Publicitātes un Timura Subhankulova foto

“Bērniem domātu attīstību veicinošu rotaļlietu jomā, kurā darbojas mans nelielais uzņēmums, gribu atšķirties ne tikai ar koka skrejriteni, bet arī ar tā iepakojumu. Atnesot preci mājās un to izpakojot, kasti pēc nelielas pārveidošanas var izmantot par skrejriteņa garāžu,” saka Mareks Gipters.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Viņa darbam Latvijas Iepakojuma asociācijas 16. nacionālajā konkursā “Labākais iepakojums Latvijā 2012” tika piešķirta “Grand Prix” balva.

“Skrejriteņa “Dip Dap” iepakojums ir ļoti vienkāršs, un ar to savā ziņā labs un izcils, arī videi un cilvēkam draudzīgs. Manuprāt, jebkura iepakojuma pievienotā vērtība ir – jo vienkāršāks, praktiskāks un uzrunājošāks, jo labāk. Ne vienmēr tam jābūt visdārgākajam iepakojumam,” atzīst konkursa žūrijas loceklis, Latvijas Iepakojuma asociācijas pārstāvis Andris Vītoliņš, kurš no šogad konkursam 16 uzņēmumu pieteiktajiem 32 darbiem visaug­stāk vērtējis tieši skrejriteņa iepakojumu.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Mareks Gipters stāsta, ka viņa uzņēmumā SIA “MGS Factory” Kuldīgā strādā tikai trīs cilvēki un ražo bērniem domātas rotaļlietas ar attīstību veicinošu pielietojumu. Šobrīd gan gatavs produkts ir tikai viens – jau minētais bērnu koka skrejritenis, bet novembra beigās, decembra sākumā tirdzniecībā Latvijā būs vēl viens izstrādājums.

Būdams mēbeļu galdnieks un diplomēts mēbeļu dizainers, viņš pats izdomājis skrejriteņa dizainu, bet iepakojuma dizains un izstrāde tapusi, sadarbojies ar citiem Latvijas uzņēmumiem. Iepakojums ir no dabiska neapstrādāta kartona un tā apdruka izvēlēta mierīgās dabas krāsās ar koka motīvu. Mareks stāsta: “Skrejritenis izgatavots no bērza saplākšņa, virsma apstrādāta ar videi un bērniem draudzīgu materiālu – linsēklu eļļu, tādēļ, izvēloties iepakojuma materiālu, nebija šaubu par to, ka tam jābūt dabiskam un pārstrādājamam materiālam, kāds ir neapstrādāts kartons.”


Par savu skrejriteni Mareks jau ir guvis pirmās ļoti atzinīgās atsauk­smes no bērnu vecākiem – koka skrejritenis tiešām attīsta bērna līdzsvara izjūtu un koordināciju. “Skrejritenis ir tāds kā bērnu zirdziņš, bez pedāļiem un bērns skrien ar kājiņām. Tādā veidā bērns neapzināti iemācās saglabāt līdzsvaru, arī muskuļu grupas abās ķermeņa pusēs tiek nodarbinātas vienādi,” skaidro idejas autors Mareks.

Latvijas Iepakojuma asociācijas vadītāja Iveta Krauja atzīst, ka Latvijas tirgū parādās arvien interesantāki iepakojumi konstruktīvā ziņā, kā piemēru minot bērnu skrejriteņa iepakojumu. “Tātad to pēc preces izpakošanas nevis izmetīs ārā, bet gan turpinās izmantot mājās,” uzsver I. Krauja. “Tāpat šāda funkcija ir konkursa darbam – sešpakai, kur ievieto pudeles un, kad tās tukšas, var ievietot atpakaļ un nodot ražotājam. Sešpaka ir arī ekoloģisks materiāls, ražota no kartona. Jāteic, ka iepakojuma materiāla izvēle, konstrukcija, poligrāfija kļūst arvien augstvērtīgāka, ļoti bieži tiek lietotas krāsas, kas ir mazāk kaitīgas videi vai arī krāsas lieto mazāk – tas nozīmē, ka iepakojuma ražošanas laikā mazāk kaitīgu vielu izdalīsies vidē.”

Ir domāts arī par skrejriteņa eksportu. “Pagaidām eksportējam tikai tā paraugus, bet domāju, ka ritenis būs pieprasīts, jāatrod tikai pareizā niša, kur to tirgot,” pārliecināts Mareks.

Viedoklis

Jānis Ozoliņš, konkursa “Labākais iepakojums Latvijā 2012” žūrijas loceklis, a/s “VG Kvadra Pak” vadošais tehnologs: “Konkursam iesniegtajos darbos būtu gribējies ieraudzīt vairāk radošas pieejas, arī tehnoloģiski un tehniski ne viss bija izdarīts labi. Labākais tiešām bija skrejritenis, jo tur bija ideja un materiāls, un interesanta doma, ka iepakojums nav tikai tāds, ko izmet ārā, bet lieto kā statīvu ritenim.

Par nopietnu mūsu iepakojumu dizaina trūkumu uzskatu to, ka joprojām nav iespējams izlasīt produkta sastāvu. Pat brilles uzliekot uz acīm, to nevar izdarīt! Par to katru gadu runā dizaineru konkursos, bet dizaineri to neņem vērā, kaut gan uz daudziem iepakojumiem tekstiem ir vieta. Gribētu arī pajautāt mūsu ražotājiem – vai tiešām jūsu produkts ir tik slikts, ka jākautrējas tā sastāvu rak­stīt normāla lieluma burtiem?

Iepakojuma jomā latiņa jāceļ augstāk, tāpēc Latvijā būtu svarīgi domāt par bāzēm – poligrāfijas skolu, Mākslas akadēmijas piesaisti tipogrāfijām, lai būtu lielāka prasme izmantot poligrāfijas iespējas. To ir ļoti daudz, taču iepakojuma mākslinieki par tām nezina.”