“Ienirt bērna mantu kastē!” Kā lasīt etiķetes un atpazīt bērnam bīstamas rotaļlietas 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Padzīvosim bez plastmasas – aicina kampaņas rīkotāji daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, lai pievērstu uzmanību materiāla tumšajai, pat bīstamajai pusei. Kad pēdējo reizi esat izrevidējuši bērna mantu kasti, īpaši izvērtējot plastmasas rotaļlietas? Bet vajadzētu gan.
Ik pa laikam medijos izskan ziņas par rotaļlietām, kas bērnu drošībai tiek izvāktas no veikalu plauktiem. Efektīvākai bīstamu preču “izķeršanai” un izņemšanai no Eiropas Savienības tirgus kopš 2003. gada darbojas ātrās brīdināšanas sistēma “Safety Gates”.
Pēdējo gadu ziņojumi rāda, ka šādu preču apjoms pieaug un visvairāk ziņojumu (27% no visiem paziņojumiem) saņemti par rotaļļietām. Visbiežāk tiek paustas bažas par precēm, kas rada traumas, piemēram, lūzumus vai smadzeņu satricinājumus (25%), kam seko ķīmiskie komponenti produktos (18%) un bērnu nosmakšanas risks (12%).
Aktīvāk par preču nedrošumu ziņo Vācijas iedzīvotāji, viņiem seko Francija, no Latvijas pagājušajā gadā saņemti 30 ziņojumi un 24 reakcijas ziņojumi par rotaļlietām un citām bērniem domātām precēm.
Latvijā ar rotaļlietu drošības pārbaudi nodarbojas Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs, kas 2019. gadā konstatēja, ka trešdaļa no testētajām mantām neatbilst noteiktajiem normatīviem.
Bīstamo preču ražošanas līdere ir Ķīna, šajā valstī ražotās preces no tirgus tiek atsauktas visbiežāk. Eiropas Komisija atzīst, ka centieni sadarboties ar Ķīnas iestādēm ne vienmēr rod atsaucību.
Kāpēc plastmasas rotaļlietas?
“Pēdējos gados vairāk pievēršam uzmanību plastmasas piesārņojumam dabā, taču mūsu fokuss ir uz tās neredzamo ietekmi, ko ieelpojam, uzņemam ar ādu. Reizēm plastmasas rotaļlieta var nelabi ost vai no tās kļūst lipīgas rokas, kas bija raksturīgi senāk ražotām mantām, kad nebija vēl pieņemti stingrāki regulējumi, taču arī mūsdienu ražojumi var izdalīt kādas bīstamas ķīmiskās vielas,” kampaņas “Padzīvosim bez plastmasas” mērķi skaidro biedrības “Baltijas vides forums” vides eksperte Līga Pakalna.
Atšķirībā no plastmasas izstrādājumiem ēdienu iepakošanai uz bērnu nepārtikas precēm nav precīza atšifrējuma par to sastāvu vai apstrādē izmantotajiem līdzekļiem, toties pirms rotaļlietas laišanas tirgū to marķē ar CE atbilstības marķējumu, kas apliecina preces atbilstību Rotaļlietu drošuma noteikumiem, kā arī ir izstrādāts ekosertifikāts. L. Pakalna gan norāda, ka ekosertificētas bērnu rotaļlietas Latvijas veikalos ir mazākumā.
Precēm, kas izgatavotas no plastmasas, jāpievērš īpaša uzmanība, jo bērni pret bīstamajām vielām ir mazāk aizsargāti – viņi elpo intensīvāk, uzņemot kaitīgās vielas ātrāk, vielmaiņa notiek straujāk nekā pieaugušajiem, āda ir plāna, tāpēc nevar darboties kā pilnvērtīga aizsargbarjera, vēl nav tik attīstīta detoksikācijas sistēm u. c.
