Iepirkumi: pilnsabiedrības sarunāšanas aizsegā 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
24. marta, numurā noskaidrojām, ka visdārgākie iepirkumi pērn 4,464 miljardus eiro vērtajos iepirkumos tika sludināti ceļiniekiem un celtniekiem un ka lielākais pelnītājs ar valsts iepirkumiem ir SIA “Binders” un tā patiesie labuma guvēji Alvis Tanbergs un Normunds Luste. Taču teju neiespējami ir atšķetināt līdzekļu sadalījumu pilnsabiedrībās.
Uzņēmumu pilnsabiedrībām, kas ir būtībā vairāku uzņēmumu, bieži vien konkurējošu, apvienības, ir pavisam cits saistību maiss. Iepirkumu simtniekā esošie uzņēmumi tādas savulaik veidojuši gana daudz, lai varētu kopīgi startēt lielākos iepirkumos. Pilnsabiedrība bijusi, piemēram, abiem milžiem “Binders” un “A.C.B”. “Binders” ir pilnsabiedrības arī ar “Arčeru”, SIA “Tilts”, “LNK Industries” – būtībā visiem lielākajiem nozares spēlmaņiem. Arī “A.C.B.” ir pilnsabiedrība ar “Tiltu” (uzvaras iepirkumos par 30 miljoniem). Tam savukārt ir pilnsabiedrība ar “Baltic Builders Alliance”, kam savukārt ir pilnsabiedrība ar “Velve-AE” (uzvaras iepirkumos par 11,7 miljoniem).
Labi zināmajam ceļu būves uzņēmumam “Igate” ir pilnsabiedrība ar “Saldus ceļinieku”, kam savukārt tāda ir ar SIA “Abora”. Šādi piemēri vērtīgāko iepirkumu simtniekā ir vēl vairāki. Taisnības labad gan jānorāda, ka pērn vērā ņemamu pilnsabiedrību uzvaru nav bijis, taču daudz ir tādu iepirkumu, kuros vairāki uzņēmumi piedalījušies kopīgi. Vai tas savā ziņā nekropļo konkurenci, jo ir pilnīgi skaidrs, ka būvniecības un ceļu būves nozarēs visi viens otru ne tikai pazīst, bet gandrīz visi ir viens ar otru arī strādājuši kopā? Jautājumu uzdevu Konkurences padomei un Valsts kontrolei.
Sadarboties var, bet likuma robežās
Konkurences padomes pārstāve (KP) Zane Gorškova skaidroja, ka kopumā starp konkurentiem ir pieļaujamas vairākas sadarbības formas – ne tikai pilnsabiedrības, bet arī ārpakalpojuma līgumiskās attiecības, horizontāla sadarbības vienošanās (piemēram, kopīga loģistika), kā arī ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja sadarbība. “Uzņēmumu sadarbības veidošana noteiktos faktiskajos apstākļos ir atbalstāma, piemēram, lai veicinātu mazo vai vidējo uzņēmumu konkurētspēju. Kā viens no šādiem sadarbības veidiem, kuru var izmantot, ir konkurentu veidotas pilnsabiedrības vai apvienības, ja to mērķis ir nodrošināt iespēju piedalīties iepirkumos, kuros individuāli katrs uzņēmums neatbilst izvirzītajām pasūtītāja kvalifikācijas prasībām vai individuāli nespēj izpildīt līgumā paredzēto darbu,” sacīja KP pārstāve.
Tomēr sadarbībai ir robežas. Būtiski atcerēties, ka uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību kā aizsegu tirgus sadalei, nedrīkst izmantot pilnsabiedrību plašākai sadarbībai, nekā to paredz konkrētais iepirkums, kā arī aizliegts apmainīties ar sensitīvu informāciju, kas var ietekmēt konkurenta rīcību tirgū.
KP norāda, ka Latvijā visizplatītākais pārkāpuma veids nemainīgi ir aizliegtas vienošanās, un tieši publiskie iepirkumi ir pakļauti augstam karteļu riskam. Tāpēc, apvienojot spēkus piegādātāju apvienībās, tās dalībniekiem pašiem būtu jāizvērtē šādas apvienības izveidošanas objektīva nepieciešamība un vajadzības gadījumā jāspēj tā pamatot.
Ir bijis gadījums
Gorškova atzīmēja, ka Konkurences padomes praksē ir bijis gadījums, kad tieši pilnsabiedrības formāts tika izmantots kā aizsegs daudz plašākai sadarbībai, nekā tas bija atrunāts pilnsabiedrības statūtos. 2011. gadā KP sodīja piecus būvuzraudzības un projektēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas kopīgai komercdarbībai un dalībai Eiropas Reģionālās attīstības fondu iepirkumos bija nodibinājuši pilnsabiedrību, ko izmantoja kā platformu informācijas apmaiņai par dalību dažādos citos iepirkumos. Lai arī piedāvājumu iesniedza pilnsabiedrība, tomēr faktiski darbus veica tikai viens vai divi izvēlēti tās biedri un pārējo dalība bija formāla. Konkurences likuma izpratnē tā ir aizliegta vienošanās, par ko pienākas bargi sodi – līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma. Arī Augstākā tiesa šīs lietas sakarā atzina, ka uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību kā aizsegu tirgus sadalei. Spriedumā tiesa uzsvēra, ka šādas apvienības nebūtu pieļaujamas, ja katrs tās biedrs ir spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi.
Arī Lietuvā ir bijušas aizliegtas vienošanās pilnsabiedrību aizsegā. 2016. gadā Lietuvas konkurences iestāde uzsāka izmeklēšanu par divu uzņēmumu dalību publiskajos iepirkumos par ēku renovāciju un modernizāciju. Lietuvas konkurences uzraugs secināja, ka abi uzņēmumi savā starpā ir noslēguši vienošanos, kurā abi uzņēmumi apņēmās nepiedalīties iepirkumos patstāvīgi, vienojās kopīgi sagatavot iepirkumam nepieciešamos dokumentus un iesniegt kopīgus piedāvājumus, kā arī vienojās, ka atsevišķus piedāvājumus abiem ir tiesības iesniegt tikai ar otra piekrišanu. Abi uzņēmumi bija sadalījuši pat to, kuros iepirkumos katrs no viņiem būs ģenerāluzņēmums.
Valsts kontrole vērtē tikai likumību
Savukārt Valsts kontroles (VK) padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis īsi komentēja, ka savas kompetences ietvaros VK veic finanšu, atbilstības, likumības un lietderības revīzijas. “Revīziju darba ietvaros Valsts kontrole vērtē iepirkumu likumību. Piemēram, attiecībā uz iepirkumiem Latvijas–Krievijas robežas izbūvē. Cits piemērs – finanšu revīzijā, kuru veicam Centrālajā vēlēšanu komisijā, esam norādījuši arī uz atkarību no viena uzņēmēja – esošās vēlēšanu programmatūras izstrādātāja.”
Situācijās, kad VK ieskatā ir pārkāpti publiskos iepirkumus reglamentējošie tiesību akti, tā ir vērsusies gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan Konkurences padomē, gan tiesībaizsardzības institūcijās.
