Iepazīsti garšīgo Latgali! Rudzu rauši, “kļockas” un “šmakovka” 1
Loba beju tāva meita,
Loba maņ gribējōs:
Sīru kūžu, svīstu ēžu,
Soldon’ pīnu pasadzēru.
(Latgaliešu tautas dziesma)
Cilvēku viesmīlība, gards ēdiens, kas tiek pasniegts māla traukos, linu izstrādājumu vēsais pieskāriens, putojoša alus kauss, arī kāds stiprāks malks, ko te dēvē par “šmakovku” – tas viss veido Latgales gastronomisko pievilcību un neatkārtojamību, ko nesameklēt it nekur citur pasaulē. Latgaliešu maltītes gatavošanā izmanto pašu audzētos augļus un dārzeņus. Ezerā ķertās zivis un pašu mežā lasītās sēnes garšo krietni labāk nekā veikalā pirktās. Visus ēdienus lauku mājās gatavo uz malkas plītīm. Latgaliešu virtuve ir cieši saistīta ar gadalaiku maiņu. Tā kā ziemā tiek kauti mājlopiņi, uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu vienmēr ir daudz gaļas ēdienu. Vasaras svētku galdi ir pilni ar jauniem kartupeļiem, svaigiem dārzeņiem un augļiem. Latgales pavāri ēdienu receptes ir mantojuši no saviem senčiem, kas daudzu gadu garumā ir pilnveidojuši katru recepti. Nevelti Latgale jau izsenis iemantojusi viesmīlīgākā reģiona statusu: latgaliešu saimnieces tur godā senču tradīcijas un katru viesi dāsni palutina ar gardu maltīti. To arvien novērtē un patur prātā ikviens ceļotājs, tāpēc daudzi gardēži katru gadu dodas tieši uz Latgali, lai nobaudītu īstu latgaliešu ēdienu daudzveidību.
Pašiem savs starptautiskais kulinārā mantojuma centrs
Šogad aprit 10 gadi, kopš Latgales reģiona uzņēmumi, saimniecības un tūristu mītnes veiksmīgi darbojas Eiropas reģionālajā kulinārā mantojuma tīklā, kurā apvienojušies 1150 dalībnieki, kas pārstāv 11 valstis. Eiropas reģionālais kulinārā mantojuma tīkls un Kulinārā mantojuma zīme ar pavāra cepurīti palīdz vieglāk atrast to vietu, kur var pamieloties ar reģionālajiem ēdieniem un vietējām kulinārā mantojuma tradīcijām. Šovasar Krāslavā, bijušajā grāfu Plāteru muižas kompleksa pārvaldnieka 18.gs. celtajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs starptautiskais kulinārā mantojuma centrs. Centrā tiks piedāvāta informācija par Latgales (Austrumlatvija), Aukštaitijas (Austrumlietuva) un Vitebskas apgabala (Ziemeļbaltkrievija) reģionu kulinārā mantojuma potenciālu. Centra atklāšana plānota 2014. gada vasarā.
Jauns tūrisma maršruts gardēžiem
Latgaliešu virtuves tradīcijas vislabāk izgaršot, ceļojot pa reģiona lauku sētām un uzņēmumiem, atpūšoties, baudot dabas skaistumu un kultūrvēsturiskā mantojuma bagātības. Tamdēļ Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr.LLB-2-266 “Kulināro pakalpojumu uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos, pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju” (BELLA CUISINE) ietvaros tapis jauns kulinārā mantojuma tūrisma maršrutu. Sešu dienu maršruta mērķis ir iepazīt un izbaudīt kulinārā mantojuma ēdienus Latgalē un Vitebskas apgabalā, iepazīt populārākos abu reģionu tūrisma objektus, kā arī novērtēt neaizmirstamo latgaliešu un Vitebskas iedzīvotāju viesmīlību. Reģionu iepazīšana “izgaršojot” solās būt ne mazāk aizraujoša kā dabas skaistuma apbrīnošana vai arhitektūras pieminekļu izpēte. Katram uzņēmumam, kas iekļauts maršrutā, ir savs „īpašais” kulinārais piedāvājums, kas tiek pagatavots no ekoloģiski tīriem vietējie produktiem.
Krāslavā, iepriekš piesakoties, ir vērts iegriezties Amatu mājā, kur var nobaudīt z/s “Kurmīši” ekoloģiski tīrās zāļu tējas, SIA “Krāslava D” konditorejas izstrādājumus un degustēt SIA “Zalers” linsēklu eļļu, kā arī kopā ar keramiķi Valdi Pauliņu piedalīties keramikas izstrādājumu izgatavošanas procesā. Aulejas pagasta atpūtas bāzē “Lejasmalas” var nogaršot smeķīgās Aulejas “kļockas”, bet Kaplavas pagasta zirgu sētā “Klajumi” – ar gaļu vai sēnēm pildītas kartupeļu klimpas krējuma mērcē. Lai nogaršotu sierus, kūpinātu gaļu, zivis un vecmāmiņas rūgušpiena pankūkas ar dažādām mērcēm, jādodas uz Skaistas pagasta Skaistās Izabellas tematisko ciemu. Indras pagasta amatnieku darbnīcā “Indra” varēs našķēties ar dažādiem ievārījumiem.
Aglonā noteikti jāver vaļā Maizes muzeja durvis, kur saimniece Vija Kudiņa palīdzēs sajust tikko izceptas maizes smaržu. Te varēs izgaršot silta maizes rieciena neatkārtojamo garšu, dzirdēt stāstu par vissvētāko – maizi. Lauku mājā “Upenītes” varat pieteikties siera gatavošanas un toršu cepšanas u.c. gastronomijas meistarklasēs. Viesu mājā “Mežinieku mājas” darina 14 siera veidus, un ir iespēja izcept savu rudzu rausi.
Rēzeknē “Latgolys Golds” saimnieks Andris Mejers cienās ar diētisko Latgales speķi, melnajā pirtī kūpinātu gaļu ar rudzu maizi, pēc senām receptēm vārītām Latgales zupām. Nagļu pagasta brīvdienu mājā “Zvejnieki” galdā cels dažādus zivju ēdienus, tostarp, cepeškrāsnī ceptu zandartu ar dārzeņiem. Turklāt bagātīgais svaigais loms vienmēr būs nācis no Lubāna ezera. Viesojoties mītnēs, kas darbojas Rāznas tuvumā, viesus vienmēr lutinās ar zivju ēdieniem.
Ludzā cienastu pasniegs “Latgaļu kukņā”, kur piedāvās īpašo ēdienu – svaigu vai skābētu kāpostu zupu ar jēra gaļu. Ņukšu pagasta lauku mājā „Aizupmājas” galdā liks kartupeļu pankūkas ar krējumu un brūkleņu ievārījumu.
Dagdas novada Andrupenes lauku sētā saimnieces sarūpēs kuģeļus, asuškas, Latgales sieru, maizi un pat „Trakās govs” sviestu. Dagdas kafejnīcā “Papardes zieds”, kas jau izsenis ir Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībniece, varēs nogaršot pildītu līdaku, kūpinātu zuti un vārītus vēžus.
Par tūrismu Latgalē uzzini vairāk www.visitlatgale.com
Foto: Latgales tūrisma informācijas centru, Latgales plānošanas reģiona arhīvs
