Ierāmēts gabaliņš dabas. Kā top rotas no ekosveķiem? 0
DANA PURVIŅA darina unikālas rotas, caurspīdīgajos ekosveķos iegremdējot ziedlapiņas, ķērpjus, sūnas, koku lapiņas un daudz ko citu, ko var atrast Latvijas mežos, pļavās un dārzos. Rada miniatūras dabas rotas.
Apzinās dabas skaistumu un vērtību
Kopš pagājušā gada jūnija Dana Purviņa ar ģimeni – vīru Egilu un bērniem Mateju (9 gadi), Amēliju (6) un Mētru (3) – dzīvo Valkas novada Kārķu pagastā, kur iegādājušies pagājušā gadsimta 30. gados celtu māju. “Esmu rīdziniece, uzaugu dzīvoklī, taču vienmēr bijis sapnis dzīvot laukos, viensētā, kas atrodas meža ielokā.
Šī vēlme pēc lauku mājām īpaši pieauga, kad piedzima bērni. Šķita absurdi, ka viņi gluži kā sunīši jāved laukā pastaigāties, jo pilsētā vienus palaist ārā neuzdrīkstos,” ģimenes pārcelšanos no Rīgas dzīvokļa uz lauku viensētu pamato Dana.
Jaunā sieviete ir studējusi Latvijas Universitātē, kur ieguvusi baltu filoloģes izglītību. Rotu darināšanai pievērsusies, kad pirms sešiem gadiem piedzima Amēlija un atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. “Gan intereses pēc, gan meklējot idejas, skatījos internetā pieejamos materiālus par rotu darināšanu.
Uzmanībā piesaistīja caurspīdīgas rotas, kas bija tapušas, epoksīdos iekausējot dabas materiālus. Tās man tik ļoti iepatikās, ka nodomāju – gribu tādu uztaisīt sev!”
Un arī uztaisījusi, izmantojot kompozītmateriālus, ko ieteica pārdevējs kādā būvniecības preču veikalā. Kad darbojusies ar šo materiālu, dzīvokli piepildījusi tik nejauka smaka, ka vīrs vaicājis Danai, vai viņa gribot ģimeni nobendēt.
Sapratusi, ka jāmeklē cilvēkiem un dabai draudzīgāks materiāls. Pirmie mēģinājumi rotu darināšanā arī ļāva saprast, ka kliņģerīšu lapiņas, epoksīdu ieskautas, ātri zaudē savu skaisto oranžo krāsu, bet sniegpulkstenītes saplok.
“Šī tehnoloģija mani uzrunāja ar to, ka tas mazais dabas gabaliņš ir ielikts tādā savdabīgā rāmītī. Tādējādi dabu ieraugi mazliet citādu nekā ikdienā, kad bieži vien paskrienam garām, – jā, tur aug puķītes, bet rotā šo dabas elementu vari smalki izpētīt kā tādā makroattēlā.”
Ko izmanto rotām
Dana zina stāstīt, ka pārsvarā šāda veida rotas tiek darinātas no parastā epoksīda sveķiem, kas darba procesā izgaro toksiskas vielas, arī, mazgājot rotu atliešanā lietotos traukus, toksiskās daļiņas nonāk vidē.
“Strādāju mājās, kur esmu kopā ar saviem trim bērniem, tāpēc parasto epoksīdu negribēju izmantot, meklēju pilnīgi ekoloģisku kompozītmateriālu,” skaidro Dana.
Pēc intensīviem meklējumiem, iegriežoties gan vairākos kompozītmateriālu veikalos, gan iegādājoties internetveikalos piedāvātos epoksīdsveķus, Dana atradusi biopolimērus, kas ir sertificēts kā simtprocentīgi ekoloģisks, jo tā pamatā ir bioloģiskajā saimniecībā audzētu kaņepju un sojas pupiņu eļļa.
“Šo biopolimēru ražo Kanādā. Tas neizraisa alerģiju, nav toksisks, nevada elektrību, ir noturīgs pret ultravioletajiem stariem, tātad no biopolimēra taisītā rota nedzeltē,” ekoloģiskā materiāla labās īpašības uzskaita Dana.
Kā rotu galveno dekoratīvo elementu izmanto ziedlapiņas (īpaši skaistas izskatās rudzupuķu ziedlapiņas), viršu, ēriku, savvaļas burkānu ziediņus, suņuburkšķa ziediņus, sūnas, ķērpjus, sīkas koku lapas (pasakainas ir tikko izplaukušas bērza lapiņas) un pat pieneņu pūkas (!).
