Sankciju dēļ kritīsies cenas, ražotāji aicina izvēlēties vietējo preci 8
“Par rītdienu ir satraukums,” tā Krievijas noteikto sankciju ietekmi uz nozari kopumā vērtē viens no lielākajiem cūku audzētājiem Latvijā, SIA “Ulbroka” direktors Aivars Kokts. Vēl gan nav jūtamas cenu izmaiņas, taču pirmie priekšvēstneši tam, ka cenas var sarukt, jau sākuši pienākt, apliecina Kristaps Melbārdis, cūkkopības uzņēmuma SIA “PF Vecauce” valdes priekšsēdētājs.
Sankcijas jau skar
Visbūtiskāk Krievijas sankcijas skar tos gaļas pārstrādes uzņēmumus, kam lielu daļu veido produkcijas realizācija Krievijā. SIA “Grāvendāle” pērn nedaudz vairāk par 48% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma eksportēja uz Krieviju. “Grāvendāles” eksporta vadītājs Dainis Vitkalovs atzina, ka sankcijas jau sākušas darboties un tās pilnībā attiecas uz viņa pārstāvēto uzņēmumu. Bīstamās cūku slimības Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ līdz šim tikai dažus produktus – liellopu gaļu, desas – varēja eksportēt uz Krieviju, bet šobrīd tirgus pilnībā apstājies.
Arī Latvijā lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” jau saskāries ar sankciju ietekmi. “Tas mūs skar sāpīgi, jo eksports uz Krieviju bija ap 20%. Jūnijā uz Krieviju vien eksportējām gaļas produkciju 600 tūkstošu eiro apjomā,” stāsta Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. Šobrīd vēl ir vasara un daudzi darbinieki devušies atvaļinājumā, tāpēc šajā laikā uzņēmumā tikšot veikta pārstrukturizācija. Piteronoks cer, ka nevajadzēs darbiniekus laist arī bezalgas atvaļinājumā. Pavisam Rēzeknes kombinātā nodarbināti 380 strādājošie, bet saistītajā uzņēmumā – Daugavpils gaļas kombinātā – ap 80. Lai risinātu šo saspringto situāciju, abu uzņēmumu vadītāji sola meklēt jaunus noieta tirgus, taču tas varētu būt ne sevišķi ātrs pasākums. Piteronoks stāsta, ka jau šobrīd ap 90% no izmantotās izejvielas ir ievesta no citām ES dalībvalstīm un tuvākajā nākotnē pilnībā paredzēts pāriet uz importa izejvielu. To, kurās valstīs rēzeknieši plāno izvērst eksportu, Piteronoks detalizēti neatklāj. Arī SIA “Grāvendāle” paredz meklēt jaunus tirgus, tostarp Vācijā, Grieķijā, kur jau šobrīd tā nedaudz strādā, kā arī paplašināt savu darbību Baltijā. Viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā – “HKScan” (iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu “Rīgas miesnieks”), kas daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, pagaidām vēl nekomentē sankciju iespējamās sekas. “Vēl pāragri izteikt minējumus, kā šis aizliegums ietekmēs AS “HKScan Latvia”. Mēs šobrīd nezinām, kas notiks Eiropas tirgū, atliek gaidīt un skatīties,” teica “HKScan” produktu vadītāja Solvita Foršū.
Aicina domāt par iepirkumiem
Uzņēmēji ir vienisprātis, ka viens no soļiem situācijas risināšanā būtu vietējo ražotāju produkcijas izmantošana valsts un pašvaldību iepirkumos, lai varētu apgādāt skolas, slimnīcas, pansionātus, arī armiju. “Tas mums palīdzētu izdzīvot,” vērtē “Grāvendāles” eksporta vadītājs. Tāpat viņš apelē pie veikalu sirdsapziņas, rosinot vairāk iepirkt vietējo ražotāju preci, kas ļautu nesamazināt ražošanas apjomus.
Līdzīgu viedokli pauda arī Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks, sakot, ka šādā situācijā imports būtu jāierobežo, bet vairāk jāiepērk vietējā prece. Viņš atgādina kustību “Nepērc svešu!”, kas šobrīd būtu īpaši svarīga pašmāju ražotāju atbalstam. Piteronoks aicina valdību parūpēties par iepirkumiem, kas būtu labs veids, kā nākt pretī sankciju skartajiem uzņēmējiem. Līdzīgu viedokli pauda arī SIA “Ulbroka” direktors, uzsverot, ka valstij jādomā par iespējām, kā aizsargāt savu iekšējo tirgu. Tieši iepirkumu procedūras, kas “gudri uzrakstītas”, ļautu to izdarīt. Jāatgādina, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs intervijā “Latvijas Avīzei” otrdien arī norādīja, ka ārkārtas situācijās gaļas, piena un citu produktu iepirkumā jābūt tiem produktiem, ko ražo Latvijā. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis otrdien savā tviterkontā vēstīja: “Āfrikas cūku mēra sekas – vērtējam apjomu cūkgaļas konservu iegādei karavīru uzturdevā. Būs Latgales garša arī armijā.” Tādējādi var secināt, ka, iespējams, armijas vajadzībām tiks iepirkti cūkgaļas konservi.
Uzņēmēji rosina valdību domāt par PVN samazināšanu pirmās nepieciešamības precēm. “Viens no lojālākajiem risinājumiem – PVN samazināšana primārai produkcijai – gaļai, pienam, graudiem, kas radītu konkurētspēju vietējā tirgū. Citās valstīs, kā zināms, PVN pārtikai ir daudz zemāks,” tā “Ulbrokas” vadītājs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan piekrīt ilgtermiņā samazināt PVN pārtikai, bet šobrīd Latvija nevarot atļauties par tik lielām summām iedragāt valsts budžetu.
