Leļļu kolekcija un vīns 3
Aizputē Katoļu ielā 1 četrās nelielās istabiņās apskatāma ādas apstrādes meistares un aktīvas pašdarbnieces Valdas Jēriņas leļļu kolekcija. Viena no viņas sirdslietām bijusi leļļu kolekcionēšana un ietērpšana unikālos pašdarinātos tērpos, tādēļ 30 gadu laikā tapusi kolekcija ar aptuveni 500 dažādām lellēm, kas nākušas ne tikai no Latvijas, bet arī no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Austrālijas, Krievijas un Ukrainas. Pirmajai lellei tērps radīts pēc Latvijas Dziesmu svētku simtgades 1973. gadā. Bērnu priekam mājā izveidota rotaļu istaba, kurā var rotaļāties gan ar lellēm, gan spēlēt prāta spēli par Aizputes novada pilīm, muižām un iestudēt leļļu teātra izrādes. Lai pieteiktu apmeklējumu jāzvana pa tālruni 28617307.
Aizputes pilsmuižas senajā velvju pagrabā mājvietu radusi Aizputes vīna darītava, kur tās saimnieki Mārtiņš un Varis Santi dod iespēju nobaudīt savus ražojumus un dalās pieredzē par vīna darīšanu. Kā vēsta leģendas, hercogs Jēkabs jau 17. gs. bija izveidojis vīna dārzus Kurzemē un gandrīz katrā viensētā darināts gan vīnogu, gan mūsu platuma grādiem piemērotākais augļu un ogu vīns. Tādēļ turpinot tradīcijas, ģimenes uzņēmums „EkoVīns” piedāvā tikai dabīgus vīnus, kuru darīšanas procesā netiek pievienoti ne sulfīti, ne citi ķīmiskie konservanti, kas varētu kaitēt veselībai.
Kazdangas pils un parks ar grotu
Aizputes novada Kazdangā atrodas Latvijā lielākais parks ap 190 hektāru platībā. Ainavu parka pirmos plānus, domājams, sācis zīmēt arhitekts J. G. Berlics 19. gs. sākumā. Šobrīd te aug vairāk nekā 200 dažādu koku un krūmu sugu, tostarp 127 svešzemju. Desmit vietās apskatāmas skulptūras, ko veidojuši vietējie tēlnieki un Liepājas mākslas vidusskolas audzēkņi. Kazdangas parku caurvij taku un celiņu tīkls, pirms diviem gadiem iekārtotais veloceliņš gar Dzirnezera krastiem ved līdz pat grotai, kas ierīkota netālu no Vītoliņu pilskalna 1914. gadā. Tur Kazdangas pils īpašnieks barons fon Manteifels pēc rīta izjādes mēdzis dzert tēju un klausīties, ko pilī runā. Pati pils celta ap 1800. gadu par pamatu ņemot arhitekta Dž. Kvarengi sākotnējo projektu. Ap to sabūvētās dzīvojamās un saimniecības ēkas veido apjomīgu un arhitektoniski vērtīgu ansambli, kurā ietilpst Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis. Starp citu, muižas pārvaldnieka mājā savulaik apmeties gleznotājs Vilhelms Purvītis.
1905. gada ugunsgrēkā pilī bojā gājuši daudzi dokumenti un ievērojamas mākslas vērtības, taču pēc tam sākti atjaunošanas darbi, kas pabeigti līdz 1914. gadam. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Kazdangas pilī saimniekojusi lauksamniecības skola, kas savu profilu saglabājusi arī padomju gados. Tagad te mājo Pils muzejs un Tūrisma informācijas centrs.
Interesanti, ka Kazdanga bijusi pirmā vieta visā cariskajā Krievijā, kur ap 1870. gadu sākuši nodarboties ar dīķsaimniecību. Parkā atrodas vienīgie Kurzemē zināmie riņķakrusti katrs savā Dzirnezera pusē – viens uzstādīts virsmežsargam Šēferim, kurš kopis Kazdangas parku, bet par otru krustu ir divi atšķirīgi nostāsti. Nesen parkā iestādīts uz centru vērsts labirints (150 m).
