Iepazīstina ar likumprojektu par radošas personas statusu; līdzekļus sola 2017. gadā 0
Otrdien, 15. septembrī, Kultūras ministrija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē prezentēja likumprojektu, kas paredz radošas personas statusa piešķiršanu un līdz ar to arī finansiālu pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā tiem brīvmāksliniekiem, kurus piemeklējis bezdarbs vai slimība, vēsta lvportals.lv.
Tas atrisinātu jau ilgstoši sāpīgo jautājumu par sociālajām garantijām radošajām personām – literātiem, māksliniekiem, teātra un kino jomā nodarbinātajiem, dizaineriem, mūziķiem, arhitektiem –, kuras strādā uz autoratlīdzības līgumu pamata.
Atbalsts pienāksies ilgstoša bezdarba vai slimības gadījumā, un līdzekļi šim mērķim katru gadu noteiktā apjomā tiks paredzēti Kultūras ministrijas budžetā, savukārt ministrija naudu deleģēs profesionālajām radošajām organizācijām.
Tieši profesionālās radošās organizācijas – Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība un citas – noteikts, kas varēs saņemt finansiālu atbalstu. Kopumā 28 radošo darbinieku organizācijās šobrīd apvienojušies ap 4000 biedru, tomēr, kā skaidro Kultūras ministrijā, atbalstu varēs saņemt tikai 3 līdz 5% jeb aptuveni 120 no 4000 radošajām personām.
Finansējumu, kas plānots 384 000 eiro apmērā, sākot no 2017. gada, varēs novirzīt radošo personu ikmēneša atlīdzībai, tostarp atbilstošām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu algotajos sabiedriskajos darbos; atbalsta maksājumiem radošās personas bezdarba periodā; atbalsta maksājumiem slimības perioda pirmajās desmit dienās; ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu saistīto administratīvo izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 15% apmērā no piešķirtā valsts budžeta finansējuma; citiem atbalsta pasākumiem, kas sniegti radošajām personām pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu izdevumu daļējai segšanai.
Kultūras ministrija, sadalot finansējumu radošajām organizācijām, ņems vērā biedru skaitu – tas nedrīkstēs būt mazāks par 50. Tāpat vienai profesionālajai radošajai organizācijai nevarēs piešķirt vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā gadā paredzētā valsts budžeta finansējuma. Treškārt, ministrija izvērtēs iepriekšējā kalendārajā gadā īstenoto atbalsta pasākumu apjomu un pieprasījumu attiecīgajā radošajā jomā.
Arī pašām radošajām personām atbalsta saņemšanai likumprojekts izvirza vairākus kritērijus: pēdējos trīs gados jābūt radītam un publiskotam vismaz vienam darbam, ienākumi pēdējos trīs mēnešos nedrīkst sasniegt pusi no minimālās darba algas, kā arī radošā persona nedrīkst būt bezdarbnieka vai slimības pabalsta, kā arī pensijas vai izdienas pensijas saņēmējs.
Finansējumu varēs piešķirt ne ilgāk kā uz 6 mēnešiem viena gada laikā, turklāt atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada, ja izņemot darbnespējas zuduma gadījumus, bet atbalsta maksājuma lielums radošās personas slimības periodā būs slimības dienu skaitam proporcionāli aprēķināts valstī noteiktais minimālās mēnešalgas apmērs, kam pievienotas likumā noteiktās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. To nevarēs saņemt par vairāk kā 10 dienām.
24.septembrī Kultūras ministrija ir paredzējusi sanāksmi par priekšlikumiem, kas iesniegti pēc likumprojekta sabiedriskās apspriešanas. Plānots, ka likums varētu stāties spēkā nākamgad, bet finansējumu tā īstenošanai piešķirtu no 2017. gada 1. janvāra.
