Ienirt Baušķenieka pasaulē, kur caur humoru un ironiju viņš attēloja padomju režīma absurdo dabu 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ir izstādes, kurās gribas atgriezties, un ir prieks, ka beidzot vienuviet apkopots tik unikāls mākslas krājums. Pie tādām varu piepulcēt izstādi “Laikmetu vizionārs. Auseklis Baušķenieks”, kas jau no 10. jūnija līdz 18. septembrim apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā.
Auseklis Baušķenieks (1910–2007) ir unikāls gleznotājs, kurš ar sev raksturīgo pasteļtoņu kolorītu un vibrējoši punktoto glezniecības metodi meistarīgi attēloja gan visdažādākās mizanscēnas, gan arī paralēli detalizētiem portretējumiem viņa darbos iedzīvojās neparasti tēli – citplanētieši, roboti un milži.
Mākslas zinātniece Agnese Zviedre teic, ka caur humoru un ironiju viņš attēloja cilvēku un tā dzīves notikumus, padomju sabiedrību un režīma absurdo dabu, kas tobrīd esošai varai bija gana neērti – pāris gadus Baušķenieka vārdu presē bija liegts pieminēt, tomēr mākslinieks centās nevis nosodīt vai kritizēt, bet drīzāk ļāva katram pašam identificēties ar tēliem.
Šī izstāde veltīta mākslinieka daiļradei, kurā viņš pievērsies cilvēka, sabiedrības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem. Tajā ir četras sadaļas, kas pāraug cita citā – cilvēks kā indivīds, cilvēks un ģimene, cilvēks un sabiedrība, zinātne un nākotne. Ekspozīciju papildina trīs Baušķenieka radītie kinētiskie objekti, kas raksturo autora aizrautīgo interesi par radio amatierismu.
Sveicot Jāni Erenštreitu. Piektdienas, 17. jūnija, vakarā Dzintaru koncertzālē līdz ar diriģenta un pedagoga Jāņa Erenštreita 80 gadu jubilejas koncertu pienāks “Rīgas festivāla” kulminācija. Viņš ir viens no Latvijas zēnu koru kustības pamatlicējiem, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Viņa vadītie zēnu kori plaši pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Koncertā piedalīsies Jāņa Erenštreita audzēkņi un tuvākie kolēģi: Rīgas Doma kora skolas zēnu un meiteņu kori, Maestro Raimonds Pauls, diriģents Mārtiņš Klišāns, dziedātāji Daumants Kalniņš, Gunārs Kalniņš, Jānis Šipkēvics, Grēta Grantiņa, grupa “Instrumenti”, vokālās grupas “Framest” un “Latvian Voices”, Latvijas Radio bigbends un ērģelnieks Aivars Kalējs.
Apvienojošais “Tornado”. Šovakar no plkst. 18 līdz 22 Hanzas peronā, vasaras saulgriežus sagaidot, notiks horeogrāfu Olgas Žitluhinas un Valērija Oļehno laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance “Tornado”. Šovasar tā norisināsies starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla “Laiks dejot” ietvarā un tajā piedalīsies dažādu paaudžu dejotāji no Latvijas, Maķedonijas, Lielbritānijas, ASV, Šveices, Lietuvas, Ukrainas, Somijas un Tanzānijas. Arī apmeklētājiem būs izvēle vērot performanci kā skatītājiem vai arī iesaistīties apvienojošā kustībā.
Iveta Apkalna – Lūznavā. Svētdien, 19. jūnijā, plkst. 21 Lūznavas muižā skanēs pasaulē pazīstamās un izcilās ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncertprogramma “Baltā nakts mūzika”. Tieši saulgriežu laikā muižas parku cauraudīs Johana Sebastiāna Baha, Ferenca Lista skaņdarbi.
Aicina Rīgas Operas festivāls. Pēc triju gadu pārtraukuma Latvijas Nacionālā opera un balets aicina uz Rīgas Operas festivālu, kas notiek no 8. jūnija līdz 1. jūlijam, piedāvājot aizvadīto divu sezonu jauniestudējumus, pirmoreiz arī baleta izrādes, kā arī jau tradicionālo Galā koncertu. Tajā skanēs, piemēram, Džuzepes Verdi opera “Simons Bokanegra” (16. un 19. jūnijā), Jāņa Kalniņa opera “Hamlets” (18. un 22. jūnijā) un Volfganga Amadeja Mocarta opera “Dons Žuans” (15. un 21. jūnijā).
Liepājā – “Līnenas skaistumkaraliene”. Piektdien un sestdien, 17. un 18. jūnijā, Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Dž. Dž. Džilindžera veidotā skumjā komēdija – Mārtina Makdonas lugas “Līnenas skaistumkaraliene” iestudējums. Tas ir stāsts par mātes un meitas toksiskajām attiecībām. Abas dzīvo nelielā ciematiņā Īrijā – Līnenā, dienas pavadot nebeidzamā rutīnā un pārmetumos vienai pret otru. Lomās: Mārtiņš Kalita, Inese Kučinska, Kaspars Gods un Artūrs Irbe.
