Iemīļotais ģitārists Mārcis Auziņš sniedzis koncertu pavisam neierastai publikai: “Mēģināju abstrahēties no apstākļiem un dot to labāko”
10
Pagājušā nedēļā ģitārists, komponists un aranžētājs Mārcis Auziņš savus Instagram sekotājus pārsteidza ar fotogrāfiju, ko viņš uzņēmis pie… cietuma. Klāt bija rakstīts, ka tālāk fotografēt ir bijis aizliegts. Izrādās, talantīgais mūziķis sniedzis tur koncertu. Sazinājāmies ar viņu, lai uzzinātu vairāk par emocijām, spēlējot neikdienišķā vidē un neierastai publikai.
Kā radās doma spēlēt tik neierastā vietā? Mārcis stāsta, ka šoreiz iniciatīva par šo pasākumu nāca no Cēsu pāraudzināšanas iestādes: “Personāls uzmeklēja mani kā praktizējošu ģitāristu un ģitārspēles pedagogu ar mērķi lekcijas formā ar ieslodzītajiem aprunāties gan par ģitārspēli un specifiku solo koncertos, gan par mūziķa profesijas aizkulisēm kopumā. Ļoti apsveicama un atbalstāma iniciatīva, manuprāt.”
Vaicāts par paša emocijām, spēlējot jauniešiem, Mārcis sev raksturīgajā manierē nosaka, ka katra uzstāšanās vieta un reize ir unikāla, jo īpaši, ja runājam par solokoncertiem:
“Šī reize noteikti nebija izņēmums, jo līdzās parastajiem izaicinājumiem bija arīdzan maza neziņa, vai manis stāstītais un spēlētais būs interesants un aizraujošs visiem (klātesoši bija arī tie ieslodzītie, kas nespēlē ģitāru). Mēģināju abstrahēties no apstākļiem, dot to labāko un runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.”
Mākslinieku pārsteidzis, ar kādu pietāti un uzmanību jaunieši ķēruši katru vārdu un noti. Tikuši uzdoti arī jautājumi gan par specifiskiem ģitārspēles paņēmieniem, gan par mūziķa profesijas aisberga neredzamo daļu. 2/3 no ieslodzītajiem ikdienā praktizē ģitārspēli – tas esot atvieglojis procesu.
Mārci visvairāk aizkustinājis kāds ieslodzītais, kurš pēc uzstāšanās pienācis klāt un atzinies, ka viena skaņdarba laikā viņam uzmetusies prieka zosāda. Šis skaņdarbs bijis Mārča Auziņa paša radītais – “Jauno mīlētāju tēma”.
Vaicāts, kāpēc ir svarīgi “iedot” mūziku arī cilvēkiem, kuri ir šādās vietās, ģitārists saka: “Ja kaut viens teikums no manis stāstītā par mūziķa profesiju “aizķersies” kādam no jauniešiem un palīdzēs nostāties uz jauna ceļa (neatkarīgi no izvēlētās profesijas), kurā nav noziegumu, tad mans brauciens ir tā vērts! Katrs var kļūdīties un katrs ir pelnījis otro iespēju.”
Pāris dienas pēc viesošanās Cēsīs viņam esot atrakstījis kāds Latvijā pazīstams teātra režisors, kurš ikdienā strādā ar šiem jauniešiem Cēsīs. Jaunieši esot bijuši sajūsmā par šo viesošanos, un viens no ieslodzītajiem esot turpmākās dienas trenējies ģitārspēli pa vairākām stundām. Par to Mārcim liels prieks, un tas ir labākais novērtējums! Viņš saka lielu paldies jauniešiem par klausīšanos un ieslodzījuma vietas vadībai par iniciatīvu un ieinteresētību jauniešos un viņu dzīvēs un interesēs.
Nobeigumā gan Mārcis vēl piebilst, ka viņa mērķis šajā pasākumā noteikti nebija publicitāte, bet vēlme izdarīt ko labu. Sarunai ar LA.LV viņš piekrita vien tāpēc, lai iedvesmotu arī citus māksliniekus un ikvienu cilvēku darīt labus darbus.
