Iepazīsties ar trīs Inesēm un vēl diviem Satversmes tiesas tiesneša krēsla kandidātiem 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagaidām ir grūti prognozēt, kurš no pieciem partiju pieteiktajiem kandidātiem ieņems Satversmes tiesas (ST) tiesneša krēslu, kas atbrīvojās septembra sākumā, kad ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele kļuva par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi.
Maz ticams, ka koalīcijai ātri izdosies vienoties par vienu personu, jo katrai no koalīcijas piecām partijām ir sava kandidatūra, tāpēc visticamāk, cīņa par šo amatu tā notiks vairākās kārtās.
Bet, lai par kandidātiem varētu balsot, deputātiem jātiekas ne tikai ar Juridiskās komisijas deputātiem, bet arī ar Tieslietu padomi, no kuras jāsaņem apstiprinājums, ka tiesneša kandidātus ļauts virzīt balsojumam. Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece sacīja, ka pagaidām neesot zināms, kad padome tiksies ar visiem kandidātiem.
“Jaunā Vienotība” ļoti cer, ka Ziemeles pēctece būs pašreizējā Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas Universitātes docente Inese Lībiņa-Egnere. Kā labāko kandidāti viņu ieteikusi arī pati Ziemele. Neoficiāli zināms, ka par viņu savas balsis varētu atdot arī Jaunā konservatīvā partija. Iespējams, ka par I. Lībiņu-Egneri varētu nobalsot arī kāds no 12 deputātiem, kas nepieder ne pie vienas frakcijas. Tomēr ar to ir par maz, lai saņemtu 51 deputāta balsi.
Nacionālā apvienība ST vēlētos redzēt bijušo Saeimas deputātu Ringoldu Balodi – juristu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru, kurš kopš 2008. gada ir Satversmes komentāru zinātniskā projekta vadītājs. Partijas un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata – ja vērtētu kandidāta piemērotību tiesneša amatam, tad vajadzētu būt augstām izredzēm. Viņš gan nevēlējās prognozēt, vai Balodim ir izredzes gūt atbalstu pašreizējās reālpolitikas apstākļos. “Jāatzīst, ka ir gana daudz šķēršļu, piemēram, atsevišķu partiju vēlme par katru cenu amatā redzēt ne tik konservatīvu cilvēku. Tas, protams, mazina Ringolda Baloža iespējas,” atzina Dzintars.
Visneatlaidīgāk savu kandidatūru advokāti un tiesību zinātņu doktori Inesi Nikuļcevu uz Satversmes tiesu virza “Attīstībai/Par”. Nikuļceva jau paguvusi tikties ar “Saskaņas” deputātiem un, kā sacīja šīs partijas un frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, saņēmusi frakcijas atbalstu.
“Saskaņas” deputātiem viņa ir labi pazīstama, jo pārstāvējusi viņus Satversmes tiesā, kad deputāti bija iesnieguši pieteikumu, lai panāktu, ka Latvijas augstākajās mācību iestādēs ļauj studēt arī krievu valodā. Tieši tas, ka ST var ieplūst ideoloģija, kas tur nebūtu vēlama, rada bažas, vai Nikuļceva ir piemērotākā kandidatūra. Nikuļceva gan noliedz, ka šī viena lieta, kurā viņa pārstāvējusi “Saskaņu”, būtu viņu pietuvinājusi šai partijai.
“Satversmes tiesā esmu pārstāvējusi ap piecdesmit lietu, kuras iesniegušas gan juridiskas, gan fiziskas personas, esmu pārstāvējusi arī Ministru kabinetu, Tieslietu ministriju, pašvaldības, dažās lietās arī Saeimas deputātus… Advokātu nevar identificēt ar klientu.
Kad sniedzu juridisku pamatojumu Satversmes tiesā, tad meklēju juridiskus argumentus par labu sava klienta pozīcijai. Es nekādā veidā nepaužu savu personisko viedokli.
Ja advokāti ņemtu tikai tās lietas, kas atbilst viņu personiskajam viedoklim, tad droši vien mēs visi būtu bezdarbnieki. Advokāta personiskais viedoklis ir nošķirams no tās juridiskās palīdzības, ko advokāts sniedz,” skaidroja Nikuļceva.
Masu medijos ir izskanējis, ka Inese Nikuļceva ir “Attīstībai/Par” ideologa un runasvīra Pētera Viņķeļa bijusī dzīvesbiedre un šis fakts ir ļoti palīdzējis, lai viņa kļūtu par partijas kandidāti konstitucionālās tiesas tiesneša amatam. “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, kļūst vārdos ļoti bargs pret tiem, kas Nikuļcevu cenšas sasaistīt ar “Saskaņu”.
“Nikuļcevas kundze ir profesionāli aizstāvējusi dažādus klientus gan ST, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tostarp Latvijas valsti. Centienus viņu diskreditēt šajā kandidātu cīņā var uztvert arī kā vēršanos pret tiesu varas neatkarību un pastāvošo tiesiskuma kārtību Latvijā,” saka D. Pavļuts.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tiesneša amatam pieteikusi LU Juridiskās fakultātes lektoru, bijušo ST priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.
Viņam gan nav lielas izredzes šo amatu ieņemt. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis sacīja – ja kādu no balsojuma kārtām Kūtris neizturēšot, tad frakcijas deputāti, visticamāk, balsošot par kandidātu, kuram būšot vislielākā iespēja uzvilkt ST tiesneša talāru. “Mēs nevēlamies savu balsi nomest zemē,” pavēstīja Augulis.
Savukārt partija “KPV LV” uz ST vēlas virzīt tiesību zinātņu doktori Inesi Druvieti, kura, iegūstot prestižo Fulbraita–Šūmaņa inovāciju grantu jeb Eiropas Komisijas un ASV valdības stipendiju, 2018. un 2019. gadā stažējās ASV. Līdz šim viņa ir bijusi vienīgā šāda granta laureāte no Baltijas valstīm.
Druviete 12 gadus ir strādājusi par Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmas direktori, bet patlaban atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Nevar uzskatīt, ka Druviete politiskajā ziņā būtu pilnīgi neitrāla, jo viņa ir strādājusi par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta juridisko padomnieci.
Viņa gan norādīja, ka esot pagājuši desmit gadi, kopš viņa bijusi šajā amatā, turklāt Pavļuta partija tiesneša amatam virza citu kandidātu, tāpēc nevajadzētu viņu sasaistīt kā tuvu stāvošu Pavļutam un viņa pārstāvētajai partijai.
Saeimas “KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzskata, ka Druviete, salīdzinot ar pārējiem kandidātiem, stāvot vistālāk no politikas, tāpēc viņai vajadzētu būt vislielākajām izredzēm tikt ievēlētai. Pagaidām gan par Druvieti grasās balsot tikai viena partija.
Jāpiebilst, ka Daniels Pavļuts 8. oktobrī savā tviterkontā ierakstīja: “Uz Satversmes tiesas tiesneša vakanto vietu esot iesniegti pieci frakciju kandidāti – trīs Ineses un vēl divi citi. Izskatās, ka nākamā tiesneša vārds būs Inese.”
