Saplākšņi, matrači un granulas. Kokrūpnieku izaugsmi veicina produkcijas vērtības kāpums 0
Meža nozare soli pa solim turpina izaugsmi. Par to liecina ne tikai nozares kopējais eksporta ieņēmums, bet arī uzņēmumu neto apgrozījumu dinamika.
Uzņēmēji noskaņoti pozitīvi
Situācija kokmateriālu tirgū Latvijā ir cieši saistīta ar tendencēm pasaules ekonomikā. Pagājušā gada attīstības rādītāji liecina, ka globālā ekonomika attīstās – kāpj rūpnieciskās produkcijas izlaides un jauno pasūtījumu apjoms, aug nodarbinātība un uzņēmēji par realizācijas iespējām ir pozitīvi noskaņoti. Saglabājoties patēriņa un investīciju aktivitātei pasaulē, vērojams augošs pieprasījums pēc zāģētas, plātņu un kurināmās koksnes produkcijas. Tas bez šaubām ietekmē kokmateriālu pieprasījumu un piedāvājumu Latvijā.
Pēc FAO datiem, Latvija ir sestā lielākā OSB plātņu ražotāja un 14. lielākā saplākšņa ražotāja pasaulē. Taču pēc vidējās eksporta cenas par saplākšņa kubikmetru tā ir pirmajā vietā, jo Latvijā saplāksni ražo no bērza, kamēr citās valstīs no visdažādāko koku sugām.
Latvijas meža nozares veiksmīgie rezultāti atkarīgi no konkurētspējas, kas ļauj atrast jaunus un noturēt esošos klientus. Piecu gadu laikā nozarē investēti 800 milj. eiro, kas vērsti uz esošo tehnoloģiju nomaiņu un kāpinātu efektivitāti. Salīdzinot 2016. gada eksporta ieņēmumus ar 1995. gadu, redzams, ka tie pieauguši septiņas reizes. Būtiski, ka meža nozares eksporta ienākuma kāpums notiek, nevis pārstrādājot lielākus koksnes apjomus, bet kāpinot tālākapstrādes produktu vērtību.
Skuju koku zāģbaļķu tirgū lietavu plūdi un zema importētās koksnes pieejamība negatīvi ietekmējusi kokmateriālu apjomu tālākai pārstrādei. Samazinoties jūras pārvadājumu izmaksām, kāpis eksporta pieprasījums pēc bērza zāģbaļķiem un finierklučiem. Granulu eksporta tirgi ir atguvušies no stagnācijas, arī pieprasījums pēc izejvielām iekšzemē ir audzis. Pieprasījuma atdzīvošanās un ierobežota apaļo kokmateriālu pieejamība tālākai pārstrādei ir novedusi pie koksnes iepirkumu cenu pieauguma.
Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors: “2018. gada sākums Latvijas kokrūpniecībā iezīmējies ar pārliecību, ka Latvijas koksnes produkcijas noieta tirgos viss būs kārtībā – mēs ražojam produkciju, kas ir pieprasīta un atbilstoši novērtēta. Jo īpaši izceļamas ir augstās ražošanas blakusproduktu cenas, par kuru līmeni piesardzīgs optimisms valdīja jau 2017. gada sākumā. Vienlaikus ražotājus nodarbina jautājums par to, cik ilgi vēl saglabāsies nepamatoti augstās baļķu tirgus cenas.”
Pircēji izjutīs cenu kāpumu
Bez šaubām, daba pērn mūs nelutināja un īpaši slapjie laikapstākļi, kas 2017. gada decembrī tika atzīti par dabas katastrofu, izraisīja būtisku apaļkoksnes piegāžu samazinājumu, kas pagājušā gada nogalē rezultējās ar koksnes pārstrādes apjomu samazināšanos un neplānoti agrāk uzsāktām Ziemassvētku brīvdienām. K. Klauss: “Kopš janvāra otrajā pusē Latvijā tomēr izdevās sagaidīt ziemu, situācija ar baļķu pieejamību pārstrādātājiem ir būtiski mainījusies un šobrīd tā ir atzīstama par normālu.”
K. Klauss stāsta, ka Latvijas ražotājiem ir izdevies izveidot izejmateriālu uzkrājumus, kas kokrūpniecības nozares pieprasījumu spēj nodrošināt vienu mēnesi, un attiecīgi ražošana šobrīd norit normālā gaitā. Viņš uzsver, ka īpaši ir jāizceļ akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ieguldījums mežu infrastruktūrā un meliorācijā, jo valstij piederošo mežu apsaimniekotājs spēja efektīvi strādāt visa gada garumā, neradot būtiskus piegāžu kavējumus. Pārdzīvot plūdu radītās problēmas kokrūpniekiem palīdzējušas arī iestrādes Lietuvas un Norvēģijas baļķu importā, apgādājot pārstrādes līnijas ar ārvalstu resursu.
