Foto – Valdis Semjonovs

Iepazīstinam ar konkursa “Sieviete Latvijai 2012” laureātēm
 0

Jau piecpadsmit gadi pagājuši, kopš “Latvijas Avīze” sumina radošas, aktīvas un nesavtīgas sievietes, par kurām līdzcilvēki mums atsūtījuši brīnišķīgas vēstules, piedaloties konkursā “Sieviete Latvijai”. Šā gada laureātēm ir kāda kopīga iezīme – viņas visas ne vien pašas spējušas īstenot drosmīgas ieceres, sākot kaut no nulles punkta, bet iedrošina un atbalsta arī citus gāzt kalnus.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Vai tas būtu uzņēmējdarbībā, sabiedriskajā darbā vai ģimenē. Turklāt, kā atzina pašas konkursantes pēc apbalvošanas ceremonijas pagājušo piektdien atpūtas bāzē ”Valguma pasaule”, katra laureāte iedvesmojusies arī viena no otras, uzklausot dzīvesstāstus un vēstuļu rakstītāju sirsnīgos sieviešu raksturojumus. ”Konkurss ir kā grūdiens, ka jāturpina darboties. Man vēl ir daudz ideju, ko darīt, bet nevarēju saņemties. Tagad man ir uzlikta atbildības nasta,” smej viena no laureātēm Gundega Jēkabsone. Attēlā: konkursa “Sieviete Latvijai 2012” laureātes (pirmajā rindā no kreisās) Olita Spangere, Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, Inese Apse-Apsīte, Baiba Ozola, (otrajā rindā no kreisās) Anna Volcīte, Indra Abzalone, Gundega Jēkabsone, Sigita Vaivade, (trešajā rindā no kreisās) Dace Meldere, Gunta Čepuka, Nellija Janaus, Inese Immure un Benita Spalviņa. Jau rīt, 20. jūnijā, dāmas dosies divu dienu atpūtas braucienā uz Briseli, kur viņas sagaidīs un Eiroparlamentu izrādīs konkursa ilggadējā atbalstītāja Inese Vaidere.

 

 

Par spīti grūtībām

Par visām četrām laureātēm nominācijā “Sievietei par uzdrīkstēšanos būt uzņēmējai” var teikt – tās ir sievietes, kuras ne vien prot nopelnīt savai iztikai, bet arī rūpējas par citu cilvēku labklājību, profesionālo izaugsmi, organizē apmācības, dod padomus no savas pieredzes un citādi palīdz ikvienam interesentam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīdziniece Nellija Janaus ir devusi milzīgu ieguldījumu kosmētiķa profesijas attīstībā Latvijā. Izstrādājusi profesijas standartu; panākusi, ka topošie kosmētiķi mācās no medicīnas zinātnes gudrībām; dibinājusi Rīgas Kosmētikas skolu un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju, kas ir starptautiski atzītas. Skaistumkopšanas nozarē N. Janaus ”ielēca” tikai 50 gadu vecumā, kad bija zaudējusi darbu Kultūras ministrijā. ”Es sāku no nulles – bez piešķirtiem amatiem ”no augšas” –, tāpēc lepojos ar savu ieguldījumu nozarē, un šis ir mans Triju Zvaigžņu ordenis,” priekā par darba novērtējumu teica N. Janaus. Konkursa regulāra atbalstītāja, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pat nobrīnījās, kā tas nācies, ka tikai šogad N. Janaus saņem sen pelnītu publisku atzinību.

Cita rīdziniece Inese Apse-Apsīte kopā ar domubiedriem dibinājusi zīmolu ligzdu “MATKA”, kas palīdz attīstīt un popularizēt biznesu jaunajiem uzņēmējiem. Pat šobrīd, kad viņa ir ceturtā bērniņa gaidībās, ir ”rokas stiepiena attālumā” saviem ”aizbilstamajiem” uzņēmējiem. Viņa neliedz padomus ne vien profesionālajā laukā, bet arī privātajā sfērā. ”80% no jaunajiem uzņēmējiem ir sievietes, bet viņām ir grūtāk īstenot idejas – nepieciešams atbalsts no ”otrās pusītes”, ģimenes. Tāpēc gribu viņām palīdzēt, lai neizjūk ģimene, kā man sanāca ar pirmo laulību,” vaļsirdīgi teic I. Apse-Apsīte. Pasākumā viņu īpaši apsveica biedrības ”Līdere” pārstāves, jo I. Apse-Apsīte bijusi mentore vairākos biedrības pasākumos.

Iedvesmojoša būtne ir arī Dace Meldere no Madonas novada Bērzaunes pagasta, kas palīdz vīra biznesā – zemnieku saimniecībā ”Līvi” (ražo kazas sieru ”Labrīt”; saimniecība iekļauta tūrisma maršrutos), kā arī jau 20 gadus vada lauku aptieku.

