nosūtīt tuvāk radiem vai ģimenes locekļiem, bet ne visus lūgumus var apmierināt.
Uz ilglaicīgo mītni
Ilglaicīgajām mītnēm vienota standarta nav. Tās ir tikpat dažādas, cik dažādas ir Vācijas federālās zemes un pašvaldību iespējas. Ir vietas, kas spēj patvēruma meklētājiem nodrošināt atsevišķus dzīvokļus, citur istabas viesnīcā, bet citviet vien gultasvietu kopgulēšanas zālē.
Atšķirībā no iepriekšējā – trīs mēnešu posma pirmreizējās uzņemšanas mītnē – valsts turpina segt mājokļa izmaksas, bet patvēruma meklētājiem pašiem jāsāk pašiem rūpēties par ēšanu, jāsedz elektrības rēķins un pārējās vajadzības. No šī brīža patvēruma meklētāji vairs arī nesaņem kabatas naudu, bet gan pabalstu 354 eiro mēnesī (pārī dzīvojošajiem: 318 eiro mēnesī).
Līdz lēmumam mēdz paiet daudz laika. Pērn vidējais pieteikumu apstrādes ātrums Vācijā bijis apmēram 10 mēneši, liecina Vācijas Federālās Bēgļu un migrācijas pārvaldes dati. Tomēr netrūkst lietu, kad neziņā par turpmāko statusu patvēruma meklētāji spiesti dzīvot gadiem ilgi.
Ja patvēruma lūgums tiek noraidīts, patvēruma meklētājs vai nu tiek izraidīts, vai, – kā tas ir daudz biežāk – nonāk izraidīšanas atlikšanas statusā (Duldung).
Iemesli izraidīšanas atlikšanai var būt ļoti dažādi: slimība, iesniegta sūdzība tiesā, dokumentu trūkums, izcelsmes valsts atteikšanās cilvēku uzņemt. Šis “starpstāvoklis” var ilgt mēnešus, bet tikpat labi arī daudzus gadus. Praktiskie dzīves apstākļi gan no tā nemainās. Noraidītais patvēruma meklētājs turpina dzīvot bēgļu mītnē vai dzīvoklī tāpat kā līdz šim.
Baidās no problēmām
Horsta Zēhofera ideja paredz visu šo procesu laikā cilvēkus nevis pārvietot no viena tipa mītnes uz citām, bet gan turēt jauna tipa lielos izmitināšanas centros, kur arī visas procedūras noritētu raitāk. Atbalstītāju idejai gan ir maz. “[Cilvēku] izolācija šādos centros apgrūtina to patvēruma meklētāju integrāciju, kuri Vācijā paliks,” paudusi bēgļu aizstāvības organizācija “Pro Asyl”.
Ar skepsi uz pagaidām neskaidro priekšlikumu raugās arī vairums politiķu Vācijas pavalstīs. “Tas, ko iecerēts darīt šādā lielajā centrā, lieliski notiek jau patlaban pirmreizējās uzņemšanas centros,” uzskata Hesenes ministru prezidents Folkers Bifjērs. “Mēs neuzskatām par pieņemamu noraidītos patvēruma meklētājus koncentrēt vienā vietā un tādēļ sev radīt potenciālas problēmas,” sacījis Tīringenes ministru prezidents Dīters Lauingers. “Mēs nekādā gadījumā projektā nepiedalīsimies,” paziņojusi arī Šlēsvigas-Holšteinas valdība. Bundestāga Zaļo frakcijas vadītāja Katrīna Geringa izteikusies, ka šī ideja drīzāk esot Kristīgi sociālās savienības “ideoloģisks prestiža” projekts, ne tik daudz lietišķa iecere. H.Zēhofers ministra posteni izmantojot, lai veidotu savas partijas kampaņu Bavārijas Landtāga vēlēšanās, kas paredzētas šogad. Tomēr: šādu centru izveide ir atrunāta arī Vācijas valdības koalīcijas līgumā. Pats Horsts Zēhofers ar lielāku skaidrību grasās nākt klajā jūnijā.
UZZIŅA
Patvēruma meklētāji Vācijā
Lai gan kopš 2016. gada (ap 745 tūkstošiem pieteikumu) patvēruma pieprasītāju skaits Vācijā ir ievērojami sarucis, tomēr bēgļu ierašanās Vācijā nebūt nav apstājusies.
Pērn Vācijā tika saņemti 222 tūkstoši patvēruma pieteikumu, bet šī gada pirmajā ceturksnī Vācija uzņēma jau apmēram 63 tūkstošus patvēruma meklētāju.