Taču sarežģītā situācijā joprojām atrodas taras ražotāji, jo taras baļķiem patlaban ir minimālas cenas atšķirības ar papīrmalku un tehnoloģisko koksni. K. Klauss: “Daudzi meža īpašnieki, pastāvot šādam cenu līmenim, neredz finansiālo ieguvumu no šo sortimentu šķirošanas un attiecīgi baļķis, no kura varēja ražot taras dēļus, nereti kļūst par malku vai papīrmalku.” Atbildot uz jautājumu, vai cenu kāpums ietekmē arī gala produktu cenas, K. Klauss apstiprina, ka kokrūpniecības gala produktiem ir izdevies palielināt cenas, ko izjūt ne tikai dēļu pircēji, bet jo īpaši granulu un brikešu patērētāji.
Mēbeļnieki notur pozīcijas
Arī mēbeļu ražotāji atzīst, ka globālā ietekme viņu biznesā ir ļoti jūtama. Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas prezidents Juris Griķis stāsta, ka, neraugoties uz to, ka cenas kāpj gan koksnei, gan ķīmijai, gan elektrībai, tirgū valdot optimisms. J. Griķis: “Tā kā ekonomika ir augšupejoša, tirgus ir dzīvelīgs. Tomēr izcīnīt cenu pielikumu lietām, kuras jau ražojam, ir ļoti grūti, tāpēc mēģinām attīstīt jaunus produktus. Vecajām lietām cenas, kādas ir, tādas arī saglabājas.” Tā arī kompānija “Nakts mēbeles” sākusi ražot ļoti kvalitatīvus un dārgus matračus, kas maksā no 2000 eiro. Tiesa, zemēs, kur dzīves līmenis augstāks un pircēji naudīgāki, šādi ekomatrači maksājot desmit reizes vairāk. Taču zaļais dzīvesveids kļūst aizvien populārāks un par to, lai veselīgi izgulētos uz matrača, kas gatavots no augstas kvalitātes dabiskām izejvelām, cilvēki gatavi maksāt daudz.
J. Griķis stāsta, ka cerības, ko Latvijā populārāko zīmolu mēbeļu ražotāji pērn likuši uz vietējo tirgu, atverot savus salonus lielveikalos, augot vietējam tirgum, attaisnojušās. Arī jaunajā Baltijā lielākā interjera dizaina centrā “Decco”, kas atrodas Rīgā, Latvijas mēbeļniekiem, izturot stingru atlasi, izdevies aizņemt piecus salonus, kas uz vispārējā fona izskatoties lieliski. J. Griķis to uzskata par vietējo ražotāju panākumu.
Faktiski pagājušais gads mēbeļu ražotājiem uzskatāms par mērenu izaugsmes laiku, ko nodrošina labvēlīga situācija eksporta tirgos. Vislielāko neto apgrozījuma pieaugumu piedzīvojis SIA “Kvist”, kas dubultojis Latvijā ražoto produkcijas kāstu, SIA “ITAB JPD Production”, SIA “Avoti SWF” un SIA “Daiļrade koks”. Šiem uzņēmumiem ir atšķirīgi sortimenti un arī noieta tirgi, kā arī atšķirīga stratēģija. Daļa ražo produkciju ar savu zīmolu un virza to pārdošanai tirgū, citi ražo, izpildot citu uzņēmumu pasūtījumu. Ir ražotāji, kuri praktiski visu savu produkciju eksportē, un viņus ietekmē ārvalstu patērētāju uzvedība. Savukārt tie, kuri strādā vietējā tirgū, vairāk atkarīgi arī no iespējām realizēt ES struktūrondu projektus, kā arī sadarboties ar bankām, lai izmantotu kreditēšanas iespējas.
Granulu eksportā – trešie pasaulē
Kokskaidu granulu ražošanā un jo īpaši eksportā Latvija ir viena no Eiropas un pat pasaules līderēm. Pirms trim gadiem Latvija bija pat lielākā kokskaidu granulu eksportētāja pasaulē, bet pašlaik atrodas trešajā vietā, sev priekšā palaižot Kanādu un ASV.
Eiropā Latvija ir trešā lielākā kokskaidu granulu ražotājvalsts, piekāpjoties tikai Vācijai un Zviedrijai. Turklāt ražošanas apjomi, neraugoties uz pēdējiem sarežģītajiem tirgus gadiem, ir auguši. Granulu ražotāju skaitu Latvijā nesen papildinājis vēl viens uzņēmums – SIA “4 Energia”, kas, investējot 30 milj. eiro, Brocēnos izveidojis kokskaidu granulu rūpnīcu ar jaudu 160 000 t granulu gadā. Jauda perspektīvā var tikt dubultota. Lai saražotu 160 000 t granulu, vajadzīgi aptuveni 0,35 milj. cieškubikmetru koksnes.
Granulu ražošana ir tā joma, kas, audzējot muskuļus, ir samazinājusi celulozes rūpnīcu spiedienu uz Latvijas mežsaimniekiem un celulozes izejvielu tirgotājiem. Jo tieši celulozes rūpnīcu pieprasījums pēc papīrmalkas radīja asas svārstības ne tikai cenās, bet arī uzņēmumu apgrozījumā. Koksnes granulu ražošanas straujais pieaugums ir atstājis iespaidu uz kokapstrādes un mežsaimniecības blakusproduktiem – šķeldu, malku un zāģu skaidām –, kāpinot to vērtību un realizācijas iespējas.
