Kapu pieminekļi no stikla: pirms desmit gadiem mākslinieks Ernests Vītiņš aizsāka jaunu virzienu aizgājēju piemiņas iemūžināšanā 25
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zīmola “Glasstone” kontā ir pirmais Latvijā radītais un uzstādītais stikla kapu piemineklis. Līdz ar to pirms desmit gadiem tā autors mākslinieks Ernests Vītiņš tika aizsācis jaunu virzienu aizgājēju piemiņas iemūžināšanā. Pašlaik “Glasstone” stikla krāvuma tehnikā izgatavotie kapu pieminekļi ir uzstādīti arī kapsētās tālu aiz Latvijas robežām.
Mēdz teikt, ka jaunam cilvēkam esot “jūra līdz ceļiem”.
Tā mākslinieks Ernests Vītiņš, vēl studēdams Latvijas Mākslas akadēmijā, apsolījis radiniekiem izveidot pieminekli dzimtas kapiem no stikla.
“Patiesībā viņu sākotnējā interese bija par tradicionālu risinājumu – akmens pieminekli. Zinot, ka es studēju Mākslas akadēmijā, viņi vēlējās ar manu starpniecību uzrunāt kādu tēlnieku. Teicu, ka gatavošu pieminekli pats, atbilstoši savai specialitātei – no stikla,” atceras uzņēmuma “Ernesto Design” dibinātājs, zīmolu “Glasstone” un “Ernest Vitin Layered Glass Design” radītājs Ernests Vītiņš.
Pie sava solījuma mākslinieks turējies, un pēc divus gadus ilga darba, kad studētas un pētītas labākās tehnoloģijas ieceres realizēšanai, ticis radīts kapa piemineklis Vītiņu dzimtai, ko Mākslas akadēmijā novērtējuši kā izcilu maģistra darbu – ar visaugstāko baļļu skaitu.
Ernests Vītiņš atceras, ka pirmo kapa pieminekli gatavojis nevis tādēļ, ka būtu vēlējies lauzt tradīcijas, bet iekšējas sajūtas vadīts: “Vēlāk izrādījās, ka daudziem cilvēkiem ir līdzīga vēlme – izvietot kapos piemiņu, ko raksturo gaišums un vieglums, nevis smagnēju akmeni tumšos toņos.”
Veiksme slēpjas mārketingā
Vītiņu piemineklis ticis uzstādīts tam paredzētajā vietā – dzimtas kapos, bet jaunais mākslinieks, panākumu un uzslavu spārnots, nodibinājis savu uzņēmumu.
“Jau drīz tomēr nācās atzīt, ka viens nevaru gan strādāt pie pieminekļu izgatavošanas, gan rūpēties par finanšu piesaisti,” stāsta Ernests Vītiņš, tādēļ ar paziņu starpniecību aicinājis uzņēmumā iesaistīties finanšu speciālistu Ernestu Roni.
Sadarbība izveidojusies veiksmīga, un jau drīz izdevies piesaistīt vairāku uzņēmējdarbības atbalsta fondu finansējumus.
Pirmajos darbības gados “Glasstone” saņēmis vairākus lielākus pasūtījumus skulpturālu objektu veidošanai, savukārt stikla kapu pieminekļu virziens par spīti savam attīstības potenciālam – stagnējis.
“Bijām domājuši, ka mums pietiks ar mājas lapu un “Google Adwords”, bet tad secinājām, ka uzdevums ir krietni sarežģītāks, jo neviens neraksta interneta meklētājā vārdus “stikla kapu pieminekļi”: tādi cilvēku apziņā vienkārši neeksistē,” atceras Ernests Vītiņš.
“Secinājām, ka mums ir jārada atpazīstamība līdz šim neeksistējošā biznesa nišā.” Vairākus gadus nocīnījušies paši, uzņēmēji nolēmuši komandā aicināt mārketinga profesionāli. “Tobrīd tā mums bija pamatīga izšķiršanās, jo, lai pieņemtu darbā mārketinga speciālistu, mums nācās atteikties no vienīgā meistara palīga darbnīcā,” atceras Ernests Vītiņš.
