Ierāmēs un liks pie sienas 0
Ādolfs Gaujietis no Liepājas sajūsmināts par “Latvijas Avīzes” sienas kalendāru, par Andra Eglīša fotoainavām. “Tāds redzējums, kā šim fotomeistaram, ir retums. Cik patīkami pamielot acis pie tik mākslinieciski vērtīgiem darbiem! Skatot viņa foto, dzejas rindas pašas rindojas galvā, jāsteidz tik pierakstīt!” Bet, kad kalendārais gads būs beidzies, Ā. Gaujietis skaistos dabas skatus ierāmēšot un likšot pie sienas.
“Šīs nedēļas “Aizliegtais paņēmiens” – labākais no žurnālista Gunta Bojāra veidotajiem TV raidījumiem! Skatījos un baudīju! Lieliska idejas realizācija, izmantojot Ivara Drulles provokatīvos zīmējumus. Rakstu tāpēc, ka 4. marta “Lasītāju balsīs” vecākā paaudze visi kā viens vērsās pret I. Drulles “mākslu”, pilnībā aizmirstot raidījuma uzdevumu un mērķi,” raksta mūsu lasītāja TV skatītāja Skaidrīte Muciņa.
Siguldietis Juris Sārnis arī par televīziju. Viņš saka paldies TV raidījumam “Daudz laimes”, veltot tam pašsacerētu dzejoli. Jurim kopš bērnības tuva pēc labības kulšanas puišu dziedātā “Sen tas bij pie Ventas ziedu laikā”, kā arī tēva mīļākā dziesma “Uz kalna stāv vientulis ozols”. Pašam patīk, kā dzied Jānis Sproģis, Miķelis Gruzītis, Cēsu muzikanti. Juris dziesmas no radio ierakstījis apmēram 200 kasetēs. Kad kļūstot skumji, izvēlas kādu un liek, lai skan.
Henrihs Teivāns no Vangažiem protestē pret televīzijas reklāmām. “Apriebušās. Kā sākas “Dormeo”, slēdzam ārā. Nu cik ilgi tā turpināsies! Gandrīz vai jādomā, ka mēs, pensionāri, varētu samest televīzijai naudu, lai taču nerāda reklāmas. Tās traucē skatīties labos raidījumus.” Līdzīgi par reklāmām domā arī Pēteris Karlsons: “Nevar izturēt ne tikai “Dormeo”, bet arī divu jefiņu ņemšanos ar zvanīšanu un tortēm.”
Rīdzinieks Vilnis Andrejsons šaubās par dzelzceļa “Rail Baltica” vajadzību šodien. Ideja par šādu dzelzceļu dzimusi jau pirms mūsu iestāšanās ES. Bet cik aktuāls tāds Eiropas dzelzceļš ir tagad? Un kāda būs iespējamā pasažieru un preču plūsma pa jauno līniju? Ja dzelzceļš vajadzīgs Eiropai, tas ļaudīm Latvijā būtu jāizskaidro. “Tomēr – kaut darba vietas mums nepieciešamas, ar naudu un resursiem jārīkojas apdomīgi,” iesaka lasītājs.
Bet Marika Marherte draugu un domubiedru vārdā sveic dakterīti Līviju Rulli 90. dzimšanas dienā. Jaunībā, pēckara gados, būdama Medicīnas fakultātes trešā kursa studente, Līvija četras reizes devusies uz mežu, lai pārsietu ievainotos mežabrāļus. Par to desmit gadi Sibīrijā un aiz polārā loka. Kad abi ar vīru atgriezās Rīgā, pabeidza medicīnas studijas. Līvija Rulle aktīvi darbojusies Sv. Pāvila Ev. lut. baznīcas draudzes zupas virtuves izveidē, Sarkanajā Krustā, nodibinot saikni ar draudzēm Vācijā. Kāpēc viņu tā mīl un ciena līdzcilvēki? Tāpēc, ka nekad nevienam nav liegusi savu padomu un atbalstu, uzskata Marika Marherte.