Zeme pie divām jūrām 3
Dundagas novads plešas no līkumotās Raķupes dienvidos līdz Kolkasragam ziemeļos, kur Mazjūra (Rīgas līcis) satiekas ar Dižjūru (atklāto Baltijas jūru) un atklājas savdabīgais kangaru – vigu (kāpu – ieplaku) reljefs Slīteres Zilo kalnu ielokā. Tūristus te piesaista gan senie līvu zvejniekciemi un tautas nams Mazirbē, gan Baltijas ledus ezera stāvkrasts ar Slīteres bāku, Ēvažu stāvkrasts jūras līča pusē un Slīteres nacionālais parks, gan deviņmetrīgā Valpenes laukakmeņu piramīda, kas Dainu tēva Krišjāņa Barona bērnības zemē izveidota viņa piemiņai.
Viens no neparastākajiem apskates objektiem novadā ir Pāces vilnas fabrika – vienīgā vieta Latvijā, kur, izmantojot senas ražošanas iekārtas, veic pilnu vilnas pārstrādi pārsvarā no Latvijā audzētu aitu vilnas. Tikai dabīgi pelēkā vilna nāk no Zviedrijas, jo pie mums šādu aitu šķirņu ir maz. 19. gs. ražošanas tradīcijas Pācē turpinātas pirmās brīvvalsts laikā, kad te vēla vadmalu, bet padomju gados bijis otrs lielākais vilnas pārstrādes cehs. Tagad fabrikā top ar ķimikālijām neapstrādāta dzija, saglabājot tajā lanolīnu – aitu tauku dziedzeru sekrētu, kas palīdz saglabāt siltumu. Līdz simtprocentīgi ekoloģiskam produktam gan mazliet pietrūkst, jo šveiciešu ražotās košās krāsvielas tomēr satur nedaudz ķīmisku vielu.
Dundagas novada centrā uzmanību piesaista 13. gs. otrajā pusē būvētā pils ar slēgtu pagalmu un vārtu torni. Divus trīs metrus biezie mūri labi saglabājušies, neskatoties uz vairākiem ugunsgrēkiem. Leģenda vēsta, ka Dundagas pilī rūķīšu karalis svinējis kāzas, kuras nejauši izjaukusi barona māsa, tāpēc dzīva iemūrēta pils mūrī. Saukta par Zaļo jumpravu, viņa pilī spokojoties vēl šobaltdien. No 1711. līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai Dundagas pilī saimniekoja Ostenzakenu dzimta, padomju gados – vidusskola, bet nu – mūzikas un mākslas skola un muzejs, kas iepazīstina ar pils celtniecības posmiem un seniem priekšmetiem, tostarp te apskatāma arī Latvijā vienīgā pastāvīgā medaļu ekspozīcija. Pagrabā iekārtotā izstāde veltīta slavenajam dundadzniekam krokodilu medniekam Arvīdam Blūmentālam (1925 – 2006), kurš bijis filmas „Krokodils Dandijs” galvenā varoņa prototips, tādēļ pilsētas centrā par viņu atgādina milzīgs betona krokodils, kas simboliski atsauc atmiņā tautas likteņgaitas un kara laikā svešumā aizklīdinātos.
„Pils apkārtne vedina izstaigāt cauri Dakterlejas divsimts gadiem, ceļabiedros ņemot dakteri un pirmo latviešu valodnieku Juri Bāru, kas Dundagas bruģi mina pirms gadiem 170, un tieši tolaik ierosināja rakstībā lietot garumzīmi,” ar saviem novadniekiem lepojas vietējā Tūrisma informācijas centra darbinieki.
