Smadzeņu pusložu saskaņotības diagnostika ļauj labāk iepazīt sevi 1
Droši vien katrs vēlas uzzināt, kā kļūt veiksmīgam, laimīgam un apmierinātam ar dzīvi. Izrādās – tas ierakstīts mūsu acīs, lūpās, zodā… Laimes formulu palīdz atšifrēt īpaša diagnostikas metode, kurā analizē smadzeņu darbību un sejas vaibstus. Veicam eksperimentu, lai izzinātu, vai tā patiesi var palīdzēt.
“Labāk iepazīt un saprast sevi pašu – to ļauj smadzeņu pusložu saskaņotības diagnostika. Pateicoties šai metodei, iespējams uzzināt, kā domāt un rīkoties citādi, lai justos harmoniskāks, laimīgāks un veiksmīgāks. Tas notiek, analizējot, kā darbojas smadzeņu puslodes,” skaidro psihoterapeite Sigita Siliņa.
Viļņi atklāj būtību
Cilvēka psihofiziskā stāvokļa noteikšanas un korekcijas metode jeb tā dēvētā sejas diagnostika ļauj labāk izprast personību. Metodes autors ir profesors Avtandils Anuašvilli, zinātnieks no Krievijas, inženieris un fiziķis, psiholoģijas zinātņu doktors. Pētnieks izstrādājis diagnostikas metodi, ņemot vērā galvas smadzenēs notiekošos procesus – tiek analizēti viļņi, ko raida smadzeņu puslodes.
“Ja iemestu akmeni gludā ūdenī, pa tā virsmu sāktu iet viļņu apļi, kas kļūtu arvien lielāki. Ja līdzās iesviestu vēl vienu akmeni – atkal tādi paši apļveida viļņi. Iztēlosimies, ka līdzīgi viļņus izstaro abas galvas smadzeņu puslodes. Ir posms, kur abu veidotie viļņojošie apļi saskaras, pārklājas. Šādi smadzeņu puslodes darbojas, ja dominē saskaņotība. Tā ir harmoniskas personības formula,” skaidro Sigita Siliņa.
Smadzeņu puslodes veic dažādas funkcijas. Labā puslode ir tā dēvētais intuitīvais prāts, atbild par tēlaini radošo domāšanu, iztēli. Kreisā – racionālais prāts, dominē loģika, analītiskā domāšana, spēja izvērtēt notikumus un parādības.
Metodes autors atklājis, ka katras smadzeņu puslodes atšķirīgā darbība noteiktā veidā projicējas cilvēka sejas dažādās daļās. Tātad, analizējot sejas vaibstus, iespējams uzzināt, kura smadzeņu puslode dominē, kas virza cilvēka domas un rīcību, kāda ir personības ievirze.
Jo abas smadzeņu puslodes darbojas saskaņotāk, līdzvērtīgāk, jo cilvēks ir harmoniskāks. Līdz ar to veiksmīgāks gan darbā, gan attiecībās, arī veselāks. Augstākas ir psiholoģiskās aizsargspējas, kas ļauj vieglāk tikt cauri dzīves likstām.
Sejas diagnostikas metodi izmanto ne tikai individuālās konsultācijās, tā palīdz izvēlēties atbilstošākos darbiniekus, harmoniskas personības, kas īpaši svarīgi profesijās, kur darbs saistīts ar risku.
Nepazīstamie portreti
Izpētot galvas smadzeņu pusložu viļņus un to saistību ar sejas vaibstiem, pētniekam izdevies iemācīt datoru sintezēt divus īpašus portretus.
Arī 36,6 °C eksperimentā vispirms tiek fotografēta katras dalībnieces seja. Jāskatās tieši fotokamerā, bez īpašas izteiksmes.
Pēc tam fotoportretu apstrādā ar speciālu datorprogrammu, kas veic attēla sintēzi un analīzi. Pēc īsa mirkļa parādās divi jauni portreti. Atšķirīgi no sākotnējā, visai neparasti, pirmajā brīdī pat šokējoši.