Lielākā daļa bīstamo vielu, kuras mēdz izmantot plastmasas rotaļlietu ražošanā, bojā endokrīno sistēmu, kas ir īpaši kaitīgas zīdaiņa attīstības periodā, agrā bērnībā un pusaudža gados un var izraisīt nopietnas veselības problēmas – aptaukošanos, diabētu, astmu, ļaundabīgus audzējus u. c. No bīstamajām vielām visbiežāk plastmasas rotaļlietās izmanto ftalātus, bisfenolu A, nonilfenolu, alvas organiskos savienojumus, hlorētus parafīnus.
Nepērc ar “smaciņu”
Pirms iegādāties rotaļlietu, jāpārliecinās, vai precei ir CE atbilstības marķējums, taču arī tas nav pilnīgs drošības garants. Labāk izvēlēties mantu ar ekomarķējumu, no dabīgiem materiāliem (nekrāsots koks, ekotekstils, gumija u. c.).
Vēlams izvairīties no elektroniskajām rotaļļietām, jo plastmasas daļiņas var sakarst un izgarot bīstamās vielas. Noteikti nevajag iegādāties lipīgas un stipri smaržojošās, jo šīs pazīmes liecina, ka ražošanā izmantotas bīstamas vielas, piemēram, ftalāti. Ja nu tomēr iegādāta kāda aromātiskāka manta, tā jāizņem no iepakojuma un pāris dienu jāpavēdina svaigā gaisā, lai daļa no bīstamajām vielām iztvaiko.
Mobilo lietotņu izmantotājiem var palīdzēt jaunums “Scan4Chem”, ar kuru pieprasīt informāciju tirgotājiem un ražotājiem par īpaši bīstamajām vielām rotaļlietās un citos plastmasas produktos. Par lietotnes seju izvēlēts pasaulē populārais lācītis Tedijs, simbolizējot ideju – paskatīsimies, kas lācītim vēderā. Kā uzskata kampaņas “Padzīvosim bez plastmasas” rīkotāji, patērētāju pieprasījums būs nozīmīgs signāls tirdzniecības un ražošanas sektoram, ka pircēji vēlas lietot drošas preces un būt informēti par to sastāvu!
Tiesa, biedrības “Baltijas vides forums” līdzšinējie eksperimenti, vaicājot informāciju par plastmasas preču ķīmisko sastāvu, parādīja, ka ne vienmēr pieprasījumam seko atbilde. “Bija uzņēmumi, lielākoties ārvalstu ražotāji, kas atbildēja ātri, taču viens no lielākajiem Latvijas tirgotājiem, kā arī vairāki interneta tirgotāji mums tā arī neatbildēja,” norāda L. Pakalna.
Vai palīgierīce palīdzēs cīņā pret kaitīgām vielām plastmasā, pagaidām esot grūti pateikt, taču kampaņas rīkotāji cer, ka lietotne un pasākums “Padzīvosim bez plastmasas”, kas ilgs līdz 13. jūnijam, vismaz mudinās pieaugušos padomāt, ar kādu ķīmijas kokteili viņi iepriecina jauno paaudzi.
Uzziņa
Izvāc no mantu kastes
Šādās mantās var būt pat veselībai bīstamas vielas – ftalāti, neirotoksiskie metāli u. c. –, tāpēc no tām jāatbrīvojas:
• Plastmasas rotaļlietas, kas pirktas pirms 2007. gada
• Mantas, kas izgatavotas no PVC jeb polivinilhlorīda
• Saplēstas elektrorotaļlietas
• Koka rotaļlietas ar saplaisājušu krāsojumu
• Rotaļlietas ar spēcīgu smaržu
• Rotaļlietu iepakojums
• Suvenīri vai citas mantas, kas nav ražotas kā spēļmantas
• Ar porolonu pildītas mīkstās rotaļlietas
• Mīkstās rotaļlietas ar norādi etiķetē “nedegošs”
Avots: Baltijas vides forums
Uzziņa
PTAC pārbaudē – 30% rotaļlietu nedrošas
Pārbaudītas 559 rotaļlietas
Neatbilstoši modeļi – 271 jeb 48%
No tām testētas – 45
Neatbilstošas – 15 jeb 30%
Avots: PTAC 2019. gada pārskats
