Iepirkumu maisiņiem pieteikts karš 0
500 plastmasas iepirkumu maisiņu gadā. Tieši tik daudz šo videi nedraudzīgo iepakojumu patērē viens vidusmēra eiropietis. Tā kā maisiņi aizvien vairāk piesārņo apkārtējo vidi, Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar jaunu priekšlikumu, kas paredz uzlikt pienākumu dalībvalstīm samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu.
No 4 līdz 466 maisiņiem
Statistika liecina, ka 2008. gadā Eiropā kopā saražoja 3,4 miljonus tonnu plastmasas maisiņu, kas ir teju tikpat, cik sver vairāk nekā divi miljoni vieglo automobiļu. Taču izmantoti tie tiek pārsvarā vienu reizi un bieži vien nenonāk atkritumos, bet gan apkārtējā vidē. Turklāt liela daļa no tiem tiek ienesta jūrā, kur to noārdīšanās ilgst vairākus simtus gadu, nopietni apdraudot jūras iemītniekus. “Katru gadu Eiropā atkritumos nonāk vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu, kas rada milzīgu kaitējumu videi. Dažas dalībval- stis ļoti sekmīgi samazinājušas plastmasas maisiņu izmantojumu. Ja citas valstis sekotu šim paraugam, mēs varētu samazināt pašreizējo patēriņu Eiropas Savienībā kopumā par 80%,” uzsver ES vides komisārs Janess Potočniks.
Aprēķini liecina, ka 2010. gadā ES tirgū laisti apmēram 98,6 miljardi plastmasas maisiņu. Tas nozīmē, ka katrs ES iedzīvotājs gadā izmantojis 198 plastmasas iepirkumu maisiņus. Diemžēl no šiem gandrīz 100 miljardiem maisiņu vairākums bija no vieglsvara plastmasas, kurus atkārtoti izmanto retāk nekā maisiņus no izturīgākas plastmasas. Šo maisiņu patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju ES dalībvalstīs ir krasi atšķirīgs – no aptuveni četriem maisiņiem Dānijā un Somijā līdz 466 maisiņiem Polijā, Portugālē un Slovākijā.
Latvija – pozitīvais tēls
Lai gan vienotas ES nostājas attiecībā uz vieglsvara maisiņiem līdz šim nav bijis, dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti pasākumi plastmasas iepirkumu maisiņu lietošanas ierobežošanai – par maisiņiem ir jāmaksā, ir noslēgtas vienošanās ar mazumtirdzniecības sektoriem, daži maisiņu veidi ir aizliegti.
Starp šīm valstīm ir arī Latvija, kas jau 2008. gadā noteikusi paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi plastmasas iepirkumu maisiņiem veikalos. Turklāt plānajiem maisiņiem šī likme ir augstāka nekā citiem iepakojuma veidiem no plastmasas. “Toreiz bija liela šūmēšanās no veikalnieku un arī pircēju puses. Tomēr pusgada laikā šo plāno maisiņu lietošana samazinājās par 40 procentiem, kas ir ļoti labs rādītājs,” stāsta Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. “Šo rādītāju sa-sniegt palīdzēja gan tas, ka maisiņi bija jāpērk un pircējs sāka domāt, vai tas nepieciešams, gan tas, ka arī paši veikali īstenoja akciju, izvietojot plakātus ar jautājumu: “Padomā, vai tev šis maisiņš tiešām nepieciešams?” un piedāvājot alternatīvu – papīra un vairākkārt lietojamos auduma maisiņus, kā arī kastes,” uzsver R. Vesere.
Viedokļi
Laila Vārtukapteine, SIA “Pārtikas tirdzniecības apvienība”, kas ir “Elvi” franšīzes turētāja, komercdirektore: “Jau tagad visos “Elvi” veikalos divu izmēru plastmasas maisiņi pieejami tikai par maksu. Par brīvu lielo maisiņu piešķiram tad, ja tiek veikts pirkums par desmit vai vairāk latiem. Uzskatu, ka, ieviešot maksu par polietilēna maisiņiem, pircēju rīcība, tos izvēloties, kļūs apdomīgāka un samazināsies risks, ka šie maisiņi lielos daudzumos varētu nokļūt dabā un ūdenstilpēs.”
Rudīte Vesere, VARAM Vides departamenta direktore: “Uzskatu, ka Latvija vieglo plastmasas maisiņu lietojuma samazināšanā ierindojama labo valstu sarakstā, jo Eiropas Komisijas pašlaik rosinātie priekšlikumi par ekonomiskās iedarbības svirām pie mums jau darbojas.”
Ina Strazdiņa, “LA” speciālkorespondente Briselē: “Lai cīnītos pret plastmasas maisiņu radīto piesārņojumu, Āfrikas valsts Ruanda ieviesusi stingrus noteikumus. Jau Ruandas lidostā tūristiem pārbauda rokas bagāžu un lūdz šķirties no plastmasas maisiņiem, ja tādi tajā tiek atrasti. Par šo kārtību, jau iebraucot lidostā, brīdina liels uzraksts. Patlaban pasaulē līdzīgā veidā pret plastmasas maisiņiem cīnās arī Bangladeša. Un atšķirības ir redzamas – Ruanda patiešām ir daudz tīrāka par citām Āfrikas valstīm.”
Kristīne Ciemīte-Kupre, “Rimi” mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja: “Tendenču ziņā ir jūtams, ka ar katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri iegādājas un izmanto vairākkārt lietojamos iepirkumu maisiņus. No 1. novembra par maksu sākām piedāvāt vienreiz lietojamos iepirkumu maisiņus, kurus pircēji iegādājas pie kasēm. Izvērtējam arī iepakojumu alternatīvas citās pozīcijās, taču to vēl vērtējam kontekstā ar pircēju paradumiem un produktu kvalitātes prasībām.”
