Izveidoti trīs alternatīvi varianti “Rail Baltica” trases novietojumam Mārupē un Salacgrīvā 3
Trīs jauno Eiropas sliežu platuma (1435 mm) “Rail Baltica” dzelzceļa trases novietojumu sagatavošanā ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju iebildes, kas izskanēja iepriekšējā tikšanās reizē. Aizvadītajā nedēļā ar jaunajiem novietojuma variantiem pilnsabiedrība “RB Latvija” iepazīstināja Mārupes un Salacgrīvas iedzīvotājus.
Mārupes novada iedzīvotāji pret jauno tā saucamo C3 trases variantu būtiskas iebildes neizteica. Neapmierināti bija mazdārziņu saimnieki, kuru īpašumu pilnīgi vai daļēji atpirks dzelzceļa būvnieki. Priecīgs nebija arī uzņēmējs Mārtiņš, “kuru Mārupē visi pazīst” un kura īpašumus, visticamāk, šķērsos dzelzceļa trase. Jānis Rušenieks bija neapmierināts, ka Satiksmes ministrijā noraidīti vēl divi citi alternatīvie varianti (noskaidroju, ka tie bija ļoti dārgi). Projektētāju piedāvātais alternatīvais trases variants Mārupē ir 12,4 kilometrus garš. Tas vijas ap, nevis šķērso Vētras ciemu, pret ko agrāk iebilda mārupieši. Projektētāju piedāvājums veido uz kartes cilpu, kas arī sadārdzinās sliežu ceļa būvniecību. Mārupes novada dome nākotnē varēs vēlreiz vērtēt, kurš no diviem ekspertu piedāvājumiem ir vispiemērotākais.
Pirmā sākotnējā apspriešana šā gada martā emocionālās debatēs notika vairāk nekā 3,5 stundas, bet aizvadītajā ceturtdienā viedokļu uzklausīšanai pietika ar pusotru. Šajā reizē projektētāji bija paspējuši sagatavot 60 metru platu trases novietojuma koridoru, pirmajā tikšanās reizē iedzīvotājus iepazīstināja ar 300 metrus platu teritoriju, kur būtu jāizvēlas sliežu ceļa atrašanās. Sīkāks koridora dalījums ir šāds: sliedēm ir iecerēti 12 metri, iežogotais koridors ap dzelzceļu būs 40 metrus plats, bet vēl desmit metri atstāti piebraucamo ceļu būvniecībai.
Patlaban jau noskaidrots, ka “Rail Baltica” trasē Mārupes novadā atrodas viens pazemes urbums, kam nav noteikta aizsardzības zona, ir dabas vērtības, tomēr nav īpaši aizsargājamu biotopu. Nav arī kultūras un vēstures objektu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti lielā teritorijā – visā tā posmā gar Jaunmārupi – gar dzelzceļu būvēs prettrokšņa sienu, norādīja projektētāji. Aiz tās skaņas stiprums naktī nepārsniegs 40 decibelus, dienā 50 decibelus, bet vakarā 45 decibelus. Salīdzinājumam – par kaitīgu veselībai sāk uzskatīt troksni, kas pārsniedz 90 decibelus. Līdz tikšanās dienai gan vēl nebija modelēts, ar cik lielu skaņu vilcienu kustības laikā mārupiešiem būs jāsadzīvo.
Jaunums sanākušajiem cilvēkiem bija arī vēsts, ka Rīgas lidostā stacija atradīsies virs šā brīža īstermiņa autostāvvietas.
Mārupes novada domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs Pēteris Pikša apšaubīja, ka piedāvātais alternatīvais trases novietojums varētu saņemt naudas atbalstu, tāpēc ka neesot ekonomiskā pamatojuma pārvadājumiem uz lidostu un “cilpas” būvniecība sadārdzināšot kopējās izmaksas. “Arī Dienvidu tilta būvniecību savulaik plānoja uz Mārupi un aizmirsa,” atgādināja Pikša.
Vairākas kundzes cienījamā vecumā pauda nožēlu, ka trase vīsies cauri teritorijai, kur atrodas vairāk nekā simt mazdārziņu, kur “patlaban vāc ražu”. “Rail Baltica” projekta vadītājs Kaspars Vingris skaidroja, kā un par kādu maksu notiks zemju atpirkšana no īpašniekiem. “Vispirms neatkarīgi vērtētāji zemi novērtēs. Ja īpašnieks nepiekritīs vērtējumam, tad varēs piesaistīt vērtētāju asociāciju. Katram īpašniekam ir jāsaņem taisnīga atlīdzība par savu īpašumu, ko noteiks sarunās ar Satiksmes ministriju. Šis process nenotiks agrāk kā 2017., 2018. gadā, kad sāksies tehniskā projekta gatavošana,” skaidroja K. Vingris.
Mazliet negaidīti izskanēja kāda mārupieša uzslava par iecerētajām prettrokšņa sienām. Viņš vērsa uzmanību, ka Frankfurtē – bagātajā Vācijā – to ir nepietiekami daudz.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs attīstības jautājumos Jānis Cīrulis teica, ka pēc pirmās sākotnējās sabiedriskās apspriešanas dome sadarbībā ar projektētājiem izveidoja dabai saudzīgāku un iedzīvotājiem mazāk “sāpīgu” trases novietojumu. “Bija divi trases novietojuma varianti – viens tuvāk, otrs – tālāk no jūras. Patlaban ir arī trešais variants – pa vidu, kas vairāk šķērso lauksaimniecības zemes. Mums patika projektētāju konstruktīvā attieksme – piemēram, Liepupes pagastā izveidoja cilpu ap rindu mājām, kas pagarināja trasi par 700 metriem. Ir tāda sajūta, ka mums nevēlas skādi darīt,” tā J. Cīrulis.
Satiksmes ministrija patlaban gatavo “Rail Baltica” projektam nacionālā objekta statusu. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds teic, ka šāds statuss dos iespēju lemt gadījumos, ja blakus esošas pašvaldības pieņems savstarpēji pretrunīgus lēmumus vai tos nepieņems jebkādu iemeslu dēļ, vai pieņems ar projektā neizpildāmām prasībām. Tātad pēdējais vārds lemšanā būtu valdībai.
Turpinājums seko
9. oktobrī būs gatavs “Rail Baltica” ietekmes uz vidi novērtējums.
Februārī 15 Latvijas novadu domēm būs jāizvēlas vispiemērotākais “Rail Baltica” trases novietojums.
