Pateicīgs laiks mītu un rituālu šķetināšanai. Ienirstot Cēsu mākslas festivālā 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Mīti un rituāli – tāda ir šogad vadošā tēma Cēsu Mākslas festivālam, kas atklāts sestdien, 10. jūlijā.
Šajā dienā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā aizsākusies vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli”, kurā tiks atspoguļoti septiņi lielformāta latviešu mākslinieku jaundarbi.
Bet plkst. 20 bija skatāma skaņas un kustības izrāde “Danse macabre” (“Nāvesdeja”), kuras idejas autori ir komponists Edgars Mākens un mākslinieks Krišs Salmanis.
“Veidojot programmu, tieši mūsdienu laiku redzējām kā ļoti pateicīgu mītu un rituālu šķetināšanai un pārradīšanai. To darām gan ar izstādes, gan ar muzikālās programmas starpniecību,” teic festivāla direktors Juris Žagars.
Leļļu balets, Nāve ar elektrisko ģitāru, muzikālais zāģis, skaņas mistērija un kustības burleska – viss kā sendienās, kad nāvesdeja bija tvaika nolaišanas mehānisms sabiedrībā.
Šī neierasta skanējuma un vizuālo efektu pasaule ietverta Rūdolfa Gediņa veidotajā skaņas un kustības izrādē “Danse macabre” (“Nāvesdeja”). To piedāvās arī plašākai auditorijai, ļaujot vērot “LMT” “Straumē” un viedtelevīzijā.
No festivāla atklāšanas dienas Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā līdz 15. augustam būs atvērta Daigas Rudzātes kūrētā izstāde “Pielidot tuvāk saulei.
Mīti un rituāli”, kurai jaunus darbus radījuši Latvijā zināmi mākslinieki – Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta.
Izstāde, kuras nosaukums aizgūts no mākslas vēsturnieka un kuratora Džeimsa Kahila grāmatas “Flying Too Close to the Sun”, pēta mītu un mitoloģijas ietekmi uz mūsdienu kultūru.
Tā iecerēta kā mākslas darbu kopums, veidojot stāstu par mītiem un parādībām, kas saistījuši mūsdienu mākslinieku uzmanību, iedvesmojot viņus nodoties to izpētei.
Festivāls izskanēs 14. augustā ar Riharda Vāgnera operas “Valkīra” trešā cēliena uzvedumu Viestura Kairiša režijā un ar Andri Pogu pie diriģenta pults, piedaloties izciliem, starptautisku atzinību guvušiem Vāgnera solistiem – Apvienotās Karalistes operdziedātājai Ketrīnai Fosterei, kura kopš 2001. gada ir soliste Vācijas Nacionālajā teātrī Veimārā, Lienei Kinčai, kura divas reizes – 2011. un 2013. gadā – ir saņēmusi “Latvijas gāzes” gada balvu operai kā labākā operas soliste, un Egilam Siliņam, kurš 2019. gadā Votāna lomu izpildīja senākajā Itālijas opernamā, Neapoles “Teatro di San Carlo”.
Mākslas festivāla “Cēsis 2021” muzikālos notikumus – 10. jūlija performanci “Danse macabre” (“Nāvesdeja”), 31. jūlija koncertu “Debespulkstenis” Cēsu Svētā Jāņa baznīcā un 14. augusta Riharda Vāgnera operas “Valkīra” 3. cēliena koncertiestudējumu – iespējams apmeklēt vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, pasākuma norises vietā uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu.
Savukārt izstādi “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli” var apmeklēt jebkurš interesents, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Vairāk: https://www.cesufestivals.com/.
Cēsu Mākslas festivāla TOP 3
• 31. jūlijā plkst. 19 – Cēsu Svētā Jāņa baznīcā koncerts “Debespulkstenis”, kurā piedalīsies saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un ērģelnieks Aigars Reinis. Programmā – Alfrēda Kalniņa, Artura Maskata, Platona Buravicka, Andra Dzenīša, Ata Stepiņa un Selgas Mences skaņdarbi.
• Sadarbībā ar koncertzāli “Cēsis” ieplānota Ditas Rietumas kinoizlase “Mīti un rituāli”.
• Teātra izrāžu cikls “Grand Prix”.
