Foto – Shutterstock

Iepirkums pārcelsies uz virtuālo vidi 1

Saeima šonedēļ vienbalsīgi, 86 deputātiem balsojot par, atbalstīja jauno Publisko iepirkumu likumprojektu (PIL). Jaunā likuma normas spēkā stāsies nākamā gada 1. martā, bet uz virtuālo vidi iepirkumi pārcelsies līdz 2018. gada 1. aprīlim. Vēl jāsagatavo 14 Ministru kabineta noteikumi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Jaunais Publisko iepirkumu likums, no vienas puses, atvieglo piekļuvi publiskajiem iepirkumiem piegādātājiem, no otras puses, paredz jaunas iespējas pasūtītājiem sasniegt labāku rezultātu iepirkuma procesa rezultātā. Pasūtītājiem būs jāizvēlas saimnieciski visizdevīgākais, nevis vislētākais piedāvājums.

Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, uzskata, ka nepamatoti lētu piedāvājumu izskaušanas normas tomēr nav sasniegušas to ieviešanas mērķus – nodrošināt līdzvērtīgu konkurenci, mazinot to komersantu dalību iepirkumos, kas nodarbojas ar negodīgu komercpraksi, maksājot algas aploksnē. “Uzskatām, ka pasūtītājiem šī norma jāpiemēro gudri, izmantojot nozaru asociāciju sagatavotās vadlīnijas,” viņa bilst.

Mazinās slogu

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile par jaunā likuma vissvarīgākajām izmaiņām salīdzinājumā ar veco likumu nosauc administratīvā sloga mazināšanu pretendentiem, ieviešot elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu un Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu. Svarīgi, ka pasūtītājiem pēc likuma spēkā stāšanās valsts informācijas sistēmā būs jāpublicē pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai (elektronisko iepirkumu sistēmā) iepirkumu plāni, pasūtītāju tīmekļvietnēs jāpublicē noslēgtie līgumi un to labojumi, IUB tīmekļvietnē jāpublicē paziņojumi par līgumu labojumiem to izpildes laikā. Tātad iepirkumi kļūs atklātāki.

Pasūtītājs arīdzan varēs konsultēties par plānoto iepirkumu ar tirgus dalībniekiem, tam uzaicinājums uz apspriedi jāpublicē savā tīmekļvietnē. Savukārt par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, ja to līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, paziņojumu par paredzēto iepirkumu publicēs nevis pasūtītāja tīmekļvietnē, kā tas notiek patlaban, bet centralizēti IUB tīmekļvietnē. D. Gaile vērš uzmanību, ka jaunais PIL ierobežo pasūtītāja tiesības attiecībā uz prasību izvirzīšanu piegādātāja apgrozījumam, paredzot, ka minimālo apgrozījumu nevar prasīt lielāku par divām paredzamās līgumcenas vērtībām. Tāpat likumā iekļauta iespēja būvdarbu līgumos paredzēt tiešos norēķinus ar apakšuzņēmējiem.

Drīkstēs sarunāt

Savukārt pasūtītājiem likums paredz lielākas iespējas iepirkumā iesniegto piedāvājumu pilnveidošanai izmantot sarunas. Konkursa procedūru ar sarunām, kas paredz iepriekšēju kandidātu uzaicināšanu uz kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, publicējot paziņojumu par līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, pasūtītājs varēs organizēt, piemēram, gadījumos, kad pasūtītājam nepieciešams pielāgot konkrētus tirgū esošus risinājumus, kad būs nepieciešams slēgt līgumu par projektēšanu vai inovatīviem risinājumiem vai īpaši sarežģītus līgumus. Tāpat noteiktas tiesības izslēgt no iepirkuma piegādātājus, kas pieļāvuši nopietnus profesionālās darbības pārkāpumus vai nav izpildījuši iepriekš ar citu pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu, ja par piegādātāja pieļauto pārkāpumu lēmusi tiesa.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlei likums ļauj kā vērtēšanas nosacījumu noteikt līguma izpildē iesaistītā personāla pieredzi un kvalifikāciju, vērtēt inovatīvos raksturlielumus, vides un sociālos nosacījumus. Arī nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai vērā ņemams tas, vai piedāvājuma cenā iekļautas izmaksas, kas saistītas ar sociālo, vides, darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī saistību pret apakšuzņēmējiem izpilde.

Reklāma
Reklāma

Sūdzētājiem jāiemaksā

Jaunums ir arīdzan depozīta maksas noteikšana uzņēmējiem, kas iesniegs sūdzības. Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors, teic, ka nepamatoto sūdzību skaits no kopējā izskatīto sūdzību skaita pēdējos trijos gados pārsniedz 50%. Īpaši svarīgi ir izskaust nepamatotās sūdzības ar ES fondu naudu saistītajos iepirkumos, lai nekavētu šo fondu naudas pielietojumu. Ar depozīta palīdzību plānots mazināt nepārdomāto un ļaunprātīgo sūdzību skaitu. Depozīts ir paredzēts kā bankas garantija, apdrošināšanas polise vai naudas iemaksa 0,5% apmērā no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro publisku būvdarbu līgumu gadījumā un 840 eiro publisku pakalpojumu un piegāžu līguma gadījumā.

LTRK gan nav pārliecināta, ka piedāvātais depozīta regulējums novērsīs nepamatotās sūdzības par konkursu rezultātiem, kas kavē publisko iepirkumu norisi.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iepirkumu eksperte Daina Dzilna teic, ka pašvaldības likumprojekta gatavošanas laikā uzsvēra nepieciešamību celt iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajam līmenim. Proti, būvniecībā līdz 5,2 miljoniem eiro (Latvijā 170 000 eiro), precēm un pakalpojumiem līdz 135 000 eiro (Latvijā 42 000 eiro). “Ja iepirkumu procedūra būt jāpiemēro, sākot no mūsu ieteiktajiem sliekšņiem, mazinātos administratīvais slogs. Patlaban iepirkumam ir izvirzītas jaunas prasības, tāpēc šis slogs pieaugs,” skaidro D. Dzilna. Iepirkumu sliekšņi ir vienīgais nosacījums, kas neapmierina LPS.

Latvijas Būvnieku savienības vadītājs Normunds Grinbergs teic, ka būvniekiem neizdevās pārliecināt likumprojekta veidotājus par to, ka būvniecības nozarei ir vajadzīgi atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. “Likums ir apstiprināts, tomēr darbs ir jāturpina. Nozares pārstāvjiem kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju patlaban ir jāsagatavo vadlīnijas likuma normu piemērošanai. Piemēram, par to, kā izmantot patlaban likumā iekļauto sociālo kritēriju pretendentu vērtēšanā,” tā N. Grinbergs.

Jauno PIL slavē valsts SIA “Latvijas koncerti”. “Latvijas Avīzē” šā gada 26. augustā stāstījām, ka mākslinieku aicināšanai uz koncertiem ir jārīko iepirkumi, informācija par noslēgtā līguma summu, ja tā nepārsniedz 42 000 eiro, un mākslinieku privāto informāciju ir publiski jānorāda. Jaunais PIL ļauj kultūras iestādēm māksliniekus izvēlēties bez iepirkuma procedūras veikšanas iepirkumos līdz 135 000 eiro. Tas nozīmē iepirkuma procedūras vienkāršošanu, reāli tā būs jārīko vien lielo orķestru koncertiem.

Plašāk – la.lv

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.