Pirmā bilde veidota no sejas labās puses – līdzās, kā spoguļattēlu veidojot, savietotas divas labās puses. Šis portrets ataino galvas smadzeņu labās puslodes stāvokli, nosacīti tiek dēvēts par Intuitīvo. Izsakoties tēlaini – tas pauž cilvēka būtību, intuīciju, dabas doto potenciālu, kas ielikts personībā kopš dzimšanas.
Otra fotogrāfija veidota no divām sejas kreisajām daļām, tā atspoguļo kreiso puslodi – tiek dēvēta par Loģisko portretu. Tajā parādās dzīves laikā iegūtais – kā personība izpaužas ikdienā, tā dēvētais praktiskais prāts.
Datorprogramma nosaka, kura smadzeņu puslode dominē un kādā apjomā, analizē svārstīgos procesus starp puslodēm. Monitorā parādās vērtējums skaitļos un procentos. Tiek noteikts personības harmonijas līmenis, impulsivitātes un psihes stabilitātes rādītāji procentos, kā arī psihosomatisko traucējumu iespējamība.
Linda un Jekaterina uzzina, kuram no 63 tā dēvētajiem psihotipiem atbilst testa veikšanas brīdī. To var redzēt speciālā zīmējumā ar tipoloģisko iedalījumu lodziņiem, vizuāli tas līdzinās Mendeļejeva tabulai. Ir 49 pamata tipi un vēl īpašie – 7 ģeniāli stabilie un 7 ģeniāli nestabilie jeb destruktīvie tipi (vienam no tiem atbilst, piemēram, izcilais mākslinieks Van Gogs).
Ja tavs kvadrātiņš atrodas tabulas labajā pusē, attīstītāka ir intuitīvā, ja kreisajā – loģiskā smadzeņu puslode. Jo augstāk tabulā atrodas tavs lodziņš, jo esi harmoniskāka, stabilāka personība.
Tuvoties harmonijai
Analīzes procesā tiek iesaistīta arī katra eksperimenta dalībniece – saņem uzdevumu vērot abus datorprogrammas sintezētos portretus. Psihoterapeite vaicā: kurā bildē izskaties laimīga, kurā ir laimīgākas acis, kura vairāk smaida, kur lūpas saspringtākas… Jāmeklē atšķirīgais, jāizvērtē, kurš portrets pašai labāk patīk.
Šāda datorprogrammas izmainīto fotoattēlu analizēšana rosina svarīgus procesus zemapziņas līmenī. Turklāt caur redzi tiek iedarbināta bioloģiskā atgriezeniskā saite, kas palaiž psihofiziskās pašregulācijas mehānismu. Šāds seanss aktivē organisma aizsargspējas, pieplūst dzīvības enerģija, rodas lielāka pārliecība par sevi.
Lūkoties savos portretos jāturpina arī mājās. Vairākas reizes dienā 3 līdz 5 minūtes jāvēro abas fotogrāfijas, salīdzinot un pamanot nianses.
Tādā pašā veidā ar diagnostikas programmas palīdzību analizē arī bērnu dienu fotogrāfiju, vēlams līdz septiņu gadu vecumam. Tas ļauj saredzēt psiholoģisko izmaiņu dinamiku – cik harmonisks bija bērnībā, salīdzināt to ar pašreizējo situāciju.
Visi iegūtie dati palīdz psihoterapeitam saprast, kas jādara, lai veicinātu šā cilvēka galvas smadzeņu pusložu līdzsvarotību, tātad ļautu kļūt par harmoniskāku personību.
Linda un Jekaterina saņem skaidrojumus un rekomendācijas, kam jāpievērš uzmanība, par ko jāaizdomājas, kā jārīkojas.
Pēc divām eksperimenta nedēļām abas atkal tiek fotografētas, ar datorprogrammas palīdzību vēlreiz izveidots labais un kreisais portrets. Tas ļauj secināt, kādas izmaiņas jau notikušas.
Protams, lai iegūtu noturīgu rezultātu, ar tik īsu laiku nepietiek, darbs ar sevi jāturpina.
Eksperimenta norise
Dalībnieces Jekaterina un Linda ierodas pie eksperimenta vadītājas Sigitas Siliņas. Ar speciālu diagnostikas metodi tiek noteikts, kādam personības tipam katra pieder.
