Ienesīgs nelegālās imigrācijas bizness: atklājies, ka Latvijā ir mācību iestādes, kuras tikai formāli piesaista ārvalstu studentus 101
Uz Latviju gadiem brauc trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Indijas, Uzbekistānas, Šrilankas un citām, tostarp eksotiskām zemēm, lai šeit iegūtu izglītību. Tomēr ne visiem patiesais mērķis Latvijā ir studēt. Daļa piesakās mācībām, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā (ES). Dažām mācību iestādēm ārvalstu studentu piesaiste ir vien fasāde, raksta sabiedrisko mediju portāls LSM.lv.
Latvijā kopumā visvairāk ārvalstu studentu atbrauc no Indijas – 2667.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā departamentā apkopo informāciju par izsniegtajām vīzām Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa stāsta, ka jau vairākus gadus saskaras ar problēmu, ka ir izglītības iestādes, kas nepilnvērtīgi izvērtē potenciālos studentus. Kas vēstniecībām ļauj izdarīt šādus secinājumus?
“Tie ir nepilnīgi dokumenti, kas satur viltojuma pazīmes, arī izglītību apliecinoši dokumenti nereti rada šaubas. Otrs ir tas, ka studenti īsti nevar paskaidrot savu ieceļošanas mērķi.
Viņi neko nezina par Latviju bieži vien. Viņi neko nezina un nevar paskaidrot par izvēlēto augstskolu. Tāpat ir nereti acīmredzamas šaubas par studentu valodas prasmēm – kas ir patiesais dokumentu iesniedzējs? Teiksim, ir skaidrs, ka kāds mēģina šo interviju cita vietā kārtot ar labākām angļu valodas zināšanām,” skaidro Saliņa.
Tāpat vēstniecības novēro, ka atsevišķu vīzu pretendentu vispārējās zināšanas ir vājas. “Tas galvenokārt liecina par to, ka ir mācību iestādes, kas ārkārtīgi nekritiski pieiet šo studentu atlasei – faktiski nav šīs atlases. Var pieteikties jebkurš students, kurš vēlas. Respektīvi, samaksā noteiktu mācību maksu, un tev sagatavo ielūgumu, tu it kā vari doties studēt uz Latviju.”
IZM Augstākās izglītības Zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece atzīst: “Mēs esam uzzinājuši, ka notiek arī ļoti negodprātīga prakse, kas nav nekāda īstu studentu piesaiste, bet ir kaut kas pavisam cits – ienesīgs nelegālās imigrācijas bizness, kur bieži vien nav runas par studijām, bet par mistiskiem kursiem, kas notiek vienu stundu nedēļā vai varbūt dzīvē vispār nenotiek. Un zem šī izglītības aizsega tad tiek iegūtas vīzas un uzturēšanās atļaujas.”
Ministrijā atzīst, ka būtu jāuzlabo mācību iestāžu uzraudzība.
“Ja šis parādās kā ienesīga biznesa niša, tad rīt var parādīties nākamā un aiznākamā iestāde. Tur ir atjautīgi ļaudis. Tur viss izskatīsies brīnišķīgi par studiju procesu un tā tālāk, un mums nebūs arī pamata, piemēram, viņiem atteikt iestādes akreditāciju.”
23. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas palielinās atbildību par ārvalstnieku uzaicināšanu. Tas nozīmē: ja mācību iestādes neievēros likumā noteiktās prasības studentu aicināšanā uz Latviju, tad tās varēs sodīt – proti, tām uz laiku neļaus aicināt citus studentus no trešajām valstīm.
Vai šīs izmaiņas novērsīs problēmu? IZM izsaka tikai cerību un saka – ja praksē izrādīsies, ka ar to nepietiks, tad tā nāks klajā ar vēl kādiem priekšlikumiem.
