Iepakojuma depozīta sistēma vēl iesildās 5
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunākie SIA “Depozīta iepakojuma operators” (“DIO”) aptaujas dati (2022. gada novembris) rāda, ka depozīta sistēmu Latvijā izmanto 93% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, bet vismaz vienu reizi mēnesī 71% Latvijas cilvēku. Kopš šā gada sākuma dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā ir ietverti visi kokteiļi neatkarīgi no to alkohola satura; sīrupi, kā arī visi dzērieni (izņemot piena produktus), kas pildīti PET un metāla iepakojumā. Piebildīšu, ka jauno nosacījumu ieviešanai noteikts pārejas periods līdz šā gada 30. jūnijam, kad jaunpienākušajiem iepakojumu veidiem jābūt ar depozīta zīmi. Vai izmantojat iespēju nodot tukšo taru depozīta sistēmā?
Aizvadītajā gadā no apritē laistajiem 370 miljoniem iepakojumu savākti gandrīz 230 miljoni iepakojumu jeb aptuveni 62%. “DIO” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis paredz, ka šajā gadā šis rādītājs būs 88%. “DIO” ir uzstādījis 1070 taromātus, un vēl 440 vietās ir noslēgti līgumi par iepakojumu manuālu pieņemšanu. Apmēram 130 tirdzniecības vietas depozīta sistēmai ir pievienojušās brīvprātīgi. Depozīta sistēmas uzraugs Valsts vides dienests (VVD) ziņo, ka SIA “Depozīta sistēmas operators” šā gada decembrī vienpusēji izbeidza noslēgto līgumu ar tiem tirgotājiem, kuri pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas iepakojumu aizvien nepieņēma.
Decembra beigās līgumu laušanas procedūra notika ar 31 tirgotāju (70 depozīta pieņemšanas punkti), toskait 28 depozīta punktus pārstāv veikalu tīkls “Beta”. VVD vērš uzmanību, ka šis veikalu tīkls pusgadu nevēlējās savās tirdzniecības vietās iekārtot depozīta iepakojumu pieņemšanas punktus, tomēr 2022. gada augustā “Beta” noslēdza līgumu par iepakojumu manuālu pieņemšanu. Diemžēl arī pēc līguma noslēgšanas depozīta iepakojuma pieņemšana praksē nenotika. Līgumu ar operatoru ir noslēguši, tomēr tā saistības nepilda arī dzērienu veikali “BOOZIE” un specializētie veikali “VYNOTEKA”, kas attiecīgi pārstāv septiņus un divus depozīta pieņemšanas punktus. Pēc līguma laušanas VVD tirgotājus sodīs un uzdos līgumus slēgt vēlreiz. Pēc depozīta sistēmas ieviešanas VVD 39 tirgotājiem, kuri nesadarbojās un neiesaistījās depozīta sistēmā, izdevis 21 izpildrīkojumu par piespiedu naudu kopumā par 12 250,00 eiro.
Mazāk šķiroto iepakojumu
Atkritumu apsaimniekošanas operatora SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts teic, ka atkritumu šķirošanas rūpnīcā sarukums iedzīvotāju sašķirotajiem PET materiāliem ir aptuveni 75%. Sarucis arī tā iepakojuma daudzums, ko iespējams nošķirot no poligonā noglabājamā atkritumu daudzuma, toskait PET iepakojums – par aptuveni 70%, alumīnija kārbas – par 80%, savukārt stikla tarai – 30%. “Tomēr būtiski atcerēties, ka ir neskaitāmi daudz citu iepakojuma veidu, ko aicinām šķirot līdzšinējos atkritumu šķirošanas konteineros, tostarp kartons, papīrs, dažādas mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu pudeles, konservu kārbas un citi iepakojumi,” atgādina J. Aizbalts.
Par būtisku dzērienu iepakojuma kritumu šķirošanas konteineros ziņo arī SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Savākto iepakojumu nogādā šķirošanas centrā Salaspils novada Aconē, kur to gatavo pārstrādei – sašķiro pa iepakojuma veidiem un saspiež ķīpās. PET iepakojuma ķīpas pārstrādā Latvijas uzņēmumā “PET Baltija”. No pārstrādātajām PET pudelēm iegūst pārslas un tālāk jau granulas jaunu PET pudeļu gatavošanai. No PET pudelēm iegūtās granulas izmanto arī izturīgu šķiedru ražošanai. Tās izmanto jauna apģērba, tekstilizstrādājumu un dažādu ikdienas plastmasas piederumu, toskait iepakojuma, saimniecības preču un pat sporta inventāra ražošanai.
Kopš depozīta sistēmas darbības sākuma Latvijā pārstrādātas vairāk nekā 2700 tonnas PET iepakojuma. Stiklu pārstrādā Lietuvā, alumīniju Vācijā, bet tēraudu Latvijas uzņēmumā “Tolmets”. Pārstrādā arī iepakojuma korķīšus un etiķetes, teic M. Stūrītis. Viņš īpaši uzsver, ka atkārtoti uzpildāmo stikla pudeļu īpatsvars visos saņemtajos iepakojumos ir 19%. Stikla pudeles pēc uzskaitīšanas nodod atpakaļ dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildīšanai. Latvija šajā rādītājā ir starp Eiropas līderēm.