 

”Darbs aptiekā man ir kā atpūta no vīra biznesa. Balvu nejūtos pelnījusi, jo savā dzīvē vienkārši daru to, kas man patīk,” kautrīgi teic D. Meldere. Tiesa, D. Melderei arī piemīt gana liela drosme: aptiekāru konferencēs viņa droši aizstāv mazo aptieku intereses, par spīti lielo aptieku ķēžu priekšrocībām.

 

Sabiedriski aktīva ir arī SIA ”Omes bodīte” īpašniece un z/s ”Krauja” saimniece Gunta Čepuka no Bauskas novada Codes pagasta, kura no nominētajām sievietēm uzņēmējām ieguva 500 latu lielu naudas balvu no Hipotēku bankas. Pati nodarbojas ar cūkkopību, bet padomus, kā sākt mājražošanu, devusi arī savām draudzenēm pagastā, kā arī Latvijas lauku sieviešu apvienības biedrenēm. Uzņēmējdarbībā ievirzīts arī mazdēls, kurš kļuvis par ”labo roku”. G. Čepuka ir Hipotēku bankas favorīte savas uzņēmības dēļ – jo spējusi dažādas neveiksmes pārvērst par veiksmes atslēgu. Piemēram, kad nācās aizvērt veikaliņu Bauskā, sāka izbraukuma tirdzniecību.

Reklāma
Reklāma

 

Aktīvas politikā

Nominācijā “Par nesavtīgu darbu sabiedrības labā” divas no laureātēm savās pašvaldībās bijušas tik aizrautīgas ideju ģenerētājas, ka gluži loģiska bijusi dalība pašvaldības vēlēšanās un vietējo piešķirts deputātes mandāts pašvaldības domē. Benita Spalviņa no Atašienes pagasta darbojas Krustpils novada domē, bet kuldīdzniece Sigita Vaivade – Kuldīgas novada domē.

B. Spalviņa savā pagastā tiek cienīta par sieviešu biedrības ”DORE” vadīšanu un ES projektu rakstīšanu. Viņai tas padodas, turklāt – neprasot par to samaksu. Piektdien laureāte pat bija ieradusies pašas darinātā Atašienes pagasta tautastērpā, kura izejmateriāli iegādāti par ES piešķirtajiem līdzekļiem kārtējā projekta ietvaros. Kad Aizkraukles medicīnas centrs viņai piektdien piešķīra 500 latu lielu naudas balvu, tika piekodināts, ka šoreiz gan būs jāparūpējas tikai par savām privātajām vajadzībām. Citādi viņa vienmēr un visur meklē iespējas, kā pašaizliedzīgi dot savu ieguldījumu sabiedrībai. ”Ģimene diemžēl no tā cieš, nesagaidu ar vakariņām. Ir man niķis, ka sabiedrība dažkārt svarīgāka nekā ģimene,” bažīgi teic B. Spalviņa, norādīdama, ka vēl neesot gana laba, lai viņu tā celtu saulītē.

 

Par iztrūkstošām kopīgām ģimenes vakariņām pārrunājam arī ar Sigitas Vaivades ģimeni. ”Es gatavoju vakariņas ģimenei, kad mamma strādā līdz vieniem naktī,” atklāj S. Vaivades 15 gadus vecais dēls Klāvs. Bet mamma piebilst, cik ļoti priecājas, ka ģimene ir saprotoša.

 

Sigitas lolojums ir divu dienu atraktīvs pasākums ”Meža ABC”, kurā tūkstošiem apmeklētāju mācījušies, kā saimniekot mežā. Sigitai ir četri bērni, un, pateicoties viņiem, rodas arvien jaunas idejas, kā ”Meža ABC” padarīt interesantāku bērniem un jauniešiem. Sigita jau vēl pagūst vadīt Meža īpašnieku biedrību, kā arī strādāt maizes darbu.

Ideju ģenerators ar drosmi klāstīt tās varasvīriem ir arī rīdziniece Inese Immure. Pati būdama vājdzirdīga, viņa pratusi aizstāvēt nedzirdīgo cilvēku intereses. Piemēram, nupat izcīnīts, ka cilvēki ar dzirdes un runas traucējumiem glābšanas dienestam uz tālruni 112 var nosūtīt īsziņu. I. Immurei vēl ir daudz citu ideju, kā atvieglot nedzirdīgo komunikāciju ar pārējo sabiedrību, un viņa ir apņēmības pilna tās popularizēt.

