Raivis Dzintars: Iepauzēšana uz latviešu valodas rēķina 4
Ceturtdien plenārsēdē “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijas deputāti izmantoja koalīcijas līgumā paredzētās tiesības un uz nedēļu iepauzēja Vispārējās izglītības likuma grozījumu tālāku virzību.
Grozījumi paredz, ka turpmāk visos pašvaldību bērnudārzos jābūt nodrošinātai programmai valsts valodā.
Grozījumus iesniedza Nacionālā apvienība, un tos atbalstīja atbildīgā Saeimas komisija. Atbalstoša bija arī Izglītības un zinātnes ministrija, Tiesībsarga birojs, arī Pašvaldību savienība.
Šobrīd virkne bērnudārzu nodrošina tikai tā saukto mazākumtautību programmu, līdz ar to latviešu ģimenēm jāgaida garās rindās, jāved bērni uz citu dārziņu tālu no dzīvesvietas vai jāsūta uz pirmsskolas programmu krievu valodā. Piedāvātie grozījumi neaizliedz mazākumtautību programmas, bet nosaka, ka katrai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei jānodrošina minimums – lai tajā būtu iespējas apgūt programmu valsts valodā.
Lai šāda kārtība stātos spēkā, izmaiņas jāievieš divos ar izglītību saistītos likumos.
To izskatīšanas laikā “Saskaņa” un dažādu organizāciju krievu skolu aktīvisti jau vairākas izglītības komisijas sēdes pārvērtuši šovā.
Uz sēdēm tiek sapulcēti cilvēki, kas uzstājas ar prokrieviski agresīvām un aizskarošām runām, filmē viens otru un komisijas deputātus un citos veidos mēģina izgāzt likuma grozījumu pieņemšanu. Grozījumi tiek pielīdzināti cilvēku izsūtīšanai uz Sibīriju un pasniegti kā vēršanās pret bērniem.
Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda.
Līdz šim priekšlikumu stabili atbalstīja Saeimas deputātu vairākums, bet tagad vismaz “Attīstībai/Par” sāk veco dziesmu par “cilvēku nenaidošanu” vai “etnisko nepolarizēšanu”. Tiek jauktas cēloņu un seku sakarības. Naidošanās tieši tāpēc arī ir iespējama, ka pastāv dalīta izglītības sistēma un šis jautājums nav atrisināts. Turklāt piedāvātie grozījumi pat neparedz bērnudārzus tikai valsts valodā, kas, protams, būtu vēl pareizāk, tikai diemžēl tam nebūtu vairākuma atbalsta.
Jo problēmas, kā redzam, rodas pat ar šiem grozījumiem, kas neparedz, ka nevar būt programmas krievu valodā, tie paredz, ka nevar nebūt valsts valodā.
Grozījumu pretinieki argumentē, ka to rezultātā pašvaldībām var rasties vēlme taupīt un pašām atteikties no mazākumtautību programmu īstenošanas. Šāds arguments jau pats par sevi pasaka priekšā, ka pašlaik tiek taupīts uz valsts valodas rēķina un to Latvijas pilsoņu interesēm, kas vēlas bērnus no agrām dienām audzināt un skolot latviski.
Valsts valoda nav tikai etnisko latviešu valoda. Tā ir visu Latvijas pilsoņu kopīgā valoda, kas nozīmē, ka valstij to sargāt ir prioritārs uzdevums.
Līdz šim visas koalīcijas partijas grozījumus atbalstīja un likumdošanas process virzījās uz rezultātu. Pastāv bažas, ka pēc “Attīstībai/Par” atpakaļgaitas ieslēgšanas šāds sakāvnieciskuma vīruss var izplatīties arī uz citām partijām un iestādēm. Sekosim līdzi, lai tas tā nenotiktu.
