Pieredze: noturu bruņurupuča čaulu 0
Ieva Erele, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora asistente: – Esmu gide, Mežaparka Lielās estrādes telpās vadu ekskursijas izstādē Iepazīsties – koks! par mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari. Dziedu arī korī Mūza. Visur vajadzīga stabila balss, kas balstīta uz pilnas elpas.
Iedomājos, ka šīs nodarbības dos papildu prasmes dziedāšanai korī, lai varētu labāk noturēt savas balss partiju. Tas izrādījās pilnīgi kas cits, daudz vairāk. Ieguvu dažādas vērtīgas prasmes un zināšanas. Nodarbības bija aizraujošas, absolūts baudījums. Sākumā, iespējams, visiem bija grūti, kad vajadzēja pa vienam kaut ko darīt visu priekšā. Arī vingrinājumu laikā šķita, ka visi skatās vien uz to, kas izpilda vingrinājumu. Bet jau pēc pāris nodarbībām varējām mierīgi strādāt ar sevi, arī es spēju labāk fokusēties uz sevi, apkārtējos tik ļoti neizjutu.
Dana visu skaidroja daudz niansētāk, nekā vispār varēju iedomāties. Viņa to prot izcili labi, gluži vai uzsēdina savu domu uz katra cilvēka smadzeņu uztveres viļņa. Varēju lieliski vizualizēt, sajust. Apzināties savu ķermeni un to, kas notiek vingrinājumu un balss skanēšanas laikā.
Kāda dalībniece teica, ka viņas mērķis ir iegūt čivinošu balsi, līdzīgi kā citas sievietes čivina vīrietim ausī. Viņa stāstīja tik atklāti, patiesi, ka pati nemanīja, cik lieliski skan viņas balss, nekāda čiepstēšana nestāv blakus.
Uzzināju, ka ķermenī ir konkrēti vadības punkti, pēc kuriem vizualizējot un sajūtot var zināt, vai ar balsi visu esi izdarījis pilnībā. Galvenais ir muskulatūra – lai to nostiprinātu, vajadzīgs treniņš, kamēr pierod. Kamēr apguvu, gāja grūti. Tik daudz kas jāpatur uzmanībā: ribām jāplešas, tās jānotur vaļā un vēl jāelpo ar vēderu… Es jutos kā aerobikas nodarbībā. Mācījos savu balsi sadzirdēt, sajust, saprast, apzināt un pieslēgt ķermenim, kas stabili stāv uz kājām. Pareiza stāja arī ir ļoti svarīga.
Labā puse, kreisā puse – kamēr domāju, kā īsti jādara, visi citi jau tikuši tālāk. Smējos, ka mani smadzeņu procesori netiek līdzi. Bet tieši tāpēc tas ir lielisks izaicinājums, kas palīdz attīstīties.
Uzdeva arī mājasdarbus, ko vajadzēja praktizēt spoguļa priekšā. Lai nostiprinātu iegūto, diendienā patiešām ir jātrenējas.
Sapratu, ka jau agrāk daudz ko jutu, tikai nezināju dziļāko jēgu. Dziedot vai publiski runājot, pakrūtē viss kļuva stingrs, stabils. Guvu apliecinājumu tam, ka zem nabas jājūt tādu kā bruņurupuča čaulu, it kā tur būtu āķītis, aiz kura visu savelc.
Mācījāmies, ko nozīmē ar balsi pateikt klusāk vai skaļāk. Skaļi nenozīmē tikai runāt ar pilnu krūti. Apguvām, kā pareizi virzīt balsi, pārvietojoties telpā. Man šādas iemaņas ir ļoti nepieciešams, jo vadu ekskursijas, nereti lielām grupām.
Kādā vingrinājumā roku ar izstieptu pirkstu vajadzēja virzīt no degungala, šādi sev palīdzot, it kā mērķējot balss virzību, kur grib trāpīt. Brīžiem tiešām kļuva smieklīgi, tik jautri no malas izskatījās pieaugušie, kuri rīkojās gluži kā bērni. Taču katram it kā jokainam vingrinājumam bija ļoti nopietns pamatojums.
Padziedājām latvju dziesmas, improvizējām ar dažādiem instrumentiem. Koncertos biju redzējusi mūziķu improvizācijas, bet Danas nodarbībās sapratu – to var ikviens, ja pārzina un ļaujas.
Man patika, ka mācības bija netradicionālas. Ja konservatīvu cilvēku izsit no ierastā rāmja, rodas cits redzējuma apvārsnis. Ja ir plašums, prāts ir gatavs kaut kam lielākam, jaudīgākam.
KO IEVA IEGUVA
* Apzinot savu balsi kā instrumentu, guvu dziļāku pārliecību sevī, nosvērtību, tas mazina satraukumu.
* Sapratu, ka man ir pašai savs atbalsts, spēks sevī, vairāk apzinoties ķermeni. Biju radusi atbalsta punktus ķermenī un vajadzīgajā brīdī tajās sajūtās varu atgriezties, pārbaudīt, vai daru pareizi..
* To efektu, ko sākotnēji gaidīju kā derīgu kora dziedāšanā, tomēr neguvu. Tam nepieciešami mazliet citādi treniņi, vokālās nodarbības.