“Tomēr sapratām, ka bez kārtīga ieguldījuma mārketingā un reklāmā mums neizdosies pavirzīties attīstībā,” papildina Ernests Ronis. Tas izrādījies pareizais lēmums. “Glasstone” mārketinga un klientu apkalpošanas speciāliste Linda Vītiņa trijos sadarbības gados ir palīdzējusi komandai atrast īsto pieeju un pareizos vārdus, lai beidzot iekustinātu stikla kapu pieminekļu biznesa virzienu.
“Tas nebija vienkārši,” viņa atceras. “Sākumā gāja kā pa celmiem. Dažkārt pat visi trīs ilgstoši strādājām bez atalgojuma.”
Atveras pasaules tirgus
Pēdējos gados “Glasstone” kapa pieminekļus pasūta cilvēki no visdažādākajām valstīm, tostarp – ASV, Vācijas, Japānas, Turcijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas u. c. Tieši uz eksporta tirgu zīmola pārstāvji iecerējuši koncentrēties arī nākotnē.
Problēmu ar stikla priekšmetu aizgādāšanu kaut pāri puspasaulei loģistikas kompānijām neesot. “Ja klients vēlas, pieminekļi uz transportēšanas periodu tiek arī apdrošināti,” skaidro Linda Vītiņa. Uzņēmēji stāsta, ka kapu tradīcijas un arī īpatnības, ar ko jāsaskaras kapu pieminekļu eksporta tirgos, pastāv visdažādākās.
“Piemēram, daudzviet Vācijas kapsētās ir strikti ierīcības noteikumi, kas liedz uzstādīt pieminekli, kurš neatbilst definētajiem nosacījumiem,” zina stāstīt Ernests Vītiņš.
“Noteikumi gan ietver iespēju vienoties par izņēmumiem, tomēr pasūtītājam par savu izvēli nākas cīnīties.” Linda Vītiņa ko līdzīgu ir pieredzējusi arī ASV.
Mārketinga speciāliste dalās arī ar citu kolorītu stāstu: “Sākotnēji apzvanīju lielākos kapu pieminekļu izgatavotājus Krievijā, jautādama, vai viņus neinteresē sadarbība. Tobrīd lielākoties saņēmu atbildi, ka viņi pavērošot mūs gadus piecus.
Savukārt tagad šie paši uzņēmumi ir izvietojuši savās mājas lapās rakstus par jauno stilu – stikla kapa pieminekļiem. …lai arī viņi paši šādu produktu nepiedāvā, turklāt daži pat ir nozaguši fotoattēlus no mūsu mājaslapas.”
Firmas zīme – mirdzums
Veidojot kapa pieminekli stikla krāvumu tehnikā, vispirms tiek radīts tā 3D modelis datorā. Tālāk – atkarībā no tā, cik sarežģītu formu iecerēts veidot, tiek vai nu gatavots rasējums katram stikla slānim – katrai detaļai, vai arī – izgatavots putuplasta modelis, kas vēlāk tiek sašķēlēts stikla biezuma slāņos, iegūstot lekālus stikla piegriešanai. “Lai cik tas dīvaini būtu, mūsu galvenais darbarīks ir āmurs,” atklāj Ernests Vītiņš un demonstrē, kā, piegriežot stiklu, noteiktas liektās daļas tiek atdalītas no plāksnes, tās rūpīgi izklaudzinot ar metāla āmuru.
Rezultātā tiek iegūta vēlamā detaļas forma, kuras mala ir reljefa. “Nelīdzenās virsmas sevišķi labi spēlējas ar gaismu,” stāsta mākslinieks, skaidrojot, ka šī iespēja ienest pie aizgājēja atdusas vietas mūžīgu mirdzumu ir viena no “Glasstone” stikla krāvumu tehnikas atšķirības zīmēm un stikla kapu pieminekļu trumpjiem. “Es nevaru teikt, ka tehnika, kurā strādāju, ir unikāla,” atzīst Ernests Vītiņš.