Papildus notiek testēšana ar aurasomas metodi. No 108 krāsu pudelītēm jāizvēlas četras, kas konkrētajā mirklī visvairāk piesaista. Lai arī šķiet, ka izvēle ir impulsīva, taču to ietekmē zemapziņa. Tas raksturo personības attieksmi pret dzīvi.
Dalībnieces saņem rekomendācijas un uzdevumus.
Pēc divām nedēļām abas vēlreiz tiek fotografētas un testētas, izvērtēti rezultāti.
Tabula ataino personību tipu iedalījumu – lauciņi pa kreisi no vidusdaļas ir loģiski ievirzītām personībām, pa labi – intuitīvām. Sejas diagnostika ļauj uzzināt, kādam tipam piederi testa veikšanas brīdī. Tas var mainīties, var pakāpties augstāk tabulā, ja cilvēks kļūst harmoniskāks, personība ir stabilāka.
Attēlā redzam eksperimenta dalībnieces Lindas virzību: bērnībā, eksperimenta sākumā un daudz augstāk – eksperimentu noslēdzot.
Esmu atradusi spārnus
Pilnveidot sevi, lai justos laimīgāka – tāds ir Lindas Tabores pēdējā laika moto. Iespēja piedalīties eksperimentā nākusi tieši laikā. To var redzēt – pēc divām nedēļām Lindas seja gluži vai staro.
– Man šķiet interesanti, ka personības ievirzi var noteikt pēc sejas. Turklāt noderīgi, jo esmu sava ceļa meklējumos. Strādāju Āgenskalna klīnikā par administratori, darbs patīk, tomēr vēlos pilnīgāk piepildīt savu sūtību.
Kad nobildē manu seju un parāda divas apstrādātas fotogrāfijas, ieraugu dažādas meitenes. Viena ir tāda pozitīva, var nojaust, ka sev patīk, bet otra – ar smagumu dvēselē, neapmierināta ar sevi.
Izrādās – esmu tā bēdīgā, kura man ne-patīk. Tāda esmu, bet sevi tādu neredzu.
Uzzinu, ka man attīstītāka ir smadzeņu labā puslode. Lai kļūtu harmoniskāka, jāattīsta arī otra, tā dēvētā loģiskā puslode, racionālais prāts.
Pirmais uzdevums – neko neatlikt. Darbā allaž stāv kaudze ar lapiņām, kas jāpaveic, bet daļu tikai pārkrāmēju, atliekot uz citu dienu. Nu saprotu, ka to pašu piekopju attiecībā uz mājas darbiem. Piemēram, gribu izslaucīt dzīvokli. Nolieku slotu redzamā vietā – drīz izdarīšu. Vēl labu laiku slota tur stāv…
Nezināju, kā ar šo atlikšanu tikt galā. Izrādās vienkārši – darīt! Beigt sevi mānīt, ka paveikšu pēc tam. Tā arī rīkojos. Pēc brokastīm šķīvi nevis kā allaž atstāju izlietnē, bet nomazgāju. Salieku papīra tūtā jau sen izžuvušo raudeni. Tas prasa vien pāris minūtes! Neatlikšana rada kārtību ne tikai mājās vai darbā, bet arī galvā.
Beidzot paņemu krēslu, kas nomests netālu no mājas. Sen jau domāju – ja restaurētu, būtu skaists un noderīgs, taču vienmēr gāju garām. Tā sāku pildīt arī otru uzdevumu – izpausties radoši.
Man vienmēr paticis ķimerēties – veidot kolāžas, apsveikumus, līmēt, krāsot. Domāju, ka tas nav vērtīgi – kam vajag pašdarinātus čunčikus?! Kad uzzinu, ka tas nepieciešams manai personībai, rada iekšējo harmoniju, uzreiz sāk kņudēt pirksti. Draugiem piesaku, lai neizmet ķiršu kauliņus, bet dod man. Nolūkoju internetā ideju – pildīšu tos masāžas spilventiņos. Ja daru to, kas patīk, jūtos pilnvērtīga, aug pašvērtējums.
