Nomest atbildības nastu 0
Vairākus atvaļinājumus esmu pavadījis lauku darbos kopā ar ģimeni. Vislabākā bija strādāšana par vēdera tiesu kamieļu un lamu fermā Cēsu pusē. Bija prieks, ka meitas visu laiku atradās svaigā gaisā, izkustējās, varēja rūpēties par dzīvniekiem. Man pašam svarīgākais – būt vidē, kur ne par ko neatbildu.
Ikdienā ir milzīga atbildība, jāstrādā kā ķirurgam – nenovirzīties ne par vārdu. Radio katru vārdu ik mirkli dzird līdz 50 000 cilvēku, nedrīkstu kļūdīties. Perfekti jānovada pasākums. Piemēram, 12 premjeru tikšanās, kas jāvada trīs valodās, vai kuplas kāzas, kur visam jārit raiti un sirsnīgi. Man patīk to darīt, jo padodas, bet allaž ir daudz atbildības un stresa.
Laukos saimnieks noteica, kas jādara, atlika tikai izpildīt. Cēlos līdz ar sauli, ar trimeri sapļāvu zāli, saliku kamieļiem. Tā sākās katrs rīts. Pēc tam tīrīju dīķi, izpļāvu meža taciņas vai vedu mēslus. Viss bija saprotams un paredzams. Ņem tikai darbarīku un ķeries klāt! Kad sūdu čupu pārkrāmēju piekabē, aploks kļuva tīrs – uzreiz redzams, kas paveikts. Tas bija smags darbs, bet, ticiet man, vadīt pasākumu ir desmit reižu grūtāk.
Pasaulē tas ir diezgan zināms koncepts, tā dēvētā menedžeru ferma. Samaksā lielu naudu, lai drīkstētu dzīvot fermā un veikt melno darbu. Tas ir tik relaksējoši – darīt, ko liek, nevis par visu atbildēt pašam.
NELAIST GARĀM IZAICINĀJUMUS
Latvijā ir tā: ja kaut ko dari, visu laiku nāk piedāvājumi. Strādāju ne tikai radio. Augstskolā Turība stāstu par mūzikas lomu medijos, pasākumos, reklāmās un citur. Nesen beidzās komunikācijas projekts Latvijas Universitātē. Vadu prezentācijas, konferences un citādas sanākšanas. Normāls cilvēks piektdienas vakarā atgāžas ar aliņu dīvānā, bet es melnā tumsā vīlēju uz pasākumu. Man gribētos būt tā normālā cilvēka vietā. Bet viņš droši vien domā – tam nu gan ir aizraujoša dzīve. Aizraujoša dzīve ir bīstama, jo pārāk bieži aizmirsti elpot… Uz spēles nākas likt veselību, attiecības un daudz ko citu.
Ja savā jomā sāku justies pārāk pārliecināts – šķiet, ka visu varu, zinu, – metos kādā avantūrā. Pirms gada devos mācīt bankas darbiniekus. Aizgāju no radio un piecus mēnešus strādāju tikai bankā, pasniedzu komunikācijas zinības. Nonstopā no deviņiem līdz pieciem bija jāvada nodarbības. Līdz tam biju pieradis, ka varu paņemt pauzi uz pāris stundām, un tas nekas, ja pusdienas ievelkas vakariņās, jo ir radošas sarunas un foršs fīlings. Bankā bija citādi. Taču tā bija lieliska pieredze, kā vēl viena augstākā izglītība.
Es piedalos arī monoizrādē Sex guru, pirmizrāde bija februāra sākumā. Izrāde ir par to, kā mēs runājam par seksu. Visi prot par to jokot, bet ne nopietni risināt problēmas, pat ar tuvāko cilvēku nespēj parunāt.
Tas būs kā interaktīvs šovs, humorpilna saruna ar auditoriju. Nekad neko tādu neesmu darījis, bet sen gribēju pamēģināt. Biju priecīgs, ka starptautiskā teātra kompānija Domino teātris man to piedāvāja.
Rikšot un stāvēt kājās
Izpētīts, ka braukšana ar velosipēdu un ātra iešana uzlabo prāta spējas. Pēc pusstundu ilgas slodzītes galva strādājot kā pulkstenis. Pat iesaka – lai sapulce izdotos īpaši produktīva, visiem dalībniekiem pirms tam jānorikšo prāvs gabals raitā solī. Vēl rekomendē apspriedē visiem stāvēt kājās – tā domas rosās daudz spraigāk.
Amerikas radiostacijās vairums dīdžeju strādā stāvus, labāk darbojas gan diafragma, gan arī smadzenes. Ja iesēdies, pamazām sāc sadugt – gan ķermeniski, gan garīgi.
Ik reizi kaut ko jaunu uzņemos, bet pēc tam sevi šaustu – kam to vajadzēja. Tomēr paveicis, jūtos gandarīts.