“Savāktos dabas materiālus kaltēju – tiem pirms iegremdēšanas šķidrajā epoksīdā noteikti jābūt sausiem, pretējā gadījumā tie, ietverti rotā, sāks bojāties.”
Dažus dabas materiālus Dana kaltē starp grāmatu lapām, kā to dara, veidojot herbāriju, citus liek elektriskajā žāvēšanas iekārtā, vēl kādus izklāj uz papīra, lai kalst.
Kā top rotas
Rotu darināšanu sāk ar biopolimēra sagatavošanu. “No Kanādas pasūtīto izejmateriālu saņemu plastmasas kannās – tajās ir bāzes materiāls un cietinātājs, abi šķidrā veidā. Lai iegūtu cietējošu biopolimēru, šos komponentus sajaucu attiecībā viens pret vienu un diezgan ilgi maisu.
Kad tas izdarīts, masu lieku vakuuma kompresorā, lai ar lielu spiediena spēku izspiestu gaisa burbulīšus. Masai jābūt viendabīgai, citādi rotas satvars nesanāks dzidrs un caurspīdīgs.”
Sagatavoto masu lej veidnēs, kuras Dana izgatavo no silikona, kas arī sastāv no cietinātāja un bāzes. Tos salejot kopā, iegūst silikona veidnes. “Daudzām manām rotām ir ozolzīles veidols. Lai iegūtu šādu veidni, šķidro silikonu uzleju zīlei, ļauju materiālam sacietēt, tad izņemu zīli,” Dana stāsta, kā notiek viens no rotu tapšanas procesiem.
“Silikonā var atliet jebko, jo šis materiāls ļoti smalki ataino detaļas. Materiāls ir ļoti parocīgs, jo rotu var ērti izņemt, kad biopolimērs ir sastindzis. Formas maliņa tikai mazliet jāpieliec, lai rota izlektu ārā.”
Kad uztaisīta silikona forma, tajā lej biopolimēru masu, pēc tam iegremdē ziedlapiņu, sūnu vai ķērpja gabaliņu vai jebko citu un atstāj uz 24 stundām, lai masa sacietē. Pēc tam rotu izņem no formas un nopulē negludumus. Dana to dara ar elektrisko pulējamo aparātu, ko izmanto juvelieri.
Kad virsma ir gluda kā spogulis, nomazgā. Noslēdzošajā rotas tapšanas posmā ar karstās līmes pistoli pielīmē sarkanā ozola zīles cepurīti (tās vāc pati vai iegādājas no čaklākām zīļu cepurīšu vācējām) un iestiprina āķīti, kurā iever vaskotu kokvilnas aukliņu. Kareklis ir gatavs!
Dana atklāj, ka aptuveni 80% viņas darināto rotu aizceļo uz ASV, pārējās nonāk pie nēsātājiem Anglijā, Francijā, Vācijā un citās lielākajās Eiropas valstīs, bet tālākie punkti pasaules kartē, kurp aizceļojuši Danas darinājumi, ko var atpazīt pēc zīmola Dabas rotas, ir Jaunzēlande un Japāna.
“Acīmredzot cilvēkus interesē, kādi augi sastopami ziemeļu areālā, jo manās rotās tie ir iestrādāti.”
1. Ozolzīļu un bumbiņas veidola silikona formiņas.
2. Lai iegūtu biopolimēru, bāzes materiālu sajauc ar cietinātāju.
3. Masu ievieto vakuuma kompresorā, lai izspiestu gaisa burbulīšus.
4. Sagatavoto masu lej silikona veidnēs.
5. Ievieto dabas materiālu – šajā gadījumā tās ir sūnas.
6. Masa jānotur formā 24 stundas, lai sacietē. Tad zīles izņem.
7. Kad rota no formas izņemta, to nopulē gludu.
8. Ar karsto līmes pistoli piestiprina sarkanā ozola zīles cepurīti.
9. Rotas tapšanas pēdējais posms – piestiprina āķīti, kurā iever vaskotu kokvilnas aukliņu.
Caurspīdīgajās ozolzīlēs glezni izskatās gan rudzupuķu ziedlapiņas, gan sūnas un ķērpji.
