Kas jāredz Kurzemē. Praktiski ieteikumi Latvijas apceļotājiem 3
Kurzeme ir viens no visvairāk daudzinātajiem Latvijas novadiem. Gan neatkarīgās hercogistes sasniegumu, gan dabas apstākļu un bagātās etnogrāfijas dēļ. Te dzīvo katoļticīgie suiti, lībiešu pēcteči, te Kolkas rags pirmais sagaida ciklonu atnestās rudens vētras. Lielākās pilsētas Liepāja un Ventspils piedāvā plašu kultūras programmu visdažādākajām gaumēm, bet Kuldīgas vecpilsēta ar šaurajām ieliņām, koka namiem un platāko ūdenskritumu Eiropā – Ventas rumbu – aicina baudīt nesteidzīgu atpūtu kā sendienās.
Pilsēta, kurā piedzimst vējš
„Ideālas brīvdienas pie jūras nav jāmeklē tālās zemēs. Liepājas pludmale ar, iespējams, baltākajām un maigākajām smiltīm pasaulē, stiepjas astoņu kilometru garumā un turpinās arī aiz pilsētas robežām, šurp aicina Liepājas RTIB pārstāve Linda Finka. Zilais karogs – populārākais tūrisma ekosertifikāts pasaulē, kas apliecina ūdens tīrību, šogad Liepājas pludmalē plīvo divās vietās – centrālajā pludmalē pie glābšanas stacijas un Dienvidrietumu pludmalē. Baudīt ūdenspriekus var arī Beberliņu ūdenskrātuvē, kurai piešķirts nacionālās peldvietas sertifikāts.
„Liepāja ir pieejama ikvienam, jo izveidoti pastaigu celiņi ar iestrādātām vadlīnijām, taktilie (aptaustāmie) apskates modeļi un kartes, kas atvieglo pārvietoties un iegūt informāciju neredzīgajiem. Peldsezonas laikā darbojas pludmales pieejamības komplekss, kurā ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai saules un ūdens peldes varētu baudīt arī cilvēki ar īpašām vajadzībām,” stāsta Linda.
Piemiņas vieta „Spoku koks” tapusi pavisam nesen netālu no ieejas koncertdārzā „Pūt, vējiņi!”. Sešus metrus augstais koks veidots no četriem tūkstošiem metāla stienīšu un tiek izgaismots. Tuvu koka saknēm slīpētā metālā ir iegravēti aizsaulē aizgājušo leģendārās grupas „Līvi” mūziķu vārdi, bruģī – labāko dziesmu nosaukumi, bet koka zaros paslēpti piecu mūzikas instrumentu apveidi. Te var apsēsties uz soliņiem ģitāras grifa formā un, nospiežot pogu, noklausīties līvu dziesmas.
Augstākā vieta Liepājā (~ 11 m v. j. l.) ir J. Čakstes laukums, kas pirmsākumos izmantots kā karavīru apmācību un parādes laukums un tikai vēlāk – 20. gs. sākumā – te ierīkoti apstādījumi. Pirms deviņdesmit gadiem, kad pilsēta svinēja 300. jubileju, tā laika Valsts prezidents Jānis Čakste, Ministru prezidents H. Celmiņš, Saeimas priekšsēdētājs P. Kalniņš un Liepājas pilsētas galva E. Rimbenieks katrā laukuma stūrī iestādīja pa liepai. Tagad laukums ir atjaunots, izveidojot piemiņas ansambli pirmajam valsts prezidentam Čakstem, ierīkota izgaismota strūklaka un bērnu stūrītis ar šūpolēm un slīdkalniņu. Laukuma malā pie Rožu ielas izvietota arī taktilā karte cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
„Stiprinot latviskumu un gatavojoties Latvijas simtgadei J. Čakstes laukumā vasarā reizi mēnesī piektdienas vakaros liepājnieki un pilsētas viesi varēs apmeklēt koncertus: 3. jūlijā būs Liepājas tautas deju koncerts „Deja.Sajūtas.Liepāja”, 21. augustā – Folkloras koncerts mūsdienīgā interpretācijā.”
