Solveiga Grīsle: Cik daudz iepakojuma nonāk izgāztuvēs Latvijā 0
Autors: SIA “Latvijas zaļais fonds” un AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle
Iepakojuma patēriņš Eiropas Savienībā pieaug – pēdējo desmit gadu laikā tā apjoms pieaudzis par 6%. 2016. gadā viens Eiropas Savienības iedzīvotājs vidēji patērēja (tieši un netieši) 170 kg izlietotā iepakojuma gadā jeb gandrīz puskilogramu dienā.
Patērējam mazāk, bet izmetam laukā
Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā vidēji patērēja 120 kilogramus izlietotā iepakojuma jeb 300 gramus dienā. Lai arī iepakojumu patērējam relatīvi maz, tomēr galvenais klupšanas akmens ir iepakojuma pārstrāde un reģenerācija.
No Eiropas Savienībā gadā vidēji patērētā izlietotā iepakojuma aptuveni 41% ir papīra un kartona iepakojums, 19% plastmasas iepakojums, 19% stikla iepakojums, 16% koka iepakojums un 5% metāls. Iepakojuma patēriņš starp valstīm ļoti atšķiras: vismazāk patērē Horvātija – 55 kilogramus gadā, kamēr patēriņa čempione ir Vācija – vairāk nekā 200 kilogramus iepakojuma gadā.
Latvija šajā sarakstā ir vien devītajā vietā no beigām, tātad atkritumu tiek patērēts salīdzinoši maz.
Pētot iepakojuma patēriņu Eiropā, galvenais secinājums ir – jo lielāka iedzīvotāju pirktspēja, jo lielāks iepakojuma patēriņš, lai gan ir arī izņēmumi – Zviedrija, Somija, kuru patēriņš ir tikai nedaudz lielāks kā Latvijā, bet ir redzama valsts un sabiedrības virzītā un atbalstītā ilgtspējas domāšana.
Mazākās porcijās vairāk iepakojuma
Vairākumā Eiropas lielāka iedzīvotāju pirktspēja nozīmē to, ka cilvēki vairāk pērk pusfabrikātus, kam ir augsts iepakojuma īpatsvars, kā arī daudz patērē vienreiz lietojamus traukus.
Paši vācieši savos pētījumos min to, ka galvenie vaininieki ir privātie patērētāji, kas ar savu dzīvesveidu pieprasa un pērk arvien vairāk iepakojuma.
Vides organizācija “Deutsche Umwelthilfe” teic, ka viena no lietām, kas virza patēriņu, ir “fasēšana mazākās porcijās”. Daļēji to pieprasa pieaugošais viena cilvēka mājsaimniecību skaits. Bet to izmanto arī ražotāji, jo tādā veidā tiek audzēta peļņa vai slēpti mazāki produktu izmēri.
Kā piemēru viņi min kafijas kapsulas – šādi iepakots produkts patērē 16 reižu vairāk iepakojuma nekā kafijas pupiņas, taču uzņēmumi šādi nopelna četras reizes vairāk. Turklāt tirgus faktori ir iznīcinājuši agrāk vēsturiski plaši izmantoto dzērienu iepakojuma atkārtotu lietošanu.
Uzņēmumiem ir lētāk izmantot vienreizlietojamas pudeles. Pirms 25 gadiem, kad tika ieviesta depozīta sistēma, aptuveni 90% ūdens tika pārdots atkārtoti izmantojamās pudelēs, šobrīd tie ir tikai 30%.
Latvijā izgāztuvēs nonāk 40% iepakojuma
Eiropas Savienībā vidēji iepakojuma pārstrāde no 2007. līdz 2016. gadam ir pieaugusi no 59% līdz 67% no izmantotā iepakojuma, kā arī kopējā reģenerācija (kur tiek iekļauta arī atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei) pieaugusi no 72% līdz 80% no kopējā iepakojuma apjoma. Tas ir labs pieaugums, taču joprojām aptuveni 20% iepakojuma nonāk vidē. Latvija pārstrādā 58% un reģenerē 60% no saražotā iepakojuma – vairāk nekā 20% zem Eiropas vidējiem rādītājiem –, tātad dabā nonāk un poligonos apglabāti tiek gandrīz 40% iepakojuma.
Tas ir milzīgs apjoms, Eiropā esam piektie sliktākie šajā rādītājā! Attīstītākās valstis spēj pārstrādāt ap 70% iepakojuma atkritumu un reģenerēt tos gandrīz 100% apmērā.
“Latvijai būtu jāseko Skandināvijas valstu piemēram ilgtspējīga iepakojuma apritē un vajadzētu laikus mācīties no Vācijas un citu valstu kļūdām – gan runājot par atbildīgu iepakojuma izmantošanu mūsu ikdienā, gan individuālām personām un uzņēmumiem, kas iepako savus produktus. Savā ikdienas dzīvē mums jākļūst atbildīgākiem un jāmācās no beziepakojuma dzīvesveida virzītājiem – patiesībā samazināt vienreiz lietojama iepakojuma apjomu nav nemaz tik sarežģīti.
Otrkārt, uzņēmējiem jādomā par vienkāršāku un pārstrādājamāku materiālu izmantošanu iepakojumos, kuru pārstrādei nepieciešami mazāki resursi.