Arī darbā vēlos radoši izpausties. Nesen atnāca doma – tam jābūt saistītam ar bērniem, patīk viņiem radīt prieku. Sāku pētīt augstskolas, kur māca pedagoģiju.
Vēl viens uzdevums – iemācīties teikt nē, bet nejusties par to slikti. Uzzinu, ka mana latiņa ir pārlieku augsta – lai viss notiktu pareizi, lai es būtu pareiza, visiem patiktu…
Man ir zems pašvērtējums, lai gan citiem varbūt tā nešķiet. Patiesībā nemīlu sevi, bet otrs cilvēks var sajust citādi – nemīlu viņu.
Jau pēc nedēļas jūtu – attiecībās ar Andreju kaut kas ir mainījies. Sākumā šķiet, ka tā ir sakritība, tad saprotu – tas tādēļ, ka pati mainos.
Mācos iztikt bez pārspīlētās vainas sajūtas. Eksperimenta laikā piefiksēju, ka jūtos vainīga visai bieži. Analizēju, kādēļ tā.
Cenšos nepiekopt tā dēvēto Mātes Terēzes sindromu – vienmēr mesties visiem palīgā, dot padomus.
Ir vēl viens uzdevums – skatos uz eksperimenta portretiem. Salīdzinu pieri, acis, lūpas, prātoju, kas nepieciešams, lai viena vai otra meitene justos laimīgāka.
Lūkojos uz sevi spogulī, iekšēji pasmaidot. Arī jogā to māca, kad meditējam: veltīt sev iekšējo smaidu. Reizēm izdodas. Skatos un domāju – cik esmu skaista, man viss būs labi, izdosies!
Ko Linda ieguva eksperimentā
Pats galvenais – saskatu dzīvē mērķi. Agrāk domāju: citi iet uz mērķi, bet man tā nav, un tur neko nevar darīt. Tagad ir citādi.
Uzlabojušās attiecības ar draugu. Viņš pasniedza arī dārgu dāvanu. Senāk būtu domājusi – nevajadzēja manis dēļ tērēties… Tagad pieņemu ar prieku.
Apzinos savus klupšanas akmeņus, cenšos uz tiem vairs nepakrist.
Vērtē Sigita Siliņa
Linda ir ļoti pozitīvi noskaņota. Plānojot nākotni, novēlu vairāk sapņot. Nedrīkst apstāties sevis pilnveidošanā, jo ir īstais laiks piepildīt ieceres.
Lindai noteikti var būt daudz lielākas iespējas dzīvē, nekā viņa pati domā.
“Vienmēr esmu mēģinājusi strādāt ar sevi, jo vēlos kļūt labāka un interesantāka pati sev un pasaulei. Šis eksperiments turpina iesākto ceļu.” Tā saka māksliniece Jekaterina Moskaļova, pašlaik viņa strādā par grāmatu tekstu ievadītāju.
– Jau pirmā tikšanās eksperimenta ietvaros rada daudz jaunu iespaidu. Pārsteidz, ka ar sejas diagnostikas palīdzību iespējams pateikt tik daudz.
Jokaini redzēt sevi fotogrāfijās tik ļoti citādu. Viena bilde pat nepatīk, nespēju sevi tādu pieņemt. Tomēr raksturojums ir visai precīzs un noderīgs, ļauj par sevi saprast daudz ko.
Interesanta ir arī aurasomas metode. Uzzinu, kādēļ esmu izvēlējusies tieši šīs krāsainās pudelītes. Izvēle atspoguļo manu negatīvo pagātnes pieredzi un pašreizējās izjūtas par to. To pateikusi priekšā mana zemapziņa.
Ja ar sevi strādāšu, bālēs atmiņas par smago slimību un sūrajiem bērnības notikumiem, pagātnes nasta vairs nebūs tik smaga. No daudzām nelāgām atmiņām jau palīdzējis atbrīvoties mans draugs, par ko esmu viņam pateicīga.