Šaubas par draudzīgumu videi
G. Kukainis teic, ka patlaban vēl neapzināmies, kādu ietekmi depozīta sistēma atstājusi gan uz kopējo šķirošanas sistēmas izaugsmi, uz resursu efektivitātes un uz CO2 pēdas mazināšanu. “Ļoti ceram, ka depozīta sistēma mazinās kopējo dabā un sadzīves atkritumos nonākušo atkritumu apjomu, bet, vai šobrīd izveidotā sistēma ir videi draudzīgāka un nepalielina zaļo pēdu, par to vēl ir šaubas, jo, piemēram, šobrīd pēc depozīta iepakojuma uz vienu adresi dodas vismaz divas transporta vienības, kā arī iedzīvotājs ar savu auto reizēm pat apbraukājot vairākus depozīta punktus. Kā depozīta sistēma ietekmēs arī atkritumu šķirošanas paradumus, šobrīd arī grūti prognozēt. Tas, ka resursi to apsaimniekošanai kļūs dārgāki, redzams jau šobrīd, vēlreiz apstiprinot to, ka atkritumu sistēmas pilnveide, iekļaujot depozīta sistēmas uzturēšanu, noteikti būtu bijusi vērtīgāka Latvijas ilgtspējas attīstībai kopumā,” tā G. Kukainis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtējumu depozīta sistēmas darbībai nesniedza.
Būs vairāk taromātu
Lasītāji ziņo par gadījumiem, kad taromāti ir piepildīti un iepakojumu nepieņem, kā arī par to bojājumiem. M. Stūrītis teic, ka notiks izvērtējums un vietās, kur pieprasījums ir lielāks, nekā taromāta jauda, to mainīs ar jaudīgāku. Viņš arī piebilst, ka šajā gadā uzstādīto taromātu daudzums sasniegs 1100 – par dažiem desmitiem vairāk nekā aizvadītā gada beigās. “Turpināsim strādāt kopā ar tirgotājiem, lai uzlabotu taromātu apkalpošanas kultūru. Mūsu rudenī veiktais pētījums liecina, ka apmēram 25% iedzīvotāju jau ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus, dodot priekšroku veikaliem, kur taromāts vienmēr strādā un tiek iztukšots nekavējoties. Tas ir arī papildu motivators tirgotājiem savam pircējam nodrošināt pēc iespējas labāku servisu,” saka M. Stūrītis.
Savukārt “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana teic, ka pēc jaunu iepakojuma veidu iekļaušanas depozīta sistēmā vajadzēs vairāk telpas un pieaugs šķirošanai un apstrādei vajadzīgā “Lidl Latvija” darba daudzums. Tiekot vērtēta iespēja veikt taromātos sapresētās nodotās taras (PET & alumīnija skārdeņu) saķīpošanu. Tas būtiski mazinātu nodotās taras daudzumus tās pārvadāšanā, tādējādi arī samazinot ar šīs depozīta taras pārvadāšanu saistītos CO2 izmešus vidē.
Maksu celt neplāno
Savukārt depozīta maksas celšanu neatbalsta ne tirgotāji, ne atkritumu apsaimniekotāji, ne arī VVD.
“Citu valstu pieredze, kurās jau itin sen darbojas depozīta sistēma, iedzīvotāju aktivitāte šķirot depozīta iepakojumu ar laiku sarūk. Tādējādi tiek meklēti risinājumi, kā sabiedrības iesaisti uzlabot un panākt, lai noteiktu daļu iepakojuma būtu iespējams caur sistēmu atgūt. Viens no veidiem ir cenas palielināšana par vienu taras vienību. Piemēram, daudzviet Centrāleiropas valstīs maksa par vienu depozīta iepakojuma vienību veido pat 15 līdz 30 centus. Taču jāņem vērā, ka Latvijā šī sistēma ir pavisam jauna. Nav iemesla jau šobrīd apsvērt cenas celšanu. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai vispār varētu vērtēt, ko un kā darīt Latvijā attiecībā uz depozīta iepakojuma pieņemšanu un pašreiz noteiktajām izmaksām par vienu taras vienību,” saka J. Aizbalts.
Taromātos ir ieviesta arī iespēja ziedot depozīta maksu labdarībai – līdz decembra pēdējai nedēļai cilvēki bija ziedojuši 139 698 depozīta iepakojumus, kas līdzvērtīgs 13 969,8 eiro. Ukrainas bēgļu bērnu atbalstam saziedoti 6405,8 eiro, dzīvnieku patversmēm 4664,5 eiro, savukārt trūcīgiem senioriem ziedoti pavisam 2899,5 eiro.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
