Ienaidnieka pazemošana: militārais vēsturnieks salīdzina Kurskas operāciju ar Simtgadu karu 62
Ar Kurskas operāciju Ukrainas bruņotie spēki aizsardzības karu pārvērtuši manevru karā ar masveida pārsteiguma iebrukumu. Par to savā rakstā foreignpolicy.com raksta militārais vēsturnieks Lučāns Staiano-Daniels. Pēc viņa teiktā, Ukrainas bruņoto spēku sistemātiskā tiltu iznīcināšana pār Seima upi skaidri parāda, ka viņi plāno aplenkt Krievijas karaspēku un ieņemt jaunas teritorijas Kurskas apgabalā.
“Ja ukraiņiem tas izdosies, viņi var vai nu nostiprināties Krievijas buferzonā gar robežu vai virzīties tālāk uz ziemeļiem,” vienlaikus eksperts velk paralēles ar trim līdzīgām viduslaiku un jauno laiku militārajām operācijām:
– Kampaņa pirms Kresī kaujas Simtgadu kara laikā;
– Konflikts starp Zviedriju un Dāniju Trīsdesmitgadu kara beigās;
– Svētās Romas impērijas armijas uzbrukums Pomerānijā.
“Viens no iebrukuma ienaidnieka teritorijā svarīgākiem mērķiem ir to pazemot. Tāds iebrukums kā Kurska pierāda, ka ienaidnieks savā teritorijā nespēj veikt vienu no galvenajām valdības funkcijām — nodrošināt drošību. Panisks un dusmīgs ienaidnieks var tagad pieņemt nepārdomātus, neproduktīvus lēmumus,” raksta autors.
Viņaprāt, ja iebrukumam ienaidnieka teritorijā ir atbilstoši mērķi un tas tiek veikts ar sagatavošanos un prasmēm, tas parasti ir veiksmīgs. “Tāpat kā agrāk, arī militāro kontekstu bieži veido politiski lēmumi. Tāpat kā visas koalīcijas, arī Ukraina un tās Rietumu atbalstītāji, galvenokārt ASV, ir bijuši spiestas panākt ierobežojošus kompromisus.”
Kurskas operācija pierāda, ka Krievijas Federācijas kodolieroču draudi vairs nav atturošs faktors. Par to raksta Wall Street Journal. Jo īpaši, pēc ekspertu domām, neviens negaidīja, ka valsts, kas pati nav kodolvalsts, varētu uzbrukt kodolvalstij.