Saņemu uzdevumus eksperimenta veikšanai. Pirmais – censties atbrīvoties no negatīvā, kas nāk līdzi no pagātnes. Noder ieteikums biežāk atcerēties labos, sirsnīgos mirkļus bērnībā, kuri ļāva sajust – vecāki mani mīl. Tie ir it kā sīkumi, piemēram, mamma nopērk kāroto rotaļlietu vai tētis vizina mani automašīnā un ļauj pastūrēt.
Sekoju padomam izvētīt senus aizvainojumus. Nevainot sevi par to, ko esmu darījusi vai neesmu paveikusi agrāk. Arvien mazāk domāt par pagātnes tā dēvēto neproduktīvo daļu, kas neko nedod šodienai un nākotnei.
Ja uznāk negatīvas domas, cenšos koncentrēties uz kaut ko labu, labsirdīgu.
Vēlāk Sigita Siliņa atgādina pirmo frāzi, ko esmu teikusi: man tik ļoti pietrūkst laika. Divās eksperimenta nedēļās mainās mana attieksme pret laiku. Mācos atrast brīvus brīžus, lai gan tas ir grūti. Saprotu, ka vieglāk ir atrast mirkli radošai izpausmei, jo tā man ir svarīga. Cenšos, lai katra diena būtu nodzīvota ar jēgu, nevis vienkārši tāpat.
Man patīk parunāties ar sevi, tā mēģinu līdzsvarot iekšējos konfliktus. Tajā visā palīdz radošās izpausmes – gleznas, dzejoļi, proza, izšūšana ar pērlītēm.
Ja kļūšu harmoniskāka, arī gleznās parādīsies vairāk gaišu tēlu, tagad pārsvarā ir pretēji – tā sacīja psihoterapeite. Neuzskatu gan, ka mākslinieks pilnībā var iztikt bez negācijām. Nereti iedvesmu savām gleznām smeļos skumjās un bēdās. Manuprāt, radošam cilvēkam ir raksturīgi arī krist galējībās. Galvenais tajā visā nezaudēt sevi.
Skatos abās savās fotogrāfijās – dažas minūtes katru dienu. Redzu atšķirības un cenšos atrast kopīgo un līdzīgo. Mācos pieņemt arī to bildi, kurā, manuprāt, neizskatos pēc sevis. Pamazām tā šķiet jau tīkamāka. Sevi uzmundrinu – tomēr pazīstu šo cilvēku, tā esmu es…
Pēdējā eksperimenta tikšanās reize ir ļoti iedvesmojoša. Izrādās – man izdevies diezgan krietni mainīties. Tipoloģijas tabulā esmu pavirzījusies par dažiem kvadrātiem uz augšu. Arī fotogrāfijas ir gluži citādas. Beidzot patiešām pazīstu un pieņemu sevi.
Ko Jekaterina ieguva eksperimentā
Šai metodei noticēju, jo psiholoģiskie procesi kļūst ieraugāmi. Sāku vairāk pieņemt sevi.
Pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal zīmēju!
Izvēlos košu apģērbu, agrāk dominēja melnā krāsa.
Vērtē Sigita Siliņa
Var just, ka Jekaterina jau iepriekš ar sevi daudz strādājusi, studējusi arī psiholoģiju. Ņemot vērā bērnības pārdzīvojumus, vēlos viņu īpaši uzslavēt.
Novēlu atcerēties – domas un izjūtas veido mūsu smadzenes. Pat īslaicīgas negatīvas domas, it īpaši, ja tās bieži atkārtojas, atstāj pēdas. Vairāk gaišuma, un dzīvē notiks pozitīvas pārmaiņas!
Ļoti patīk Jekaterinas viedoklis, ka katrai dzīves dienai jābūt piepildītai. Tā arī būs!
Smadzeņu pusložu saskaņotības diagnostika var palīdzēt:
✓ harmonizēt personību;
✓ risināt konfliktus un uzlabot attiecības ģimenē un darba kolektīvā;
✓ noteikt, kādai profesijai un jomai cilvēks ir vispiemērotākais;
✓ mainīt dzīves un domāšanas ievirzi;
✓ atlasīt piemērotus darbiniekus un veidot kolektīvu;
✓ psiholoģijas un psihoterapijas konsultācijās.
