“Ticēju, ka tikšu!” Pāvels Švecovs olimpiskajā debijā cer parādīt maksimumu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš atgriešanās olimpiskajā saimē Latvija vasaras olimpiādēs allaž bijusi pārstāvēta modernajā pieccīņā un izņēmums nebūs arī Tokija. Uz Japānas galvaspilsētu pošas 26 gadus vecais rīdzinieks Pāvels Švecovs, kuram šī būs olimpiskā debija.
Iepriekšējā sezona modernās pieccīņas sportistiem kovida dēļ praktiski izpalika, taču dīkā neviens nesēdēja, arī Pāvels, ar smagu darbu nopelnot olimpisko ceļazīmi.
Šī gada sākums viņam bijis ar divējādām sajūtām – sezonas ievadā negaidīta uzvara (pirmā) Pasaules kausa posmā Budapeštā, kam aprīlī sekoja inficēšanās ar Covid-19 sacensībās Sofijā, ilga sēdēšana pašizolācijā un fiziskās kondīcijas zaudēšana.
Tomēr ar to pietika, lai pēc pozīcijas olimpiskajā rangā tiktu pie ceļazīmes uz Tokiju.
“Latvijas Avīze” Švecovu sazvanīja Šveicē, kur viņš cītīgi gatavojas sportista dzīves lielākajam notikumam.
“Sanktmoricā aizvadu trīs nedēļu treniņnometni. Šo vietu izvēlējāmies ne jau tāpēc, ka te ir skaisti, bet gan augstkalnu dēļ, treniņi notiek 1800 metrus virs jūras līmeņa. Strādājam pie fiziskās sagatavotības, arī pie dažām tehniskām lietām, kuras beigās vēl slīpēsim Rīgā. Uz Tokiju došos 28. jūlijā, bet starts paredzēts 5. augustā,” tuvākā mēneša plānus atklāj Pāvels.
Kovids piespēlē lēcas
To, ka izdosies tikt uz olimpiskajām spēlēm, viņš nojautis pēc minētās uzvaras Pasaules kausa posmā, jo krietni uzlabojis savu pozīciju rangā. Slimošanas dēļ galvā gan uzvirmojis arī šaubu velniņš, taču beigās viss bijis kārtībā.
“Ticēju, ka tikšu, taču, kad paziņoja oficiāli, tomēr bija liels atvieglojums un prieks. Slimošanas dēļ izlaidu vairākas sacensības. Pati slimošana man nebija tik smaga, cik sekas pēc tam.
Ne tikai zaudēju fizisko kondīciju, bet arī sākās problēmas ar acīm, jo ārsti konstatēja, ka sāku sliktāk redzēt.
Šaušanā tas ir būtiski, bet, par laimi, mūsdienās šo problēmu var ātri atrisināt ar brillēm vai lēcām. Tagad mani tas netraucē, esmu jau pieradis ar lēcām acīs skriet un šaut. Nejūtu atšķirību, kā bija pirms tam.
Arī fiziskā kondīcija sāk atgriezties, tāpēc esmu optimistisks. Mērķis Tokijā? Par vietām es nedomāju, galvenais ir labi sagatavoties un parādīt maksimālo, uz ko tajā brīdī būšu gatavs,” saka sportists.
Tokijā viņš jau ir startējis, jo pirms diviem gadiem tur notika Pasaules kausa finālsacensības, Pāvelam ieņemot 19. vietu. Karstums, kas tiek prognozēts, viņu nebaida, jo šogad esot karsts gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
Tika galā ar skriešanu
Aizvadītais gads, kad sacensību tikpat kā nebija, nācis par labu, jo izdevies uzlabot skriešanas disciplīnu.
“Līdz tam tieši skriešana bija mans klupšanas akmens, taču atradām speciālistu, kurš uzreiz pamanīja nianses tehniskajā izpildījumā, ko darīju nepareizi.
Ar neatlaidīgu darbu tās izlabojām, rezultāti sāka uzlaboties un tagad jūtos daudz konkurētspējīgāks. Vislabāk man padodas paukošana un peldēšana, tāpēc tās nedaudz mīļākas sirdij, taču modernajā pieccīņā nevar uzvarēt, ja kaut kas nesanāk. Jābūt vispusīgam.
Protams, jāšanā dažreiz ir loterija, jo var trāpīties zirgs, kuram piemērotāks būtu kāda cita dzīvnieka vārds. Tur neko nevar darīt, taču mans uzdevums būt gatavam startēt ar jebkuru zirgu.
Modernā pieccīņa tāpēc jau ir interesanta, ka ir situācijas, kad no pirmās vietas vari nokrist uz pēdējo vai no vidus pakāpties uz pirmo. Neprognozējams sporta veids, jo pirms finālsacensībām izredzes uzvarēt ir lielākajai daļai,” modernās pieccīņas burvību ieskicē Švecovs.
Viņš šajā sporta veidā nonācis sakritības dēļ. “Īsti vairs neatceros, bet skolā bija kāda nometne, kas nebija īsti saistīta ar sportu, bet mēs gājām uz peldbaseinu. Tur mani ieraudzīja modernās pieccīņas treneris Leonīds Dmitrijevs.
Prasīja, vai esmu peldētājs. Atteicu, ka neesmu, taču pēc kāda laika Dmitrijevs mani uzaicināja pamēģināt pieccīņu, par ko līdz tam neko nebiju dzirdējis. Aizgāju, pamēģināju un tā jau 12 gadus to mēģinu.
Iepatikās daudzveidība.
Pirms tam nodarbojos ar futbolu, taču tas vairāk bija savam priekam. Modernajā pieccīņā nopietni sāku trenēties no kādiem 16 gadiem,” savus pirmos soļus sporta veidā atsauc atmiņā Pāvels, kurš nu jau daudzus gadus trenējas pie Latvijas izlases galvenā trenera Mihaila Jefremova.
“Mums ir liela komanda, arī citi treneri, kuri palīdz. Latvijā šādā līmenī esmu palicis viens, tāpēc lielāko daļu laika trenējos ārzemēs kopā ar citiem sportistiem. Mēs modernajā pieccīņā esam kā liela ģimene, gana draudzīgi. Es bieži trenējos Vācijā un Polijā, kur ir labi apstākļi. Diemžēl Latvijā pilnvērtīgi sagatavoties modernajai pieccīņai ir daudz grūtāk,” atzīst Švecovs.
Vizītkarte. Pāvels Švecovs
* Dzimis 1994. gada 4. septembrī
* Modernās pieccīņas sportists
* Lielākie panākumi – otrā un trešā vieta Eiropas junioru čempionātos individuāli, pasaules junioru čempions jauktajā stafetē, bronzas medaļa Eiropas čempionātā pāru stafetē, uzvara Pasaules kausa posmā
* Hobijs – braukt ar automašīnu, ceļot, taču sporta dēļ tam laika tikpat kā neatliek
* Precējies – sieva Renāte
