Īrēju dzīvokli – vai tajā drīkst dzīvot arī mana mamma? Atbilde lasītājai 1
Īrēju dzīvokli. Vai es drīkstu izmitināt tajā savu mammu, kura pēkšņi palikusi bez dzīvesvietas? Vai tam ir nepieciešama ne vien citu ģimenes locekļu (piemēram, mana vīra), bet arī dzīvokļa izīrētāja piekrišana? ELĪNA RĪGĀ
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. pants nosaka īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā ģimenes locekļus un citas personas – savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgus brāļus un māsas, kā arī pilngadīgus bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi tajā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstiski ir informēts izīrētājs. Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to tāpat rakstiski jāinformē izīrētājs. Visas šīs personas atzīstamas par īrnieka ģimenes locekļiem. Īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanai viņa īrētajā mājoklī pārējo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, taču par to rakstiski jāinformē izīrētājs.
Citas personas drīkst iemitināt, ja tās Latvijā dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmušas uzturēšanās atļauju. Šajā gadījumā tāpat jāsaņem izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.
Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta īrētajā dzīvojamā telpā, šīs personas vārds, uzvārds un personas kods jāieraksta dzīvojamās telpas īres līgumā. Arī apakšīrniekam ir tiesības iemitināt viņam apakšīrē nodotajā dzīvojamā telpā savus ģimenes locekļus un citas personas, ja tam piekrīt dzīvojamās telpas īrnieks, viņa pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