“Stikla krāvumu tehnikā strādā vairāki mākslinieki pasaulē, turklāt viņi rada arī vides objektus. Neviens gan nepiekrīt dalīties ar tehnoloģijas noslēpumiem, piemēram, kā izdodas panākt stikla noturību pret vides apstākļu iedarbību, tādēļ tos man ir nācies atklāt pašam no jauna.”
Lai arī kopš pirmā pieminekļa izgatavošanas ir pagājuši desmit gadi, mākslinieks joprojām pilnveido tehnoloģijas, kas tagad ir jau “Glasstone” firmas noslēpums.
Pašlaik viņa pieminekļu darbnīcā strādā vēl arī pieci meistara palīgi. “Jauna palīga sagatavošanai man ir nepieciešams aptuveni gads,” skaidro Vītiņš, piebilstot, ka tas ir vēl viens no iemesliem, kādēļ “Glasstone” savā produkta pirmatklājēja nišā jūtas gana stabili: “Atkārtot to, ko darām mēs, pienācīgā kvalitātē ir ļoti sarežģīti. Mūsu trumpis nākotnes konkurences cīņā, kad tāda reiz izveidosies, noteikti būs ilggadējā pieredze.”
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
SĒKLA
2009. Tiek veikti pirmie eksperimenti, meklējot labākos tehnoloģiskos risinājumus monumentālajai stikla krāvumu tehnikai.
2010. Topošais mākslinieks Ernests Vītiņš apņemas izveidot pieminekli dzimtas kapiem.
2011. Latvijā tiek uzstādīts pirmais stikla kapu piemineklis – Vītiņu dzimtai.
2011. Tiek dibināts SIA “Ernesto Design” ar mērķi izgatavot stikla kapu pieminekļus, stikla krāvuma skulptūras un dizaina elementus.
DĪGĻI
2011. Vadības komandā iesaistās finanšu direktors Ernests Ronis.
2012. Atrastas un iekārtotas telpas “Glasstone” darbnīcai.
Notiek Ernesta Vītiņa stikla skulptūru izstāde Rūmenes muižas parkā. Vairākus darbus iegādājas muižas saimnieki.
Tiek piesaistīti pirmie uzņēmējdarbības atbalsta fondu finansējumi.
2014. Pasūtījums veidot Latvijas Universitātes Dabas mājas interjera objektus.
Notiek cīņa par stikla kapu pieminekļu idejas atpazīstamību: tiek izveidota pirmā mājas lapa, apmeklēta specializēta izstāde Vācijā.
2016. Komandā iesaistās mārketinga un klientu apkalpošanas speciāliste Linda Vītiņa un sākas mārketinga procesu sakārtošana.
AUGĻI
Divas jaunas mājas lapas un pārdomāta mārketinga stratēģija palīdz piesaistīt aizvien vairāk klientu.
Ap 100 izgatavotu stikla kapu pieminekļu Latvijā un ārvalstīs.
Apgrozījums strauji aug, 2021. gadā pārsniedzot 150 000 eiro.
Ambīcijas attīstīt “Glasstone” stikla kapu pieminekļu eksportu.
Sākt “Ernest Vitin Layered Glass Design” stikla krāvumu tehnikā veidota interjera dizaina eksportu.
VĒRTĒJUMS: Kapos ir vieta dažādībai
Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un apbedīšanas biroja “Latona” īpašnieks Edmunds Štreihfelds: “Uzskatu, ka kapos ir vieta dažādībai. Ja vien stikla piemineklis ir estētisks un kvalitatīvs, tas noteikti iederēsies aizgājēju atdusas vietā, un būs arī cilvēki, kas vēlēsies tādu uzstādīt. Pats gan pagaidām neesmu kapos redzējis nevienu stikla kapu pieminekli un atzīstu, ka par tādiem nebiju pat dzirdējis.