Ar politiķiem debatēt vienmēr gatava arī Gundega Jēkabsone no Tukuma novada Džūkstes. J. Jēkabsone ir bioloģiskās zemnieku saimniecības ”Geidas” saimniece un savulaik panākusi, ka Džūksti pašvaldība nosaka par teritoriju, kurā liegta ģenētiski modificētu produktu ražošana. Bet viņas aizrautības dēļ, vadot Džūkstes vidusskolas 307. mazpulku, krīzes gados pašvaldība neuzdrošinājās mazpulku likvidēt, piektdien pasākumā uzsvēra Tukuma novada pārstāvis Ēriks Lukmans.

 

Bērni – egoisma pārvarēšana


Nominācijā ”Sieviete par ģimenes stiprināšanu” galveno balvu – 500 latus – no Aizkraukles Medicīnas centra ieguva septiņu bērnu māmiņa Baiba Ozola no Jelgavas. Ģimene apbalvošanas ceremonijā bija ieradusies pilnā sastāvā – tai skaitā arī jaunākais dēls Gustavs, kuram šomēnes tiks svinēta gada jubileja. Visi smuki sapucēti, smaidīgi un atraktīvi – vizuāli atgādināja ainu no filmas ”Mūzikas skaņas”. B. Ozolu iepriecināja manis izteiktais salīdzinājums ar fon Tropu ģimeni, jo viņas bērni esot muzikāli – tiek vadāti uz mūzikas skolu. Ģimene pagūst arī braukt ar velosipēdiem, ik gadu doties svētceļojumā uz Aglonu. ”Tad es īpaši lūdzu Dievu par ģimenēm Latvijā. Man sāp sirds, cik daudzas laulības tiek izšķirtas dažādu muļķīgu iemeslu dēļ,” saka Baiba. Viņa kopā ar vīru savā katoļu draudzē vada kursus saderinātajiem un laulātajiem pāriem. ”Ja 18 gadu vecumā man kāds teiktu, ka man būs septiņi bērni, es neticētu, taču es savā dzīvē reiz salūzu. Salauzu vēlmi dzīvot sev. Katrs bērns nāk kā svētība. Cik viņi ir talantīgi!” ar asarām acīs teic Baiba.

Nesavtīgas rūpes par saviem sešiem bērniem un nu jau arī 13 mazbērniem un četriem mazmazbērniem nežēlo arī Anna Volcīte no Alūksnes novada Alsviķiem. Viņas mājas vienmēr ir atvērtas saviem radiem, draugiem vai grūtībās nonākušiem garāmgājējiem. ”Mūsu Anniņa ir tik labsirdīga,” teic vēstules rakstītāja, Annas jaunākās meitas Ievas vīramāte Ženija Žagata. A. Volcītes vīrs jau aizsaulē, saimniecība jāvada pašai (ir slaucamas govis, vistas u. c.), bet viņai vēl pietiek enerģijas arī apčubināt savās mājās izmitināto vīramāti, vedeklas tēvu un vidējā dēla ģimeni. Bērniem tiek mācīta kārtības un darba mīlestība, labas manieres, latviešu tradīcijas, kā arī dziedātprieks.

Pārgaujas novada Straupes pagasta saimniece Indra
Abzalone ir piecu bērnu māmiņa un ”otrā mamma” Straupes pamatskolas bērnudārza bērniem. Pirms vairākiem gadiem no pilsētas ērtībām Cēsīs viņa ar vīru pārcēlās uz ”daudzremontējamu” māju laukos. Šobrīd mājas jau kļuvušas par priekšzīmi citiem.

Bet Olita Spangere no Bauskas novada Vecsaules pagasta ar savu vīru saimnieko vecāku dzimtas mājās. Izaudzināti trīs bērni, kuriem iemācīta mīlestība pret laukiem. ”Mācu viņiem, ka mantotu saimniecību nedrīkst pārdot. Ja pats esi kaut ko nopircis, tad to var pārdot,” saka Olita. Vēstules autore Daira Jātniece par Olitu rakstīja: ”Man aprakstīt šo sievieti būtu vieglāk, uzgleznojot uz audekla. Pakalniņā stāv nobriedusi jauna sieviete, (..) vērtējoši pārlaiž acu skatienu briestošajam labības laukam. (..) Nepiekāpīga, interesanta – saimniece ar vērtējošo skatienu.” Olita pati šo tēlaino raksturojumu ”atšifrē” ar vārdiem: ”Neesmu skarba, bet esmu reāla, stāvu uz zemes. Dzīve laukos šobrīd ir perspektīva,” teic Olita, kuras saimniecībā tiek audzēti rapši.

Jāpiemin, ka savas asociācijas ar Olitas tēlu vēstules autore līdz piektdienai bija vizualizējusi gleznā, ko atrādīja klātesošajiem. Bet, šķiet, viņas visas divpadsmit var uzgleznot, jo viņas mums visiem ir mūzas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.