Iemūžina priežu selekcionāra Imanta Baumaņa piemiņu 0
Godinot selekcionāra Imanta Baumaņa piemiņu, SIA “Rīgas meži” viņa izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju ir nosaukusi Imanta Baumaņa vārdā.
Kaut arī Imants Baumanis (21.04.1934.–12.05.2019.) savus domubiedrus “Rīgas mežos” cienāja ar āboliem no paša selekcionētām ābelēm, viņa mūža koks bija priede: 30–40 metrus gara, taisnu stumbru, tieviem zariem, kvalitatīvu koksni. Tāda, kas ir stipra, izturīga, labi padodas apstrādei un smaržo pēc sveķiem.
Senāk, 17., 18. un 19. gadsimtā, kuģu būvētāji tādu priedi sauca par mastu priedi jeb Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. Rigensis L.). Mūsdienās mežsaimnieki to sauc par parasto priedi (Pinus sylvestris L.).
Kopš 1961. gada darbus pie priedes selekcijas vadīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks, mežzinātņu doktors Imants Baumanis. Viņš pierādīja, ka Latvijā vieta ir tikai tādām priedēm, kas izaudzētas no vietējās izcelsmes sēklām. Lai pie šādām priedēm tiktu, bija jāiegulda teju viss mūžs. I. Baumaņa vadībā Latvijā tika atrastas vislabākās mežaudzes, bet tajās izraudzīti vislabākie koki, no kuriem ievāca potzarus, kurus uzpotēja jauniem stādiņiem.
Tā tika izveidotas pirmās pakāpes priežu sēklu plantācijas. Pēc vairākiem gadiem sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” Imants Baumanis atkal ķērās pie darba – no atlasītajiem pirmās pakāpes kociņiem atkal izraudzījās labākos, atkal ievāca potzarus un atkal uzpotēja tos jaunajiem kociņiem.
Pateicoties Imanta Baumaņa un viņa kolēģu pētnieciskajam darbam, 2005. gadā Norupē piecu hektāru platībā tika izveidota pirmā ģenētiski augstvērtīgā jeb vispārākās pakāpes priežu sēklu plantācija Latvijā, bet 2012. gadā šajā plantācijā tika ievākta pirmā sēklu raža.
No šīm sēklām 2013. gadā tika izaudzēti 10 000 priežu ietvarstādi un izstādīti Pierīgas mežu izcirtumos. I. Baumanis kociņu stādīšanā piedalījās arī tīri praktiski – viņš ņēma rokās stādāmo stobru un stādīja.
Selekcijas pētījumu rezultāti liecina, ka no pārākās pakāpes sēklu plantācijas sēklām audzētās priedes pilnbriedu sasniegs 10–15 gadus agrāk, tām būs lielāka spēja pretoties slimībām un klimata pārmaiņām, kā arī lielāks koksnes pieaugums. Šo I. Baumaņa veikumu pēc kādiem simt gadiem vērtēs jau citas meža zinātnieku paaudzes. Taču mežkopji to novērtē jau tagad – godinot Imanta Baumaņa piemiņu un ieguldījumu, SIA “Rīgas meži” 2015. gadā izveidoto pārākās pakāpes priežu sēklu plantāciju 6,5 ha platībā ir nosaukusi Imanta Baumaņa vārdā.
I. Baumanis savu sirdi ielicis arī 2007. gadā izveidotā parastā ozola sēklu plantācijā, kārpainā bērza un parastās egles sēklu plantācijā un sava pēdējā auklējuma – melnalkšņa sēklu plantācijā.
No viņa “Norupes” priežu sēklu plantācijā iegūtām sēklām iestādīti jau trīs miljoni priežu stādu, atjaunojot gandrīz 3000 ha meža. Un tas ir tikai sākums.
